Saeima pagaidām atlikusi likumprojektu par iedzīvotāju mantiskā stāvokļa deklarēšanu un atgriezīsies pie tā rudenī. Taču daudzi nezina, ka ienākumi ik gadus jādeklarē jau tagad un attiecīgi jāsamaksā arī nodoklis.
Kādi ienākumi jādeklarē (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atbilstoši likumam katrai fiziskai personai, kura maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, ir pienākums iesniegt gada ienākuma deklarāciju. Taču šī norma neattiecas uz vairumu Latvijas iedzīvotāju. Vienlaikus noteikts, ka deklarācijas nav jāiesniedz, ja no Latvijā saņemtajiem ienākumiem nodokli ietur izmaksas vietā. Tieši šā iemesla dēļ vairumam cilvēku ar šo procesu nav jāsaskaras – nodokli nomaksā darba devējs. Tomēr der atcerēties, ka ienākumi jādeklarē visiem, kas tos guvuši ārvalstīs, RB skaidro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu normatīvo aktu piemērošanas daļas vadītāja Inga Antipova.
Likums nosaka vismaz 30 dažādus ienākumu veidus, kurus ar nodokli neapliek. Tādas ir, piemēram:
=apdrošināšanas atlīdzības, kas izmaksātas atbilstoši Latvijas vai ES likumdošanai;
=personīgā īpašuma pārdošana (automašīnas, vērtspapīri un tml.), izņemot to īpašumu, kas iegādāts pārdošanai;
=mantojums (izņemot autoratlīdzību, kuru izmaksā autortiesību mantiniekiem);
=no fiziskām personām saņemts dāvinājums;
=preču un pakalpojumu loteriju laimesti;
=konkursos un sacensībās saņemtās naudas balvas, kuru kopējā vērtība gadā nepārsniedz 150 latu, un publiskos starptautiskos konkursos un starptautiskās sacensībās gūtās balvas un prēmijas, kuru kopējā vērtība gadā nepārsniedz 3000 latu;
=ienākumi no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas;
=summas, kas uz tiesas sprieduma pamata saņemtas laulības šķiršanas sakarā.
Visus gadījumus uzskaitīt būtu grūti, tie minēti likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. pantā (likums atrodams VID mājas lapā www.vid.gov.lv). Būtiski ir atcerēties, ka deklarācijas jāiesniedz, ja visu šo (ar nodokli neapliekamo) ienākumu summa gadā pārsniedz četrkāršotu neapliekamā minimuma apmēru (2007. gadā – 2400 latu). Tātad, ja saņemta, piemēram, apdrošināšanas atlīdzība vai dāvinājums 3000 latu apmērā, tas jādeklarē VID. Tāpat jādeklarē ienākumi no automašīnas pārdošanas, ja summa pārsniedz 2400 latu.
Interesanta situācija veidojas ar azartspēļu laimestiem. Noteikts, ka nodoklis jāmaksā tad, ja izdevumi spēlējot bijuši mazāki par laimestu. Tātad, ja kazino vai spēļu zāles apmeklētājs ieguldījis spēlē 50 latus, bet saņēmis atpakaļ 51 latu – šis vinnests jādeklarē un jānomaksā nodoklis par vienu latu (25 santīmu apjomā). Šīs normas ievērošanu dzīvē kontrolēt nav iespējams – neviens spēlmanis neies deklarēt savu laimestu, lai valsts no tā vēl kaut ko atņemtu. Taču, ja laimests pārsniedz 500 latus, nodoklis jāietur iemaksas brīdī. Šīs normas dēļ spēļu zālēs dažkārt veidojas visai interesantas situācijas – apmeklētāji tīšām apstājas, piemēram, pie 490 latu robežas. Tie, kas krīt azartā un vinnē vairāk, atlikumā paklusām dalās ar spēļu nama administratoru un nodokli nemaksā. Jāatgādina, ka ienākumu nodokļa apjoms ir 25%, līdz ar to šāds neoficiāls darījums bieži ir izdevīgs.
Tāpat grūti kontrolēt fiziskas personas, kuras izīrē dzīvokļus. Ja mājoklis nodots juridiskai personai, tā ir spiesta nomaksāt ienākuma nodokli līdzīgi darba devējam. Taču, ja dzīvokli izīrē citam cilvēkam, nodokļa samaksa paliek uz saimnieka sirdsapziņas. Loģiski, ka viņi nevēlas neko deklarēt un maksāt valstij, taču VID cenšas dzīvokļu izīrētājus maksimāli kontrolēt un iekasēt sodu no pieķertajām personām, skaidro I. Antipova.
Daudzos gadījumos jāmaksā nodoklis (tātad arī jādeklarē ienākumi) par nekustamā īpašuma pārdošanu. Īpaši aktuāli tas ir pēc 12. jūnija, kad Saeimā tika pieņemti likumdošanas grozījumi inflācijas apkarošanas plāna ietvaros. Ja īpašums iegādāts līdz šim datumam, tad to var pārdot pēc gada, nodokli nemaksājot. Ja īpašums pārdots agrāk, jāiesniedz deklarācija un jānomaksā nodoklis. Taču šobrīd jau ir spēkā daudz stingrāki noteikumi – ienākumi jādeklarē un nodoklis jāmaksā, ja īpašumu pārdod agrāk nekā 5 gadus pēc iegādes. Ja fiziskai personai pieder augošs mežs, kas tiek pārdots izciršanai un ir bijis šīs personas īpašumā mazāk par 36 mēnešiem, arī ir jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tas jāmaksā arī par akciju vai kapitāldaļu pārdošanu, ja uzņēmuma aktīvus vairāk par 50% veido nekustamais īpašums. Nodoklis ir jāietur arī no personāla akciju atpirkšanas. Visos gadījumos nodokli aprēķina, vadoties no cenu starpības īpašuma iegādes un pārdošanas brīdī.
***
Der zināt!
=Ienākumu deklarācijas jāiesniedz VID teritoriālajā iestādē pēc deklarētās dzīvesvietas par taksācijas gadu līdz nākamā gada 1. aprīlim.
=Soda nauda par ienākuma nodokļa nenomaksāšanu ir tikpat liela, cik nenomaksātā summa. Sākotnēji gan VID brīdina pārkāpējus par audita uzsākšanu un iekasē soda naudu tikai 10% apmērā. Taču, ja pārkāpējs turpina ignorēt likuma prasības, jāmaksā dubulti.
***
Lai pareizi noteiktu nekustamā īpašuma iegādes dienu un vērtību, VID iesaka izmantot šādas tabulas (pēc tām var precizēt, vai nodoklis jāmaksā, cik lielā apjomā tas jādara un vai nepieciešams ienākumus deklarēt).
Īpašumtiesību iegūšanas veids; Nekustamā īpašuma iegādes vērtība
Nopērkot - Īpašuma cena + izdevumi, kas saistīti ar tā iegādi, piemēram, valsts nodevas par darījuma noformēšanu, īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā; komisijas nauda un citi atbilstoši izdevumi
Uzceļot - Visi izdevumi līdz būves pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanai (arhitektu pakalpojumu apmaksa, celtniecības materiālu iegādes izdevumi, samaksa celtniekiem u.c.) + izdevumi par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā un citi atbilstoši izdevumi
Denacionalizējot - Par iegādes vērtību tiek uzskatīta īpašuma pārdošanas cena (tas nozīmē, ka faktiski neveidojas ar nodokli apliekams ienākums)
Mantojot - Iegādes vērtība ir mantojuma masā ietilpstošā konkrētā īpašuma vērtība (izņemot gadījumu, kad tiek mantots iepriekš denacionalizēts īpašums)
Saņemot dāvinājumu - Dāvinājuma iegādes vērtība ir dāvinājuma līgumā uzrādītā konkrētā īpašuma vērtība
Privatizējot - Īpašuma iegādes vērtību nosaka, summējot privatizācijai izmantoto privatizācijas sertifikātu vērtību (skatīt zemāk) un naudā samaksāto daļu:
1) fiziskai personai un tās ģimenes locekļiem saskaņā ar likumu "Par privatizācijas sertifikātiem" piešķirto sertifikātu vērtība ir sertifikātu nominālvērtība (Ls 28);
2) no citām personām iegādāto privatizācijas sertifikātu vērtība ir sertifikātu vērtība pēc vidējās tirgus cenas dienā, kad ir noticis sertifikātu pirkšanas darījums
***
Īpašumtiesību iegūšanas veids; Dokuments, kas apliecina darījumu; Datums, ar kuru īpašums tiek uzskatīts par iegādātu
Nopērkot - Pirkšanas – pārdošanas līgums - Līguma spēkā stāšanās diena
Uzceļot - Pieņemšanas – nodošanas akts - Akta parakstīšanas datums
Denacionalizējot - Denacionalizācijas apliecība - Apliecības izsniegšanas datums
Mantojot - Tiesas spriedums mantojuma lietā - Tiesas sprieduma spēkā stāšanās diena
Saņemot dāvinājumu - Dāvinājuma līgums - Līguma spēkā stāšanās diena
Privatizējot - 1) Īres līgums uz īpašnieka vai ģimenes locekļa vārda
2) Pašvaldības lēmums par zemes piešķiršanu lietošanā pašai fiziskai personai vai tās ģimenes loceklim
3) Tiesas spriedums mantojuma lietā (mantojot zemes valdījuma tiesības) - 1) Līguma spēkā stāšanās diena
2) Lēmuma pieņemšanas diena
3) Tiesas sprieduma spēkā stāšanās diena