Halucinogēno sēņu pozitīvā "garīgā" iedarbība ilgst vairāk nekā gadu video

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Tā dēvēto "svēto jeb maģisko sēņu" aktīvās vielas psilocibīna "garīgā" iedarbība ilgst vairāk nekā gadu un var būt ideāls veids, kā palīdzēt pacientiem, kas sirgst ar atkarībām vai nāvīgām slimībām, paziņoja amerikāņu zinātnieki.

Zinātnieku atklājumi arī liecina, ka ir droši pārbaudīt tādas psihotropās vielas kā psilocibīns ar brīvprātīgajiem pacientiem, ja tiek ievēroti visi priekšraksti.

2006.gadā Baltimoras Džonsa Hopkinsa universitātes profesors Rolands Grifitss ar kolēģiem deva psilocibīnu 36 brīvprātīgajiem un pēc tam lūdza viņus pastāstīt par izjusto. Absolūti lielākā daļa ziņoja, ka pieredzējuši "mistisku" un "reliģisku" pārdzīvojumu un novērtēja to ļoti pozitīvi.

Pēc vairāk nekā gada lielākā daļa eksperimenta dalībnieku atzina, ka pārdzīvotā atklāsme joprojām uzlabo viņu pašsajūtu, labklājības izjūtu un apmierinātību ar dzīvi, liecina žurnālā "The Journal of Psychopharmacology" ievietotais Grifitsa un kolēģu ziņojums.

"Tas ir patiešām ievērojams atklājums," savā ziņojumā teica Grifitss. "Ļoti reti psiholoģiskajos pētījumos gadās saskarties ar tik izteikti pozitīviem rezultātiem jau pēc viena eksperimenta laboratorijā."

Atklājumi var piedāvāt jaunu iespēju, kā ārstēt ļoti satrauktus, garīgi nestabilus un depresīvus pacientus vai cilvēkus, kas cieš no atkarībām, sacīja Grifitss, kura pētījumu finansēja ASV Nacionālais narkomānijas institūts.

"Tas dod iemeslu uzskatīt par pamatotiem apgalvojumus, ka mistiska veida pieredzes, ko daži cilvēki piedzīvo halucinogēno seansu laikā, var palīdzēt pacientiem, kas cieš no vēža izraisīta nemiera vai depresijas, un var kalpot kā potenciāla ārstēšanas metode no narkotiku atkarības," paskaidroja zinātnieks.

Lai gan psilocibīna lietošana lielākajā daļā pasaules ir aizliegta, daudzas valstis, ieskaitot ASV un Latīņamerikas valstis, patiesībā neierobežo šo sēņu lietošanu iezemiešu reliģiskajās ceremonijās.

Tomēr psilocibīna, tāpat kā citu halucinogēnu vielu, veiksmīgas lietošanas panākumu atslēga ir rūpīga uzraudzība, norāda pētnieki.

"Lai gan daži no eksperimentā iesaistītajiem cilvēkiem stāstīja, ka dienu ilgās psilocibīna sesijas laikā kādu brīdi jutuši spēcīgas bailes un satraukumu, neviens neziņoja par kādu ilgstošu kaitējošu ietekmi un mēs nenovērojām nekādas klīniskas kaitējuma pazīmes," piebilda Grifitss.

Halucinogēnās vielas tomēr nevajadzētu dot cilvēkiem ar psihozes risku vai dažām citām konkrētām psihiskām slimībām, norādīja pētnieki.

Turklāt ļoti svarīga, lietojot halucinogēnās vielas, ir apkārtējā vide - tā nedrīkst būt naidīga, nomācoša, jo tas var izraisīt bailes, panikas lēkmes - tā dēvēto "bad trip".

Grifitss uzsvēra, ka pat tie, kas ziņojuši par bailēm, pēc gada sacīja, ka viņiem nav bijis nekādas ilgstošas negatīvas ietekmes.

Divdesmit divi no 36 brīvprātīgajiem, kas piedalījās dienu ilgajā eksperimentā ar psilocibīnu, piedzīvoja "pilnīgu" mistisku pieredzi, ko var salīdzināt ar visspēcīgāko un patiesāko reliģisko pārdzīvojumu, liecina pēc tam veiktā detalizētā aptauja.

Grifitss apgalvo, ka 21 no viņiem pēc 14 mēnešiem turpināja vērtēt šo pieredzi kā ļoti augstu.

"Pat pēc 14 mēnešiem 58% no 36 brīvprātīgajiem vērtēja pieredzi ar halucinogēniem kā vienu no piecām personīgi nozīmīgākajām (jēgpilnajām) pieredzēm, pārdzīvojumiem savā dzīvē, un 67% to novērtēja kā vienu no savas dzīves piecām garīgi nozīmīgākajām pieredzēm," atklāja pētnieki.

Ziņojumā bija arī iekļauti daži brīvprātīgo komentāri.

"Atdošanās (psilocibīnam) ir intensīvi iespaidīga. "Ļauties" un tapt skaistuma - šajā gadījumā mūzikas - ieskautam bija ārkārtīgi garīgs pārdzīvojums," izteicās viens brīvprātīgais.

Uz augšu