Turklāt būtisks fakts, kas jāņem vērā, – Nation Branding ir ilgtermiņa process. Nav iespējams būvēt kādu abstraktu zīmolu. Latvijai nepieciešami skaidri formulēti mērķi, jāapzina mērķauditorija, jāizkalkulē, cik ilgs laiks nepieciešams pašu izstrādātās stratēģijas realizācijai un – galu galā – kā visi šie plāni realizējami. Sokrats ir teicis: “Tev ir jābūt tādam, kāds tu vēlētos būt citu acīs.”

Cilvēka domāšanas un priekšstatu mainīšana vienmēr ir ļoti smags un ilgstošs process. Tieši kultūra ir dinamisks virzītājspēks, kas, manuprāt, palīdzēs ātrāk sasniegt šo mērķi.

Emocijas

Baņķieris JP Morgans teicis: “Ir divi iemesli, kāpēc cilvēki kaut ko pērk: labs iemesls un – īstais iemesls.” Īstais iemesls gandrīz vienmēr ir tikai un vienīgi emocionāls. Tas zīmolu pasaulē ir labi zināms fakts. Māksla izcili pārvalda emociju pasauli un tādēļ ir labs partneris.

Radošās personības

Mums ir vajadzīgi cilvēki ar ambīcijām, radošām iemaņām un enerģiju, lai panāktu fantastiskus rezultātus. Viņiem ir nepieciešams atbalsts, lai domātu radoši un īstenotu savas idejas. Proti – mums jāpanāk radošas uzņēmējdarbības gaisotne. Tā ir kultūras darbinieku ikdiena.

Kultūras tūrisms

Bagātīga kultūras dzīve ir tas, kas veido saikni starp ciemiņu (un recenziju lasītāju) pašu interesēm un jaunu, nezināmu vietu un dod iespēju to apciemot dažādos gadalaikos. Kultūras tūrisms ir identificēts kā ātrāk augošā tūrisma nozare ar lielāko atdevi. Jaukas personiskas atmiņas, kādas sniedz aizkustinoša izrāde, teātris vai mākslas darbs, ir spēcīgākais dzinējs pozitīvam viedoklim.

Atbalstot daudzveidīgu augstas kvalitātes kultūras dzīvi, valsts vistiešākā veidā iegulda valsts tēlā. Tas attiecas gan uz lokālo darbību, gan virzību ārpus robežām.

Mediju atbalsts

Nokļūt mediju uzmanības lokā ar “plus” zīmi nebūt nav vienkāršs uzdevums, tomēr izcili kultūras notikumi var būtiski atvieglot šo procesu. Jaunas un interesantas lietas ir tās, kas piesaista mediju uzmanību, jo tās ir vienīgās lietas, par kurām cilvēkiem vienmēr ir interese. Kultūrai, piemēram, Rīgas Operas festivālam, Jaunā Rīgas teātra iestudējumiem, ir daudz vieglāk šādus notikumus ģenerēt nekā valsts PR aparātam.

Kultūras kustība

Gan labie un sliktie, gan patiesie un nepatiesie priekšstati mainās ļoti lēni. Parīze ir romantiska, Nigērija ir korumpēta, meksikāņi ir slinki, amerikāņi ir bagāti, Latvija ir… nu, nezinu ... varbūt nabadzīgākā valsts Eiropā. Ir jānotiek dramatiskām pārmaiņām, lai cilvēki mainītu savus priekšstatus. Kultūra un māksla atrodas nemitīgā pārmaiņu un kustības virpulī, tā mainās, kustas daudz ātrāk nekā sabiedrība, ierēdņi un iestādes, tālab ir nozīmīgs priekšstatu virzītājspēks.

Neuztrauksimies par to, ka Latvija pasaules pilsoņu vairākuma apziņā būtībā ir balta lapa. Tā ir mūsu lielā laime. Daudzas zemes un organizācijas tērē miljonus, “nojaucot” iepriekšējo tēlu pirms jaunā būvēšanas. Mums pat ir iespēja kļūt slaveniem ar to, kas mēs būsim, nevis kas mēs bijām.

Iestrādes

Gross National Happiness ir jēdziens, ko izdomāja un proponēja Butānas karalis, apšaubīdams parastās ekonomikas formulas kā vienīgo kādas valsts progresa mērvienību. Savulaik līdzīgi rīkojās kultūras ministre Helēna Demakova, kas pirms Eiropas Savienības iestājeksāmeniem teica: ja kritērijos būtu kultūras rādītāji (piemēram, mūzikas skolu skaits uz vienu iedzīvotāju), tad Latvija būtu Eiropas topā! Kaut vai jau tik aprobētā koru kultūra, Rīga kā lielākā jūgendstila pilsēta Eiropā ir stabilas vērtības, kas noteikti jāizmanto. Un kultūrā tādu ir visai daudz.

Tautas apziņa

Zīmolam ir jāstrādā gan iekšēji, gan ārēji. Šeit Latvija ir spēka pozīcijā, jo tādā vai citādā aspektā gandrīz katrs latvietis piesauks kultūru kā svarīgu sastāvdaļu savas tautas apziņā. Tas ir kapitāls, kas veidots gadu simteņiem – pirms mēs uzzinājām, kas ir zīmols.

Vizuālie priekšstati

Visveiksmīgāko piemēru tam, kā kultūra globāli var mainīt masveida priekšstatu par kādu valsti, sniedz Jaunzēlande, ko pasaule tik labi iepazina caur “Gredzenu pavēlnieku”. Jaunzēlande vienmēr ir bijusi skaista zeme, bet mēs par to agrāk neko daudz taču nedomājām! Nebaidīsimies no mēroga. Austrālijā mazākā pavalsts bija Tasmānijas saliņa. Reti kāds turp tāpat vien brauca, bet visi katru gadu stāvējām rindā, lai nopirktu The Tasmanian Wilderness Calendar, kas bija teju Austrālijas ikona. Un šo fantastisko dabas brīnumu iemūžināja fotogrāfs Pēteris Dombrovskis. Latvietis. Kultūra vizualizē tēlu. Bez “bildēm” nebūs tēla.

Tēla dzimums

Katram zīmolam vajag dzimumu. Es jūs mudinātu palasīt antropologa Gērta Hofstedes (Geert Hofstede) darbus par piecām dimensijām, kurās vērtē valstis. Mēs esam ļoti lepni par mūsu dainu mantojumu, bet īsti nezinām, ko ar to iesākt 21. gadsimtā. Latvija neapšaubāmi ir sieviete, un beidzot būs reāls un konkrēts veids, kā likt dainu vērtības lietā, strādājot pie zīmola.

Vērtības

Kultūra ir bezgala ietilpīgs jēdziens, tā satur vērtības, kas it kā ir pretrunā ar pasaules paātrināto globalizācijas ritmu. Tieši tās veido īpatnējo, pievilcīgo tēlu. Šai gadījumā es nerunāju šauri folkloristiskā kontekstā. Varētu citēt Ričardu Floridu, kas apgalvo, ka “veiksmīgajām” pilsētām raksturīga vitāla kultūras dzīve, aizraujošas naktis, labs ēdiens, plaša sortimenta veikali un daudzslāņaina sabiedrība. Pašķirstot jebkuru izsmalcināto lifestyle žurnālu, pamanīsiet, ka labklājība iet roku rokā ar veco, vienkāršo, dabisko, organisko, ilgdzīvojošo, lirisko. Ar maizi, medu, liniem utt. Un labklājībai piemīt tolorence – pret īpatno, savādo, dīvaino.

Manuprāt, mums ir jāpanāk, ka zīmolvedības procesa konceptuālais un stratēģiskais pamats ir tieši radošā domāšana. Saimons Anholts (Simon Anholt), kas ir viens no vadošiem Nation Branding ideologiem, formulējis nākotnes zīmolvedības galveno principu, dēvējot to par “konkurētspējīgu identitāti”. Šo unikumu veido kultūras bezgala dažādās sejas. Un tikai pēc tam seko tautsaimniecības sasniegumi.