Gustavo singls «Mūsu soļi» — «VEF Rīga» himna

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

FOTO: Marina

Jautājumu vari uzdot šeit!

Gustavo uzskata, ka ikviena informācija, kuru mēs uztveram un nododam tālāk, rada informācijas saturam atbilstošas sekas. Dziesmas vārdi ar pilnu atbildību tika rakstīti no šādas pozīcijas.

Dziesma «Mūsu soļi» būs dzirdama topošajā Gustavo albumā «3. elpa», turklāt tā pasludināta par oficiālo basketbola kluba «VEF Rīga» himnu.

  • Gustavo «Mūsu soļi»

Mēs gāzējām, bremzējām, tagad spiežam sajūgu,S… s… sajūgu, lai ķertu sajūtu.Ātrums pamatīgs, ek, ka tūlīt sametīs,Bet varu palaist arī rokas vaļā, ja man tīk.Jo jūtos absolūti droši.Gars ir atkal možs,Krāsas atkal košas.Un tikai pāris nošuGājienu vēl te prasās,Lai raksturotu prātu, kas top arvien asāks.

Ticu sev un tev arī tā kā astronauti,Kaut priekšā nezināmu krastu daudz.Un jau mirkli nav redzams caur stiklu, nieki!Mēs žigli varam ieslēgt migliniekus.Bet tikpat labi varam arī iet kājām.Ne pirmo gadu jau pa šīm vietām slājam.Var aizsiet acis, svara bumbas iekārt,Vienalga tiks trāpīts desmitniekā.

Mums skaidri zināms ir mērķis, un mēs uz to ejam. Mūsu soļi izšļaksta peļķes, kas gadās pa ceļam.Vārdi māca, bet vienmēr bij' zināms, ka piemēri aizrauj.Tad būsim kā piemērs mēs tiem, kas dīkstāvē aizaug!

D… d… d… drosme paliek šeit, kā akmenī kalta,Izslienas pilnā augumā te tik stalta.Un tas ir manāms manis paustā smīnā.Varbūt tāpēc par mums daudzi brīnās —Cik šeit viss notiek ātri,Cik daudz gaišu prātu,Un tradīciju krātu.Laikam daudzi bija klātTaj' brīdī, kad izspruka Sīmanim —Celsim augstāk nevis rokas, bet līmeni!Lai no šiem vārdu pilieniem ir darbu jūra,Lai tie ir kā pamats, lai kā armatūraTur mūs visus kopā un tur cieši,Lai pārliecību vieš un mēs varam teikt bieži —

Mums skaidri zināms ir mērķis, un mēs uz to ejam. Mūsu soļi izšļaksta peļķes, kas gadās pa ceļam.Vārdi māca, bet vienmēr bij' zināms, ka piemēri aizrauj.Tad būsim kā piemērs mēs tiem, kas dīkstāvē aizaug!

Pirms vētras klusums bija jau, tā sacīt, pierasts.Iekšā kaut kas uzjundī, bet acīs miers,Jo tās pamana galamērķa siluetu.Es it kā pakustos, bet tikai kādu milimetru.Mirkli stāvu, lai atcerētos katru,Katru sīkumu, kas saistīts ar šo skatu.Stāvu prieka pilns absolūtā mierā,Jo šis skats man vēlreiz pierāda —

Mums skaidri zināms ir mērķis, un mēs uz to ejam. Mūsu soļi izšļaksta peļķes, kas gadās pa ceļam.Vārdi māca, bet vienmēr bij' zināms, ka piemēri aizrauj.Tad būsim kā piemērs mēs tiem, kas dīkstāvē aizaug!

    Uz augšu