2. decembrī ar Latvijas dokumentālo filmu meistara Herca Franka pirms vairāk nekā 10 gadiem iesākto filmu «Baiļu robeža» tika atklāts Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF). Diemžēl Hercam Frankam neizdevās pašam pabeigt darbu pie filmas – 2013. gada 3. martā viņš aizgāja mūžībā.
Pēc kinomeistara nāves filmu pabeigusi līdzrežisore Marija Kravčenko. Pirmizrāde un festivāla atklāšana norisinājās kinoteātrī «Splendid Palace», kur nozares profesionāļi un kino mīloši cilvēki piepildīja gandrīz pilnu zāli. Arī portāls TVNET atradās notikuma vietā, lai mēģinātu izprast dokumentālās filmas stāstu, par kuru tik daudzi bijuši nesaprašanā.
«Meklēt gaismu pat vismelnākajā dzīves joslā – tā ir mākslas jēga. Galu galā, ja gribat, tas ir mērķis – izgaismot cilvēkā to, ko viņš pats varbūt nemaz nav sapratis,» - tā Hercs Franks teica pirms 25 gadiem.. Arī toreiz tika jautāts – vai dokumentālista kamera drīkst tik dziļi ielauzties cilvēka dvēselē un censties atklāt mūžīgos noslēpumus? Vai eksistē tēmas, par kurām nedrīkst uzņemt kino? Līdzīgi Hercs Franks teicis arī par filmu «Baiļu robeža»: «Vai vajadzēja ar kameru jaukties šajā sarežģītajā dzīvē? Saprotiet, nav manos spēkos atteikties no tā. Atteikties nozīmē pateikt, ka es vairs nedzīvoju.»
Stāsts, kuru mēģināja saprast daudzu gadu garumā
Filmas līdzrežisore Marija Kravčenko stāsta, ka Hercs ticēja šai idejai. Viņš ticēja, ka tas nav tikai stāsts par privāto dzīvo, bet gan kaut kas vairāk – tā ir Pasaule un tās gadsimtiem sena kustība, tās ir mūsu dvēseles mūžīgajos meklējumos un cīņā.
«Baiļu robežas» galvenie varoņi pieņem lēmumus, kuri neatgriezeniski izmaina viņu dzīvi. Jigals Amīrs 26 gadu vecumā nogalina Izraēlas premjerministru Ichaku Rabīnu, tiek notiesāts uz mūžu un kļūst par valstī nīstāko ieslodzīto. Larisa – emigrante no Krievijas, četru bērnu māte – šķiras no vīra, lai apprecētu slepkavu un dzemdētu viņam dēlu. Šī ir filma, kuras sarežģīto stāstu autori mēģināja saprast daudzu gadu garumā.
Mēs katrs esam tur bijuši
«Es turpināju uzņemt šo filmu un to pabeidzu. Darba centrālā doma, kuru izteica Hercs, paliks kopā ar mums, proti - «dzīve ir neparedzama. Tā vienmēr pārsteidz!»» stāsta Kravčenko. «Mēs katrs esam pieredzējuši šo baiļu robežu, mēs katrs esam tur bijuši, tāpēc svarīgi ir tas, ka mēs augam no tā.»
Līdzrežisore līdz galam nemaz nav ticējusi, ka filma tiks pabeigta. Bet Hercs Franks to ļoti, ļoti gribēja un ticēja, ka tas notiks, iespējams, ka tas bijis viņas galvenais dzinulis.
«Pats svarīgākais ir tas, ka dzīve nebeidz mūs pārsteigt.»
Kopumā festivālā plānoti 140 seansi. Festivāla programmu rādīs kinoteātros «Splendid Palace», «KSuns» un «Citadele». Sīkāka informācija - www.rigaiff.lv