Viss sākās ar telefona zvaniem. Mums vaicāja, vai nezinām, ko nozīmē vēstules no "Jaunliepājas" ar brīdinājumu iekļaut kārtējos mēneša rēķinos par nama uzturēšanu summas, kuras namu pārvalde it kā patērējusi par dažādiem pakalpojumiem, jo attiecīgā nama bilance ir negatīva.
Dzīvokļu fonds
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Zvanīja no Šķēdes, Piltenes, Celmu ielas. Protams, redakcija nevar zināt visus namu pārvaldes "Jaunliepāja" vadītāju nodomus. Tad vajadzētu sākt noskaidrot un, iespējams, doties turp intervēt. Taču jautājums atrisinājās vienkāršāk. Lieta tāda, ka tās pašas dienas vakarā šādu vēstuli savā pastkastītē atrada arī šo rindiņu autors.
Sūtījumi adresēti dzīvokļu īpašniekiem sakarā ar līdzekļu trūkumu dažiem pakalpojumiem un procedūrām, lai rastu risinājumu. Uz nomātājiem tas neattiecas, jo viņiem nepieciešams Sabiedrisko pakalpojumu regulatora lēmums. Bet tas ir visai piekasīgs. Galvenais tomēr ir tas, ka vēstules saņēmējiem, ja viņi neko neizdomās līdz 31.jūlijam, apsaimniekotāji sadalīs proporcionāli pakalpojumu samaksai nepieciešamo naudu maksā par kvadratūru un iekļaus to kā papildu summas kārtējos paziņojumos. Kopumā ņemot, no vēstules izriet vesela virkne secinājumu.
Sāksim ar to, ka šādus nopietnus priekšlikumus, kas saistīti ar jaunu maksājumu ieviešanu, nevar parakstīt jebkurš darbinieks, kā tas ir šajā gadījumā – ēku uzraugs Ritvars Štrauss. To var darīt atbildīgās personas, piemēram, kāds no valdes locekļiem. Tad droši vien uz vēstules būtu arī numurs, uz kuru varētu norādīt, ja kaut kas pēkšņi būtu risināms tiesiskā plaknē. Taču tas neizskatās pēc tiesiskas pieejas. Ja par apkalpošanu grib iekasēt vairāk, tad ir jāslēdz līgumi, iespējams, pat jāsasauc namu kopsapulces, lai izskaidrotu situāciju. Tas nav viegli, tādēļ ka kvorums visbiežāk nesanāk. Taču cita ceļa nav. Jo brīdinājumi – tā nav izeja.
Situācija dažādos namos ir dažāda. Paraudzīsimies piemēra pēc, kāda tā ir O.Kalpaka ielas 103.namā. Jūnijā, kā norādīts vēstulē, mums bijusi negatīva bilance. Trūka 1100 latu. Taču jāparaugās, kā radusies šāda summa. To diemžēl nezina Štrausa kungs, taču zina iedzīvotāji un nama vecākais. Pērn novembrī no nama rēķina noņēma 800 latu par siltumapgādes iekšējo tīklu piebarošanu. Tas nozīmē 345 kubikmetrus īpaši sagatavota ūdens. Kurš to no šiem tīkliem izlaidis un kādēļ? Varbūt tas iesūcās smiltīs? Vai notika avārija? Namā gluži vienkārši nevar pietrūkt ūdens apkures sistēmā šādā apjomā! Tas vislabāk jāzina nama uzraugam, taču viņš, šķiet, uzskata, ka tajā vainojami iedzīvotāji.
Un vēl vairāk nekā 600 latu namu pārvaldei palikuši parādā nama iemītnieki. Taču par parādiem nekas nav minēts. Jo tas droši vien nav vēlams – ar nemaksātājiem jācīnās namu pārvaldei, nevis kaimiņiem. Nesen laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" parādījās paziņojumi par to iemītnieku aicināšanu uz tiesu, kuru parādi bija 1200–1500 latu. Kā to varēja pieļaut? Kurš nogulēja, vai namu pārvaldes jurists? Bet, ja saskaitām minētos 800 un 600 latu, nekādas negatīvās bilances vairs nebūs! Un nav par ko vairāk runāt.
R.Štrausa vēstulē minēts vēl viens līdzekļu trūkuma iemesls: "… jūsu dzīvojamā mājā šā gada laikā var rasties nepieciešamība veikt koplietošanas telpu (pagrabu, bēniņu, kāpņu telpas) atbrīvošanu no sadzīves priekšmetiem, kuri tur radušies iedzīvotāju darbību rezultātā." Vistīrākās muļķības! Vismaz gadījumā ar minēto namu. Uzraugam vajadzētu zināt, ka pirms diviem gadiem, ierīkojot siltummezglu, pagrabtelpas iztīrīja, šī pati namu pārvalde tur ierīkoja metāla durvis un logus, un kopš tā laika ieeja tur liegta. Kāda gan tur vēl varētu būt darbība! Un vai tiešām kāpņu telpās var uzrasties dīvāni un ledusskapji? Ja jau tiktāl nonāks, tad šo problēmu atrisinās nama vecākais. Tas nozīmē, ka celt maksu pēc šāda punkta ir absurds. Ja Štrausa kungs ierastos pie mums sapulcē ar šādu motivāciju, tad visi viņu izsmietu.
Vēl apgalvots, ka jāmaksā par zāles pļaušanu. Ja atņemam no bilances pērnā gada pierakstījumus, tad arī tam naudas pietiks. Lieta tāda, ka pērn pļāva arī tur, kur vispār nebija zāles, ar pļaujmašīnām saceļot smilšu vētru, tas nozīmē, ka nebija platību uzskaites, kvadrātmetrus ņēma pēc rasējumiem. Taču tā jau droši vien nav uzrauga funkcija. Bet kas attiecas uz lielgabarīta atkritumiem, piemēram, dīvāniem un gāzes plītīm, tad daudzi no mums nepiekrīt maksāt par to puisi, kurš pēkšņi nolems tos izmest. Beidzot taču jāievieš šajā jomā kaut kāda sistēma. Minētajā vēstulē daudz norādīts uz tiesisko dokumentu nosaukumiem un numuriem, arī uz likumu par dzīvokļu īpašumu. Bet uz kāda pamata ikvienam no mums jāmaksā par svešām salauztām mēbelēm, nav minēts ne vārda.
Mūsu namu pārvaldes jau sen dzīvo kraha ēnā. Naudas katastrofāli trūkst. Iemeslu daudz. Un tā ir ne tikai inflācija, bet arī daudzu daudzdzīvokļu namu aiziešana no paspārnes kopā ar to potenciālajiem maksājumiem. Viens no grūtību iemesliem ir nevēlēšanās samazināt administratīvos izdevumus. Nesen namu pārvaldes "Vecliepāja" izpilddirektors Vilnis Dobelis pastāstīja, ka viņiem tagad štats samazināts par 60 darbiniekiem. Izbrīvēta nomai gandrīz puse no aizņemtajām telpām, tiek pārdots liekais autotransports. Šādu problēmu nav dzīvokļu fondu apkalpojošām U.Pētersona un G.Kāļa firmām – tās visus savus pakalpojumus paredz līgumos un tādēļ tām pietiek visam.
Ir jāmeklē jaunas rezerves. Agrāk intervijā "Kurzemes Vārdam" namu pārvalžu vadītāji vairakkārt minēja to, ka iedzīvotājiem sniegs jaunus maksas pakalpojumus. Diemžēl pagaidām to īpaši nejūt. Ja nomaina ūdens skaitītājus, tad tā vispirms ir sanitārtehniķa alga un materiāla vērtība, nekā lieka šeit neiekasēsi. Ir jāmeklē citi izdzīvošanas ceļi.