Tas, ka pasākums nenotika pērn, atteikšanās no konkursa šogad un gandrīz nekrologa formātā rīkotais jubilejas festivāls radījis pamatu bažām, ka Liepājas dzintars 30 dēvējams arī par Liepājas dzintars. Pēdējoreiz...

...pagaidām vēl ne

Pirmais plaša mēroga mūzikas pasākums Liepājā notika 1964. gadā, kad to sauca par Baltijas republiku estrādes kolektīvu salidojumu. Pēc pāris gadiem risinājās festivāls Kad tiekas draugi, un tikai 1967. gadā tas ieguva Liepājas dzintara nosaukumu. Plašāko apmeklētību tas sasniedza 1972. gadā, kad koncertestrādē Pūt, vējiņi! bija aptuveni 30 000 cilvēku. Astoņdesmitajos gados festivāls pieklusa uz septiņiem gadiem, bet 1987. gadā Liepājas dzintaru apmeklējušie 20 000 klausītāju bija pierādījums tam, ka šis pasākums ir nepieciešams. Interesanti, ka Liepājas dzintaru nekad nav izdevies sarīkot gados, kas beidzas ar pieci: 1965., 1975., 1985., 1995. un 2005. gadā prestižais mūzikas pasākums nenotika. Līdz ar to Liepājas dzintars 30 tiks svinēts šogad, lai gan festivāla saknes iestiepušās jau vairāk nekā 40 gadu senā pagātnē.

"Pēc kosmosa likumiem nāve ir jauna piedzimšana," filozofiskā gultnē jautājumu par Liepājas dzintara nākotni ievirzīja Liepājas domes Kultūras pārvaldes pasākumu un reklāmas nodaļas vadītājs, kādreizējais Credo līderis Valdis Skujiņš. "Liepājas dzintars ilgu laiku bijis konservatīvs, tas var dažādi mainīties, tomēr ne pārāk. Liepājā jābūt rokfestivālam, turklāt ar to pašu brendu. Ja vaicā man, tad es gribētu teikt, ka šis vēl nebūt nebūs pēdējais dzintars." V. Skujiņš atgādināja, ka jau pērn lemts, ka trīsdesmitais festivāls būs atskaites punkts, pēc kura spriedīs, ko iesākt tālāk. Nu šis atskaites punkts ir klāt.

Ar vienu dienu par maz

Liepājas dzintars 30 sāksies jau piektdien, 18. augustā, kad tā tradicionālajā norises vietā pūtvējiņos notiks "Puķu bērnu" bērnu nakts. Festivāla ieskaņas sarīkojums jeb, modernu ļaužu valodā runājot, before party pulcēs hipiju laiku atvases, kurām tiks likts priekšā viņu senču laikos klausītais. Šai ballītei īpašu programmu būs sagatavojis ekspremjers Ivars Godmanis, kas varbūt pat sēdīsies pie bungām, lai atcerētos, kā bija toreiz...

Par mūziku gādās Radio SWH raidījuma Priekšnams vadītājs Māris Žigats, kā arī Igo un dīdžeje Mirdza. Pasākumu vēl kuplinās Liepājas džezroka grupa The Briefing, pēc ilgāka pārtraukuma tautas masām atrādīsies Willow Farm ar Emīlu Dreiblatu priekšgalā, bet visas nakts garumā jautrību uzturēs Ufo. Daudziem atmiņā ir Liepājas dzintari, kas noritēja vairāku dienu garumā, tādēļ jūras, Liepājas un festivāla gaisotnes sajušanai ar vienu dienu būtu par maz.

Simts uz skatuves, tūkstošiem – zālē

Galvenais jubilejas akords gan, protams, būs 19. augustā – šoreiz stadionā Daugava. Koncertuzvedumā piedalīsies tādas personības, par kurām kaut ko plašāk klāstīt būtu vienkārši nepiedienīgi. Liepājas dzintara organizatori piedalīties koncertā aicinājuši arī dažādu gadu konkursu uzvarētājus, ieskaitot paša pirmā pasākuma 1964. gadā labāko dziedātāju Zdislavu Romanovski. Plānots, ka koncerta laikā uz skatuves kopumā kāps vairāk nekā simts mūziķu.

Jāpiebilst, ka uz festivāla vērienīgo jubilejas koncertuzvedumu brauks arī leģendārās Čeļabinskas grupas Ariel līderis Valērijs Jarušins. 1972. gadā grupa plūca uzvarētāju laurus, un Krievijas Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks V. Jarušins labi atceras to laiku notikumus. "Liepāju atceros ar labām izjūtām. Toreiz, pateicoties Raimondam Paulam, gandrīz kļuvu par Ogres iedzīvotāju. Pēc uzvaras dzintarā sekoja mani lielākie muzikālie panākumi, tādēļ Liepāju atceros kā vietu lieliskam startam," stāsta mūziķis. Liepājā viņš gatavojas izpildīt divas dziesmas latviešu valodā – Upe nesa ozoliņ" un Liedagā.

Festivāls jau sācies

Patiesībā Liepājas dzintars 30 ir jau sācies. Liepājas Vēstures un mākslas muzejā vakar tika atklāta izstāde, kurā apskatāmi dažādu laiku un formu festivāla suvenīri.

Savukārt jau iepriekšējā mēnesī Liepāju apdzīvoja Latvijas TV cilvēki, kas uzņēma dokumentālu filmu par Liepājas mūzikas leģendām. Aizvien bijis aktuāls jautājums, kur slēpjas Liepājas kā muzikālās Mekas noslēpums un fenomens? Uz šo jautājumu atbildi centās rast LTV filmēšanas grupa režisores Svetlanas Rudzītes vadībā, iemūžinot sarunas ar mūziķiem, kas ilgāk vai ne tik ilgi savu mūžu saistījuši ar vēju pilsētu. Filmā būs redzami arī dažādos laikos filmēti un ar Liepājas dzintaru saistīti dokumentāli kadri. Lai gan filmas pirmizrāde LTV 1. kanālā paredzēta 26. augustā, jau no 14. jūlija piektdienu vakaros tiks rādīti arhīva materiāli par festivāla vēsturi.

Dzintara leģenda

Tiesa, labāk iepazīšanos ar Liepājas dzintaru neatstāt TV rīcībā, bet gan darīt to klātienē. Interesanti, ka festivālā šoreiz būs arī neparasta viešņa – Dzintara meitene.

Šopavasar, veicot koncertestrādes Pūt, vējiņi! apskati, kādā sienā, kurā klaudzinot atklāja dobumu, atrastas dzintara krelles. "Ir pilnīgi skaidrs, ka šīs krelles piederējušas Dzintara meitenei, kura noteikti meklējama mūziķu vidū, taču līdz šai dienai nav saglabājusies neviena pilnīgi ticama liecība, lai mēs zinātu, tieši kura no dāmām, kas visos šajos gados kāpusi uz Liepājas dzintara skatuves, bijusi un, mēs ticam, joprojām ir Dzintara meitene…" vēsta organizatoru sarūpētā leģenda.

Dzintara meitenes krelles šobrīd var aplūkot Latvijas 1. rokkafejnīcā, bet, iespējams, jau 19. augustā tiks rasta, gaismā vesta, godāta un apbrīnota jaunā Dzintara meitene. Organizatori nolēmuši turpināt šo pašu izdomāto leģendu un meklēt kreļļu jauno īpašnieci. Iespējams, tieši viņa varētu kļūt par iemeslu, lai turpinātos arī paša Liepājas dzintara leģenda un šis festivāls atkal notiktu ne tikai 2007. un 2008. gadā, bet, kas zina, varbūt pat ar lāstu apveltītajā gadā, kas beidzas ar ciparu 5 – 2015. gadā..

***

Liepājas dzintars skaitļu valodā

Kopš festivāla dibināšanas tajā startējuši 303 muzikālie kolektīvi, kas kopumā pārstāvējuši 20 valstis

Latvija festivālos bijusi pārstāvēta ar 170 grupām un mūziķu kolektīviem, Lietuva – ar 44, Igaunija – ar 18, Krievija – ar 15, Zviedrija – ar 9, Baltkrievija – ar 8, Lielbritānija un Gruzija – pa 7, Moldova – ar 5, Armēnija, Ukraina un Dānija – pa 3, Vācija, Polija un Itālija – pa 2, Francija, Norvēģija, Somija, ASV un Kanāda – pa 1

Līvi festivālā uzstājušies 14 reižu, Neptūns – 10, Zvaigznīte – 8

Prestižā Lielā balva jeb Grand Prix pirmo reizi pasniegta 1969. gadā, bet savu īpašnieku tā atradusi tikai 17 reižu – nereti žūrija galveno balvu nolēma nepiešķirt nevienam. Lielo balvu ieguvuši tikai Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas pārstāvji.

Pa astoņām reizēm tas izdevies Latvijai un Lietuvai, bet vienu reizi balva aizceļoja uz Zviedriju, turklāt tas notika iepriekšējā festivālā 2004. gadā, kad Grand Prix ieguva grupa Tony Clifton.

Tikai trīs kolektīvi Lielo balvu ieguvuši divas reizes – Oktāva un Ekrāns no Lietuvas, kā arī Zodiaks no Latvijas

Tikai 1989. gadā Liepājas dzintarā pirmo reizi uz skatuves kāpa īstie ārzemnieki, par kuriem tika uzskatīti ārpus bijušās PSRS dzīvojošie mūziķi

Liepājas dzintars nekad nav noticis tajos gados, kas beidzas ar ciparu 5

***

Liepājas dzintars 30 programma

18. augusts, koncertestrāde Pūt, vējiņi!

- pulksten 20 "Puķu bērnu" bērnu nakts

labākā Liepājas dzintara laika mūzika

ekskluzīva Ivara Godmaņa autorprogramma

pirmo reizi Liepājas dzintarā piedalās Ufo

sirdī kopā ar visiem vienmēr esošais Andris Freidenfelds

festivāla priekšnama šefs Māris Žigats

diskotēku vada Igo un DJ Mirdza

19. augusts, stadions Daugava

- no pulksten 17 līdz 18.20 Rietumu radio raidījums Tunelis piedāvā labākās Liepājas jauno mūziķu grupas, no pulksten 18.30 līdz 18.55 – festivāla Liepājas dzintars video mirkļi

pulksten 19 (I daļa) – Vērojumi, mirklis un mūžība

Liepājas simfoniskais orķestris (diriģents Jēkabs Ozoliņš)

Liepājas jauniešu koris Intis (diriģente Ilze Valce)

Zdzislavs Romanovskis – labākais dziedātājs 1964. gadā, pirmajā festivālā Liepājas dzintars

Raimonds Pauls – ilggadējs festivāla žūrijas priekšsēdētājs

Ojārs Grīnbergs – labākais dziedātājs 1966. gadā, ansambļa Zvaigznīte sastāvā

Pauls Butkēvičs – labākais dziedātājs 1967. gadā, ansambļa Zvaigznīte sastāvā

Harijs Bašs – labākais pianists 1979. gadā, ansambļa Inversija sastāvā

Olga Pīrāgs – labākā dziedātāja 1979. gadā, ansambļa Inversija sastāvā

Gunārs Rozenbergs – labākais instrumentālists 1967. un 1968. gadā, ansambļa Zvaigznīte sastāvā

Aivars Hermanis – labākais ģitārists 1974. gadā, Liepājas Kultūras un atpūtas parka grupa

Visvaldis Tilibs – trešā vieta 1968. gadā, grupa Neptūns

grupa Neptūns – pirmā vieta 1976. gadā

Ēriks Ceļdoms – labākās latviešu tautas dziesmas apdares autors 1971. un 1972. gadā

grupa Tumsa – pirmā vieta 1998. gadā

Jānis Lūsēns (Zodiaks) – Lielā balva 1987. un 1989. gadā

Maija Lūsēna (Zodiaks) – labākā dziedātāja 1989. gadā

Zigfrīds Muktupāvels (Zodiaks) – labākais dziedātājs 1989. gadā

Arnis Mednis (ODIS) – Lielā balva un labākais dziedātājs 1990. gadā

Mārtiņš Brauns (Sīpoli) – Lielā balva 1988. gadā

Niks Matvejevs (Sīpoli) – labākais dziedātājs 1988. gadā

Ainars Pūpols – labākās oriģinālkompozīcijas autors 1994. gadā, grupa The Cucumbers

Raivis Krūms (Credo) – pirmā vieta 1979. un 1980. gadā

Juris Pavītols – Liepājas Kultūras nama ansamblis, diplomands 1974. gadā

Valērijs Jarušins – grupa Ariel (Čeļabinska), pirmā vieta 1972. gadā

Imants Kalniņš – pirmā vieta 1970. gadā ar grupu 2XBBM

Liepājas brāļi

- ap pulksten 22 Muzikāli vēsturiska atkāpe

Uz Mazās skatuves: Mango Džems (dziesmas no 2XBBM repertuāra), Gaismiņa (Credo dziesmu popurijs), Habemus (dziesmas no Remix repertuāra), Andretty (dziesmas no Līvu repertuāra)

- ap pulksten 22.30 (II daļa) Karstums un kaisle

Menuets – pirmā vieta 1976. gadā

Rebel – pirmā vieta 1993. gadā

Bet Bet – Lielā balva 1992. gadā

Melnā princese – pirmā vieta 1997. gadā

Ivo Fomins – grupas Libau un The Cucumbers, labākais dziedātājs 1992. un 1994. gadā

Lādezers – otrā vieta 1996. gadā

- ap pulksten 24 (III daļa) Atradums un sajūsma

Arkaim – trešā vieta 2003. gadā

Double Faced Eels – otrā vieta 2004. gadā

Olga Rajecka – labākā dziedātāja 1990. gadā, grupas Tango sastāvā

R.A.P. – trešā vieta 2001. gadā

- ap pulksten 1 (IV daļa) Sajūtas un dzintara meklējumi

Jumprava – pirmā vieta 1986. gadā

Pērkons – pirmā vieta 1985. gadā

Igo – labākais dziedātājs 1984. gadā

- ap pulksten 2 (V daļa) Dziļums, mirdzums un vilinājums

Liepājas simfoniskais orķestris (diriģents Jēkabs Ozoliņš)

Līvi – pirmā vieta 1980. un 1987. gadā

Igo, Aivars Brīze, Tomass Kleins

- labāko ģitāristu šovs

Vjačeslavs Mitrohins (1972), Aivars Hermanis (1974), Aleksandrs Vasiļenko

(90. gadu labākais blūza ģitārists Krievijā), Aivars Gudrais (1989), Ainars Virga (1987), Igors Novikovs (1993) plus Zigmars Liepiņš – labākais instrumentālists 1970. gadā, ansambļa Santa sastāvā

- Festivāla dziesmas pirmatskaņojums un salūts

- No pulksten 3 līdz 6 Dzintara nakts dejas