Cik liela ir nodokļu daļa? (34)

Kāda mazā uzņēmuma pārstāve "Ziņas" aicināja atklāt lasītājiem darba ņēmēju algas aprēķinu, piemēram, no 500 latiem. Proti, parasti uzņēmējus saucot par krāpniekiem, bet neviens neņemot vērā, cik daudz līdzekļu viņiem aiziet nodokļos, cik nodevās samaksā darba ņēmējs un cik naudas paliek, ko darbiniekam saņemt "uz rokas".

Faktiski tiekot maksāts vairāk nekā strādājošā paredzētā bruto (aprēķinātā) alga. "Tas būtu jāzina arī pircējiem un pakalpojumu saņēmējiem, lai izprastu, kāpēc jāpaaugstina cenas. Viens no iemesliem ir nepieciešamība godīgi maksāt nodokļus, ko mazajam uzņēmējam ļoti grūti izdarīt, jo tie ir nesamērīgi lieli. Jaunizveidotam uzņēmumam nav nekādu atlaižu, izņemot sākotnēji pievienotās vērtības nodokļa maksājumus," pauž uzņēmēja.

Darba devējas prasīto lūdzām izskaidrot VID Zemgales reģionālās iestādes Jelgavas nodaļas Nodokļu maksātāju konsultāciju daļai. Vienlaikus speciālistus aicinājām pastāstīt arī par pašnodarbināto personu nodokļu apmēriem.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas

Konsultanti atgādina, ka likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz – darba devēja un darba ņēmēja obligātās iemaksas jāveic no visiem algotajā darbā aprēķinātajiem ienākumiem. No tiem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, atskaitot neapliekamo minimumu. Apliekamo ienākumu ir tiesības samazināt, saņemot atvieglojumus un attaisnotos izdevumus. Savukārt pašnodarbinātās personas obligātās iemaksas ir brīvi izraudzīti ienākumi no preču ražošanas, darbu izpildes, pakalpojumu sniegšanas, radošās un profesionālās darbības un citi. Obligāto iemaksu minimālo apmēru un tā aprēķināšanas kārtību nosaka valdība.

Noteikumos par iemaksu likmes sadalījumu pa tās veidiem 2007. gadā paredzēts, ka obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visos valsts sociālās apdrošināšanas veidos, ir 33,09 procenti no aprēķinātā atalgojuma. Obligāto iemaksu likmes sadalījums starp darba devēju un ņēmēju attiecīgi ir 24,09 un deviņi procenti. Savukārt pašnodarbinātajam tā ir 29,95 procenti.

Atskaitījumi naudas izteiksmē

Ja darbinieka alga, piemēram, ir 500 latu, no tās darba vietā tiek aprēķinātas, ieturētas un valsts budžetā iemaksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas deviņu procentu apmērā. Naudas izteiksmē tas veido 45 latus. Savukārt darba devēja aprēķinātā un valsts budžetā iemaksātā daļa ir 120,45 lati. Viņš par katru darba ņēmēju reizi mēnesī Valsts ieņēmumu dienesta norādītajos termiņos obligātās iemaksas pārskaita speciālā budžeta kontā. Bet darba ņēmējs tās veic ar darba devēja starpniecību – tas ietur iemaksas, kas jāveic darba ņēmējam, un noteiktos termiņos tās pārskaita speciālā budžeta kontā.

Pašnodarbinātajam sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no 500 latu ienākuma mēnesī ir 149,75 lati. Viņiem tās jāveic no mēneša, kad alga sasniedz valdības noteikto minimālo apmēru (2007. gadā tie ir 150 latu), līdz gada beigām vai līdz pašnodarbinātā statusa zaudēšanai. Pašnodarbinātais veic obligātās iemaksas līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ar to tiek aplikts iekšzemes nodokļa maksātāja kalendārā gada apliekamo ienākumu apjoms, bet algas nodokļa maksātājam – mēneša apliekamie ienākumi. Pie tiem nepieder neapliekamais minimums (pašlaik tas ir 50 latu mēnesī); likumā uzskaitītie attaisnotie izdevumi (samaksātā sociālā nodokļa summa, izdevumi par izglītību, ārstniecību un citi), kā arī tajā paredzētie atvieglojumi (par bērniem, nestrādājošu laulāto, vecākiem un citi).

Atgriežamies pie piemēra, kad strādājošā alga ir 500 latu un viņa apgādībā nav personu, par kurām pienākas atvieglojumi. Šajā gadījumā no ienākumu kopsummas jāatskaita maksājamais sociālais nodoklis (45 lati) un neapliekamais minimums. Konkrētajā gadījumā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais ienākums ir 405 lati. Nodokļa likme – 25 procenti. Naudas izteiksmē aprēķinātais ienākumu nodoklis ir 101,25 lati.

Tādējādi darba ņēmējs no 500 latu algas "uz rokas" saņem 353,75 latus. Savukārt darba devējam, pieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu procentus, atalgojums prasījis 620,45 procentus.

Pašnodarbinātā persona nodokli maksā atbilstoši gada ienākuma deklarācijai par iepriekšējo taksācijas gadu, kas VID teritoriālajā iestādē iesniedzams līdz nākamā gada 1. aprīlim. Ar nodokli apliekamo summu nosaka, no saimnieciskās darbības ieņēmumiem atskaitot izdevumus, kas saistīti ar ieņēmumu gūšanu no tās, kā arī likumā minētos atvieglojumus par apgādājamajiem.

Darba ņēmēja algas nodokli aprēķina, ietur un budžetā iemaksā darba devējs. Pašnodarbināta persona to maksā atbilstoši deklarācijai rezumējošā kārtībā, taksācijas gada laikā veicot nodokļa avansa maksājumus atbilstoši saimnieciskās darbības veidam.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanai no darba algas var izmantot kalkulatoru VID mājas lapas (www.vid.gov.lv) sadaļā "Noderīgi". Jautājumus par normatīvo aktu piemērošanas kārtību iespējams uzdot pa VID informatīvo tālruni 7211011, kā arī konsultantiem – gan telefoniski, gan ar elektroniskā pasta starpniecību, gan personīgi VID nodaļās.

Nodokļu īpatsvars darbaspēka izmaksās

"Ziņas" vēlējās noskaidrot, kādi nodokļu apmēri ir citās valstīs. To līdzēja izdarīt starptautiskās audita, nodokļu, vadības un finanšu konsultāciju firmas "Deloitte" šā gada pirmajā pusē publiskotais pētījums. Statistikas dati par darba ņēmēju nodokļu apmēriem operatīvi nebija pieejami.

Tas atklāj, ka uzņēmumos ar desmit un vairāk darbiniekiem 44,12 procentu darbaspēka izmaksu veido nodokļi. Vēl lielāks to slogs esot tikai septiņās ES dalībvalstīs.

Salīdzinot datus 24 ES valstīs, vislielākā darba devēju un ņēmēju maksājamo nodokļu summa, kuru veido valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ir Itālijā, nākamās – Ungārija un Zviedrija. Latvijas nodokļu slogs, kas gulstas uz darba devēju un darba ņēmēju pleciem, esot tikai par 0,59 procentiem mazāks nekā Vācijā, pauž "Deloitte Latvia" partneris Jānis Zelmenis.

16 ES dalībvalstīs, arī Lietuvā un Igaunijā, nodokļu slogs ir mazāks nekā Latvijā. Kaimiņvalstī tas veido 38,9 procentus, Igaunijā – 39,9, bet Īrijā, kur atrodas ievērojama daļa Latvijas darbaspēka, nodokļi veido tikai 16,05 procentus no kopējām darbaspēka izmaksām.

Pētījums rāda, ka mūsu valsts nav lētākā zeme pēc nodokļu sloga fiziskām personām kā darba ņēmējiem. Konsultanti kā loģisku un pareizu vērtē sākto virzienu pakāpeniski samazināt un izlīdzināt iedzīvotāju ienākuma nodokli ar uzņēmuma ienākuma nodokli. Tas būtu papildu stimuls legalizēt strādājošos un uzrādīt patieso darba algas lielumu.

"Deloitte" arī norāda, ka Latvijā joprojām ir ievērojams ēnu ekonomikas īpatsvars. Tāpēc, piemēram, Īrijā, salīdzinot ar Latviju, nodokļu daudzums no kopējām darba izmaksām formāli ir vairāk nekā uz pusi mazāks, to atdeve ir lielāka, jo pastāv stingrāka nodokļu disciplīna. Pētījuma autori pauž, ka jāņem vērā arī Latvijas nodokļu specifika. Piemēram, darba ņēmēju algas, kas pārsniedz 23 800 latu, vairs netiek apliktas ar sociālo nodokli, tā šiem cilvēkiem nodokļu slogs ir mazāks, bet to politika – pievilcīgāka, salīdzinot ar daudzām citām ES valstīm.