/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Šodien Latvijas muita svin savas atjaunošanas 18.gadadienu, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Komunikācijas nodaļā.
Latvijas muita svin atjaunošanas 18.gadadienu (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par Latvijas muitas dienesta dibināšanas dienu uzskatāms 1919.gada 1.decembris, jo šajā datumā Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas sastāvā tika izveidota centrālā Latvijas valsts muitas iestāde - Muitas nodaļa, bet atjaunotais Latvijas Republikas Muitas departaments tika izveidots 1990.gada 3.jūlijā.
Latvijas muitas administratīvās struktūras reāla veidošana sākās 1991.gada 21.augustā - pēc Latvijas Republikas valstiskās neatkarības pilnīgas atgūšanas.
Drīz pēc tam, 1991.gada 28.novembrī, Muitas departaments kļuva par Finanšu ministrijas struktūrvienību, bet 1993.gada 28.novembrī tika iekļauts jaunizveidotā VID sastāvā. Kopš dienesta atjaunošanas ir notikušas straujas izmaiņas muitas darbā.
Līdz ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) 2004.gada 1.maijā Latvijas muita iekļāvās ES muitas savienībā. Šajos gados muita ir kļuvusi par stabilu, spēcīgu posmu tajā sabiedrības un Kopienas vienotā tirgus aizsardzības ķēdē, kas aptver un sargā ES fiskālās intereses un tās iedzīvotāju drošību.
1968.gada 1.jūlijā visas muitas nodevas un ierobežojumi starp ES sešām dibinātājvalstīm - Beļģiju, Franciju, Itāliju, Luksemburgu, Nīderlandi un Vāciju - tika atcelti un tika ieviests vienotais muitas tarifs, kas iezīmēja Eiropas muitas savienības darbības sākumu. Tas notika 18 mēnešus agrāk, nekā tika plānots 1957.gada Romas līgumā, un bija milzu solis ceļā uz ES četrām pamatbrīvībām, kuras šodien izbauda visas ES dalībvalstis: brīvu preču, pakalpojumu, personu un kapitāla kustību.
Patlaban 27 muitu dienesti ES sadarbojas, lai aizsargātu pilsoņu un uzņēmumu intereses.
Muitu administrācijām, kas strādā starptautiskās preču plūsmas pašā centrā, ir nozīmīga loma sabiedrības drošības un drošuma garantēšanā, ES un tās dalībvalstu finansiālo interešu aizsardzībā, ES aizsargāšanā no negodīgas un nelegālas tirdzniecības un likumīgu biznesa aktivitāšu veicināšanā, norāda VID.