Krāsainās pilsētas sēnes (1)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Pēc lietus mežs līdzinās krāšņai modes parādei. Savas cepures spraucas parādīt gan sārtās bērzlapes, gan tumsnējie apšukundziņi, gan koķetās priežubekas, kas sacenšas par skaistākās galvassegas īpašnieka titulu. Pilsētniekiem lietus tik lielus priekus nesagādā, un katrs, kā nu prot, cenšas izvairīties no samirkšanas. Kāds paslēpjas zem lietusmēteļa, cits zem mapītes vai maisiņa, taču visvairāk ļaudis uzticas lietussargam - krāsainajai pilsētas sēnei. RB devās ielās aplūkot, kādus lietussargus izvēlas rīdzinieki.

Paldies sievietēm

Saulessargs, lietussarga vecākais brālis, pirms aptuveni 3000 gadiem tika izgudrots senajā Ķīnā. Tā autore bija kāda ķīniešu dāma, kura gribēja paglābties no svelmainās saules. Sievietes izgudrojums drīz vien ieguva plašu atsaucību, un tā slava nonāca arī aiz Ķīnas robežām. Vēlāk senie romieši saprata, ka saulessargs spēj pasargāt ne vien no svelmainajiem stariem, bet arī no lietus. Tā nosaukums radies no latīņu vārda umbra, kas tulkojumā nozīmē ēna. Viduslaikos par lietussargu aizmirsa, un Eiropā tas atgriezās tikai 16. gadsimta beigās Itālijā un apmēram 1680. gadā arī Francijā. Mazliet komiska lietussarga ienākšana izvērsās lietus zemē Anglijā. Sers Džonass Henvejs 1772. gadā bija pirmais tā nēsātājs, un par savu "izgājienu" dabūja krietni ciest. Viņu apsaukāja par francūzi un apmētāja ar akmeņiem. Nicīgus skatienus drosminiekam veltīja arī ekipāžu kučieri, jo lietussargs biedēja zirgus. Taču patiesībā naida iemesls bijis drauds viņu industrijai, jo līdz tam brīdim tikai ekipāžas jumts pasargāja angļu džentlmeņus un lēdijas no lietus. Sākotnēji Lielbritānijā lietussargs bija vienkāršās tautas simbols, jo ne visi varēja atļauties maksāt par kučiera pakalpojumiem. 18. gadsimtā lietussargs tika plaši lietots jau visā Eiropā.

Vaļa bārda

Lielākā daļa seno saulessargu tika darināti no rakstaina kokvilnas vai zīda auduma, un tiem bija apaļa forma - gandrīz kā mūsdienu lietussargiem. Karkass sākotnēji nebija saliekams un tika veidots no koka vai vaļa bārdas plāksnītēm. Senajā Ēģiptē saulessargam bija pusapļa forma un tas tika darināts no samta. Pirmie lietussargi, kas 16. gadsimtā parādījās Eiropā, bija gatavoti no ādas ar koka vai vaļa bārdas karkasu un svēra apmēram sešus kilogramus. Francijā 18. gadsimta sākumā izgudroja saliekamo lietussargu, bet 1826. gadā ādu nomainīja pret impregnētu audumu, tādējādi tas kļuva daudz vieglāks. Ilgu laiku eiropieši nēsāja neizteiksmīgus, visbiežāk melnus lietussargus, un tikai 20. gadsimtā sāka ražot krāsainos.

Saule lietainai dienai

Modes māksliniece Dana Dombrovska uzskata, ka lietussargs pirmām kārtām ir ikdienas nepieciešamība, nevis modes prece.

"Nav jau diez ko patīkami bailēs no lielajām lietavām staipīt līdzi lieku nastu, tāpēc to var lieliski izmantot kā tērpa sastāvdaļu, akcentu, ierindojot vienā plauktā ar apaviem, somu vai cimdiem," stāsta D. Dombrovska.

Māksliniece teic, ka šosezon modīgs būtu zelta vai sudraba krāsas lietussargs, taču vislabāk būtu ļauties fantāzijai un iekšējām sajūtām.

"Lielākoties ļaužu izvēle krīt par labu klasiskajam melnajam lietussargiem. Tā kā lietainā dienā debesis jau tā ir pelēkas, sevi iepriecināt var, paslēpjoties, piemēram, zem saules dzeltena "širmja". Interesanti izskatīsies lūpukrāsas tonis, kas pieskaņots lietusargam," iesaka D. Dombrovska.

Māksliniece smej, ka vīrieši savā garderobē lietussargu izmanto krietni retāk nekā sievietes. Līdzīgi ir ar somām, makiem un citiem aksesuāriem, ko vīrišķais dzimums uzskata par pārlieku traucējošiem.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu