Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8912219t1h1cb9.jpg)
Aglonas bazilika gatavojas Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkiem, taču šogad raizes sagādā finanšu trūkums. Jau pirms pusotra gada valdībai iesniegts saraksts ar 150 000 latu izdevumiem svētku rīkošana, taču piešķirta tikai niecīga daļa.
Aglonas bazilikas draudzes vecākais prāvests Andrejs Aglonietis saka, ka Latvijas valdība nepilda līgumā ar Vatikānu noteikto – ka Latvijas valdība uzņemas segt svētku norises un uzturēšanas izdevumus. Jau divus gadus bazilika uzturēšanai neesot saņēmusi ne santīma. Arī svētku rīkošanai nepieciešama daudz lielāka summa un šis būšot pirmais gads, kad var rasties problēmas.
Vai svētkos varēs justies droši?
Līdzekļi vēl vajadzīgi apgaismei, skaņas un video iekārtām, civilajai aizsardzībai, dzeramā ūdens iegādei, pārvietojamajām tualetēm, zāles un krūmāju izpļaušanai, stāvlaukumu un ezermalas sakārtošanai, atkritumu savākšanai. Prāvests ar bažām skatās uz svētku norisi tieši drošības un kārtības uzturēšanas dēļ. Draudzes rīcībā esot tikai līdzekļi Katastrofu medicīnas centra pakalpojumiem un apsardzei, taču problēmas varot rasties ar energoapgādi, tualetēm, atkritumu novācējiem un ugunsdzēsējiem. Uz svētkiem Aglonā tiek gaidīti vismaz 100 000 cilvēku, atbildība ir milzīga.
Pagājušajā nedēļā bazilikā izbraukuma sēdē ieradās Tieslietu ministrijas Rīcības komiteja, kas pārbaudīja situāciju un iesniedza informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam. Ziņojumā teikts, ka valsts nozīmes pasākuma organizēšanai 2007.gadā Aglonas bazilikas draudze noslēgusi līgumus par kopējo summu 149 943 lati, kā arī norāda, ka draudze nav veikusi visu nepieciešamo, lai nodrošinātu ugunsdrošību. Ir noslēgti līgumi par kopējo summu 3810 lati, taču līdzekļu to apmaksai bazilikai neesot. Rīcības komiteja valdībai ziņoja, ka atbildīgie valsts dienesti tomēr esot sagatavojuši pasākumu norises nodrošināšanu, un uzskata, ka līdz šim pastāvējusī prakse, kad valsts budžeta līdzekļi tiek piešķirti ar valsts nozīmes pasākumu nesaistītiem projektiem, būtu pārskatāma saistībā ar likumā “Par starptautiskas nozīmes svētvietu Aglonā” un Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumā noteikto, precīzi definējot valsts dienestu un pasākuma rīkotāja atbildību.
Otrdien Ministru kabinets nolēma Aglonas bazilikas draudzei piešķirt līdzekļus svētku rīkošanai. Medicīniskajai apkalpošanai un apsardzes nodrošināšanai piešķirti 32 943 lati, vēl tiks piešķirti papildu 5000 latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. “Paldies par to pašu, bet tas situāciju neglābs. Mēs esam izdarījuši visu, bet no valdības puses tā izskatās pēc ļaunprātīgas vajāšanas,” ar sarūgtinājumu saka A. Aglonietis.
Jauna jumta pagaidām nebūs
Līdzekļu trūkums svētkiem nav vienīgā liksta, kas šogad piemeklējusi Aglonas baziliku. Raizes sagādā arī pavasarī SIA “MAL Company” sāktā bazilikas jumta rekonstrukcija, kas uzreiz arī apstājusies, jo tiek gaidīts neatkarīga eksperta pamatojums firmas pieprasītajam sadārdzinājumam un atbilde no Tieslietu ministrijas par piešķirtā finansējuma izlietojumu.
“MAL Company” 2006.gada beigās uzvarēja konkursā par Aglonas baznīcas jumta rekonstrukcijas tehniskā projekta izstrādi un īstenošanu. Bija paredzēts nomainīt nesošās koka konstrukcijas un uzklāt jaunu jumta segumu. Darbi bija jāpabeidz līdz 1.augustam, taču tie pat nav sākti. Līgumi par klostera jumtu tehniskā projekta izstrādi un būvniecību ir noslēgti, taču “MAL Company” vēlējās mainīt līgumsaistību nosacījumus un prasīja lielāku summu, pamatojot to ar cenu paaugstināšanos. Izmaiņas darbu apjomā bijušas nepieciešamas, jo jau pēc līguma noslēgšanas bazilikas tehniskais stāvoklis izrādījies krietni sliktāks – atklājās pamatu nestspējas problēmas. Bazilikas velves varētu neizturēt dakstiņu svaru, tādēļ tika nolemts uzklāt vieglāku un dārgāku jumtu no kapara. Piešķirtā finansējuma pietiekot tikai vienam jumtam, nevis abiem.
Prāvests pagaidām nevarēja pateikt, kad tiks veikta jumta rekonstrukcija, taču viņš ir noraizējies, ka svētku norisi varētu traucēt būvmateriāli, kas sakrauti kaudzē blakus bazilikai.
Ar prieku ravē nezāles un dzied Marijai
12. augustā Aglonā ieradīsies pirmie svētceļnieki. Bazilikas informācijas centra vadītāja Ruta Giluče stāsta, ka izmitināt svētceļniekus problēmu nebūšot. Nedēļas sākumā jau pieteikušies 1100 svētceļnieki, kurus gatava uzņemt Katoļu ģimnāzija, kurā šobrīd tiek pabeigts kosmētiskais remonts. Ap 300 svētceļniekiem varot uzņemt Aglonas arodvidusskola, kā arī esot pietiekami daudz telšu vietu un stāvvietas vismaz 30 000 automašīnu. Pērn Aglonā bijis ap 130 000 cilvēku, no tiem 1500 – svētceļnieki. Pašlaik tiek uzkopta bazilikas apkārtne, un darbos brīvprātīgi pieteikušies gan vietējie ļaudis, gan divas ģimenes no tālienes. Dina Ābele ar dzīvesbiedru Mārtiņu Krūkli un trim bērniem šurp ieradušies no Rīgas. Savukārt Liene un Krišjānis Veitneri ar četriem bērniem atbraukuši no Cēsīm. Kuplā pulciņā viņi ravē nezāles un uzkopj apkārtni. Abām draugu ģimenēm tā esot iespēja satikties, turklāt arī paveikt ko sabiedrībai un pašu sirdij noderīgu. Viņiem tas esot sava veida svētceļojums. Pirmo reizi šurp atbraukuši kopā pirms diviem gadiem un viņus izmitināja klostera bēniņos gluži par velti. Lai atmaksātu par viesmīlību, pieteikušies darīt jebkādu darbu un ar vislielāko prieku un gandarījumu berzuši grīdas altāra priekšā. “Negribam te būt kā tūristi, sajūta ir tāda, it kā būtu atbraukuši apciemot mammu un palīdzēt uzkopt lielo māju,” saka Dina. Liene ar Krišjāni dzied garīgo mūziku un viņu ierakstīto disku varot nopirkt arī Aglonā. Neesot nekā jaukāka, kā vakara stundās tukšajā dievnamā dziedāt Marijai – tā vienkārši, no savas sirds un dvēseles, saka Dina.