Dienvidu tilta celtniecībā ir pārtērēti vismaz 27 miljoni latu. Tāds ir ne tikai Valsts kontroles, bet arī advokātu biroja „Grunte un Cers” viedoklis, kuru lūgusi bija pašreizējā mērija. Atzinumā teikts, ka tagad jāmēģina piedzīt nauda gan no tilta cēlājiem, gan domes amatpersonām. Tomēr domes vadība ar piedziņu nesteidzas. Vispirms gaidīs, ko izmeklēs policija, tad gaidīs prokuratūras slēdzienu un visbeidzot, ko lems tiesa.
Dienvidu tiltu cēla četrus gadus, pie varas esot trim mēriem – Gundaram Bojāram, Aivaram Aksenokam un Jānim Birkam. Tilta celtniecību sadārdzināja divas reizes. Tilta pirmā kārta 85 miljonu latu vietā izmaksāja 135 miljonus. Savukārt otrā kārta sadārdzinājās no 50 miljoniem līdz 170 miljoniem. Pirmais no Dienvida tilta konkursa nolikuma atkāpās Attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams. Viņš domei uzkrāva saistības maksāt par metāla sadārdzinājumu un inflāciju 10% apmērā no līguma summas.
Vilnis Štrams, uzņēmējs, savulaik RD Attīstības departamenta direktors:”Ja mani atmiņa neviļ, tad nevaru atdzīt sevi par 100% atbildīgu. Protams, kaut kāda atbildības nasta ir jāuzņemas, galu galā es tai laikā biju departamenta direktors un šo līgumu esmu parakstījis. Un kā administrators, atbildīgais par šī līguma realizāciju, man par to ir jāatbild.
Par šo sadārdzinājumu Štrams vaino politiķus un domes juridisko pārvaldi, kas ļāva viņam parakstīt līgumu. Viņaprāt, tieši juristiem bija jāzina, ka līguma nosacījumu nedrīkst atšķirties no konkursa nolikumā rakstītajiem. Štrama domei uzspiestos labojumus īstenoja Aksenoks. Viņa vadītā dome tiltu sadārdzināja daudz lielākā apjomā, nekā to bija paredzējis Štrams. Tilta izmaksas pieauga vairāk kā par 50 miljoniem latu. Aksenoks domes piekāpšanos skaidro ar būvnieku draudiem, kas inflācijas dēļ solījuši būvdarbus pārtraukt.
Aivars Aksenoks, Rīgas motormuzeja direktors::”Ātrāk nav iespējams uzsākt nekādu sadarbību ar kādu citu būvnieku, kamēr nav noslēgta tiesvedība, pabeigts process ar iepriekšējiem būvniekiem. Bet kādā veidā viņi iesniegtu tiesā, ja jau viņi paši atkāpjas no šī līguma?
Šobrīd es negribētu analizēt kādas nianses, šīs ir patiešām juridiskas nianses.
Bet jūs sakāt, ka būtu liela, liela tiesvedība. Jā, tiesvedība ... Bet kā tad viņa tā rastos?
Ja es jums varētu tā vienkāršoti atbildēt, tad viņa nebūtu liela un sarežģīta tiesvedība.
Tilta otro kārtu sadārdzināja nākamais mērs Jānis Birks. Līgums slēgšanas brīdī otrās kārtas izmaksāja 170 miljonus. Tas ir par divām trešdaļām vairāk nekā sākumā iecerēts. Birks par savu lomu Dienvidu tilta celtniecībā runāt atteicās.
„Nekā personīga” rīcībā esošais juristu biroja „Grunte un Cers” atzinums domei iesaka vispirms vērsties ar prasību pret tilta būvniekiem, no celtniecības līguma svītrojot punktu, kas paredz apmaksāt metāla sadārdzinājumu. Ja būvnieki nepiekrīt, tad šādu prasību iesniegt tiesā, piedzenot vismaz 530 000 latu. Un jāvēršas ar prasību pret konkrētām vainīgajām domes amatpersonām.
Vilnis Štrams Jums būtu, ar ko apmierināt tiesas prasību? Nu ko es varētu apmierināt, es varētu strādāt, vērstos pie domes pēc nodokļu atlaidēm, lai man ļauj strādāt un pelnīt. Es nopelnītu viņu un varbūt visus 27 miljonus nopelnītu un atdotu, ja.
Aivars Kreituss No manis nav ko piedzīt, es neesmu nekādu labumu tur guvis, izņemot savu algu, bet no manis jau arī nav, ko piedzīt, man ir pašam viens otrs kredīts bankā par kaut ko un es esmu pats pildījis ienākumu deklarācijas, kur ir skaidri redzams, kas man ir, tā kā, ja mēs runājam par kaut kādu piedzīšanu, tad tās ir tādas muļķīgas runas.
Lai arī domei jau nākamgad jāsāk atmaksāt aizņēmums Dienvidu tilta celtniecībai, mēram trūkst apņēmības piedzīt iepriekšējās domes izšķērdētos līdzekļus.
Nils Ušakovs, Rīgas domes priekšsēdētājs (SC) Ja mēs runājam par vainīgām amatpersonām, ja tiesa pateiks, ka amatpersonas ir vainīgas, tad Rīgas dome ies un mēģinās piedzīt šos zaudējumus cilvillikuma ietvaros.
Jūs taču esat saņēmuši Gruntes un cera atzinumu, kur ir pateikts, ka šie cilvēki ir vainīgi?
Tas ir juristu atzinums, tas nav tiesas spriedums.
Ja pašreizējā Rīgas dome pret amatpersonām nevērsīsies, to ir gatava darīt Pašvaldību ministrija. Valsts iestāde arī uzskata, ka Ušakova pasivitāte būtu krimināli sodāma.
Artis Stucka, RAPLM Valsts sekretāra vietnieks Tā ir valsts pārvaldes iestāde un tai jādara viss, lai šie nodarītie zaudējumi tiktu atlīdzināti. Vēl vairāk. Ja amatpersonas to atsakās darīt, tad prokuratūrai ir viss pamats domāt par lietas ierosināšanu pret tām amatpersonām, kas nepilda šo pienākumu un nevēršas pret vainīgajām amatpersonām. Kamēr kāds nav dabūjis attiecīgi kārtīgi pa nagiem, tikmēr tā likumdošana atsaucas uz vārdiem – kurš tad par to ir sodīts.
Tilta darbus kreditē vācu banka „Deutsche bank” Lielbritānijas filiāle, kas no domes naudu sāks saņemt jau nākamajā gadā un tā turpmākos 15 gadus. Tiesības finansēt tilta otro kārtu vācu banka neieguva konkursa kārtībā, bet gan tādēļ, ka kreditēja pirmo kārtu. Nekā Personīga rīcībā esošais juristu biroja atzinums mudina domi vērsties pie Lielbritānijas tiesību ekspertiem, lai izvērtētu, vai visas vienošanās ar banku atbilst likumam.
