Purvīša balvai nominēti divi mākslinieki un tekstu grupa

FOTO: Publicitātes foto

«Purvīša balvai 2019» šī gada otrajā ceturksnī nominēti mākslinieki Kristaps Epners, Anda Lāce un tekstu grupa «Orbīta», aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM).

Balvas ekspertu darba grupa balvai, kas tiks pasniegta 2019.gada aprīlī, Epneru nominējusi par darbu «Forget Me Not» Kristapa Morberga rezidencē Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros. Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle izvēli pamatojusi ar to, ka divos video darbos izvērstais stāsts par dzejnieka Miervalda Kalniņa labprātīgo došanos uz Sibīriju dažādo izpratni par šī reģiona kultūrvēsturisko nozīmi.

«Atrašanās dziļā perifērijā spēja sniegt drošību un patīkamu vientulību kā peldēšana laivā vienatnē ezerā. Vienlaikus tā bija piedzīvojumiem bagāta, nepieradināta teritorija, kurā smelties interesantu vielu kā hronikai, tā sarakstei ar labāko draugu un dažādām radošām izpausmēm. Šeit nav nekā no traumatiskajiem stāstiem par izputināto dzīvi un zvērīgajiem apstākļiem,» skaidroja Kāle.

Savukārt tekstu grupa «Orbīta» nominēta par izstādi «No kā rodas dzeja» peldošajā mākslas galerijā «Noass». «Ne tikai atminamu motīvu izmantojums un lietpratīga apspēle padara šo izstādi tik kārojamu, tik gandarījošu vismaz manas paaudzes skatītāja acīm. Vislielākie nopelni, bez šaubām, pienākas intonācijai - labi pazīstamajai grūtsirdībai, kas sajaukta ar maskulīnu sapņainumu,» izvēli pamatoja mākslas kritiķis Vilnis Vējš.

Tikmēr Lāce tika nominēta par performanci «Daudz laimes!» Rīgas performanču festivāla ietvaros. Kurators Kaspars Vanags skaidroja, ka māksliniece turpina attīstīt sev raksturīgo smalki daudznozīmīgo un nebūt ne vienkāršo ķermeņa un telpas valodu. Viņaprāt, «Daudz laimes!» šķiet izcils piemērs tam, kā caur mākslu iespējams pietuvoties jēgpilnajam. «Lāces performance ir vēl viens mēģinājums panākt izlīgumu ar vainas apziņu, kas pulsē attiecībās starp labu gaumi un padomju vidusšķiras vēsturi kā personīgo mantojumu. Viņai tas ir izdevies bez ciniskas augstprātības vai hipsterīgas asprātības,» teica Vanags.

Eksperti izvērtēja izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2018.gada 1.aprīļa līdz 30.jūnijam. Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja desmit mākslas notikumus, tai skaitā Ievas Epneres videodarbu «Zaļā skola» izstādes «Pārnēsājamās ainavas» ietvaros LNMM, Katrīnas Neiburgas darbu «Mazsālītie garie gurķi» un Andra Eglīša un Katrīnas Neiburgas kopdarbu «Ligzda» Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros, Mētras Saberovas darbu «Putty» izstādes «Glandula Mammae» ietvaros Paula Stradiņa Medicīnas Vēstures muzejā un Pauļa Liepas darbu sēriju Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros un viņa personālizstādi «Kas ir šis laiks?» «Māksla XO» galerijā.

Tāpat nominēta Ērika Apaļā gleznu sērija «Diaries from Earth» Sporta ielas 2 kvartālā Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros, «GolfClayderman» personālizstāde «Mīlas viesulis Golfa klubā» LNMM izstāžu zāles «Arsenāls» Radošajā darbnīcā un Ausmas Auziņas personālizstāde «Iztēle ir īstenība» galerijā «Istaba».

No 2016.gada 8.decembra līdz 2019.gada 10.janvārim Purvīša balvas ekspertu darba grupā darbojas LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, ABLV «Charitable Foundation» mākslas programmu vadītājs, kurators Kaspars Vanags, mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle, mākslas zinātniece Inese Riņķe un mākslas zinātniece un kritiķe Santa Mičule-Hirša.

Purvīša balva dibināta 2008.gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009.gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu «Solitude». Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011.gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi «Varbūt». Trešo Purvīša balvu 2013.gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi «Zemes darbi», ceturtā Purvīša balva 2015.gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi «Netaisnība», bet piekto Purvīša balvu 2017.gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu «Dziesma».

Uz augšu