Pēdējos gados piemērotais zemākās cenas princips būvniecībā šobrīd iet kopsolī ar jaunu tendenci – papildu darbu uzticēšanu tam pašam konkursantam, kurš uzvarējis ar zemāko cenu, šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «de facto». Tādējādi rodas jautājums - cik godīga ir konkurence starp zemākajām cenām, ja beigu beigās izmaiņas jau mērāmas miljonos?
«de facto» izpētīja pēdējo divu gadu praksi un secināja, ka aptuveni divsimt gadījumos būvniecības laikā izsludināti papilddarbi.
Atsevišķos gadījumos iepriekš neieplānotie darbi bijuši pat puse no izsolītās būvdarbu cenas, bieži tie ir aptuveni 15% no sākotnēji izsolītā apjoma.
Nesen pabeigtajā koncertzālē Cēsīs AS «UPB» sešreiz ķērās pie papilddarbiem un sešiem miljoniem nāca klāt arī septītais.
Pāris mēnešu pēc Salu tilta renovācijas darbu sākuma, būvdarbiem no pašvaldības budžeta pieprasīti jau papildus 105 000 eiro, jo atklājušies negaidīti bojājumi. Konkursā par Salu tilta atjaunošanu uzvarēja «LNK Industries Group», piedāvājot šo darbu izdarīt par 8,7 miljoniem eiro. Viņu piedāvājumu no dārgākā šķīra 5,9 miljonu eiro starpība. Bet patiesībā summa, par kādu renovēs Salu tiltu nemaz nav zināma. Jo
zemākā cena nenozīmē to, ka par šādu naudu objekts patiešām tiks uzcelts.
LNK grupas uzņēmējs atjaunojis arī četrus 1.slimnīcas korpusus. Šo darbu laikā papildu iepirkumi bijuši deviņas reizes, un to summa ir līdzvērtīga 15% no visa iepirkuma apjoma.
Nosolītā cena par trīs korpusu atjaunošanu bija 4,6 miljoni eiro. Pēc tam piecas reizes tika izsludināti papildu būvdarbi, kā rezultātā līguma cena pieauga par 685 464 eiro. Savukārt vēl citu šīs slimnīcas korpusu LNK Grupa bija apņēmusies rekonstruēt par 4 miljoniem eiro, bet atkal – četras reizes prasīti papilddarbi un kopējais līgums jau uzaudzis par vairāk nekā 600 000 eiro
Rīgas Domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (SC, GKR) raidījumam saka: «Jā, mēs varam pateikt – tā ir projektētāja vaina. Bet,
ja viņš to paredzētu jau no paša sākuma, tas vienalga maksātu tādu naudu.
Vienīgi viņš nepadomāja no paša sākuma. Un tas, par ko mums 1.slimnīcā ir papildu darbi – tas ir tas, par ko pasūtītājs, lietotājs nepadomāja dažu iemeslu dēļ no paša sākuma. Bet tas nav sadārdzinājums, ka mēs liekam kaut kādas vienas izlietnes vietā labāku, dārgāku un tā tālāk. Viņam nepieciešama funkcionalitāte. Tas ir rezultāts. Nav tā, ka tas ir mākslīgs sadārdzinājums. Tā tas nav. To es varu apgalvot.»
Papildu darbos ir gan margas slimnīcu gaiteņos un citi vides pieejamības risinājumi, gan dekoratīvais apgaismojums ēkai, pat vēsturisko ieejas tornīšu apdares atjaunošana un citi, kas tostarp paredzēti slimnīcas specifisko funkciju pildīšanai. Būvnieks savas kļūdas neredz, lai arī daļa no projektēšanas bija uzticēta arī viņiem. 1.slimnīcas korpusu būvdarbu veicējs «LNK Industries Partnership» raidījumam norāda: «Kļūdas projektā netika pieļautas. Projektēšanas darbi tika veikti, stingri ievērojot iepirkuma prasības, tostarp uz iepirkuma priekšmetu attiecināmajiem vides pieejamības risinājumiem».
Uz projekta vainu norāda Salaspils novada domē, kas vairākkārt precizējusi un papildinājusi darāmo, lai tiktu pie jaunas sporta halles. Jaunajā objektā mainīts ventilācijas risinājums, bet pašvaldība pati izvēlējusies greznāku ieejas mezglu. Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars («Vienotība») saka: «Notiek tā – arhitekti, kam ir kvalifikācija, tiek iesniegti kā tādi, kuri veiks šo darbu, bet, kas patiesībā veiks šo darbu pēc tam, tas bieži vien paliek zem jautājuma.»
Pamatīgas cīņas pēc zemākās cenas iepirkumiem izcīnījusi arī Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca. Pārbūvējot tās 7.korpusu, lielākie pārmetumi tikuši projektētājiem. Austrumu slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centra vadītāja Māra Epermane:
«Autoruzraudzības kārtībā bija 156 precizējumi,
kas ir ārkārtīgi liels skaits vienam tādam korpusam (..) Kāpnēm bija aizmirsts iezīmēt margas, otrs papilddarbs – nebija paredzēta izeja uz jumtu, pa kuru varētu apkalpot ventilācijas sistēmu. Savukārt tāmētājs bija ielicis trīs durvis vairāk nekā bija uzzīmēts, un desmit logus vairāk nekā bija paredzēts.»
Galu galā ieilgušo būvdarbu dēļ slimnīcai šobrīd ir risks pazaudēt ievērojamu daļu no būvdarbiem piešķirtā Eiropas fondu naudas atbalsta.
Atkāpes no iepriekš plānotā notikušas arī Austrumu slimnīcas operāciju bloka rekonstrukcijā. Tur piemēram, negaidīti nācies pārbūvēt elektrotīklus.
Ar Eiropas fondu atbalstu būvēto objektu revidētājs uzskata - lai arī pēdējā laikā situācija uzlabojusies,
neparedzēti darbi aizvien ir trešdaļā pārbaudīto projektu.
Tomēr to, ka piecdesmit gadu vecās ēkās, piemēram, ir nolietojušās komunikācijas, jau nu gan vajadzētu iedomāties. Finanšu ministrijas ES fondu revīzijas departamenta direktore Nata Lasmane norāda uz to, ka šeit,
mainoties apjomiem, rodas bažas par negodīgu konkurenci:
«Visiem ir skaidrs, ka cena ir atkarīga no apjoma. Un, ja kāds zinātu, ka būtu tāda apjoma darbi, tā cena mainītos, - zinot, ka ir iespējamas izmaiņas.»
Gan Salaspilī, gan iepirkumos Gaiļezera slimnīcā uzvarēja kompānija «Re&Re». Tā spējusi piedāvāt zemāko cenu vairākām daudzmiljonu būvēm, taču noliedz, ka cena būtu bijusi nepamatoti zema. Ierēķināta esot ne tikai pašizmaksa, bet arī peļņa. Tas, ka objekts izsolīts par vienu cenu, bet ar papilddarbu palīdzību uzbūvēts par citu, neesot viņu kompetence.
«Re&Re» raidījumam uzsver: «Papildu darbus objektā ierosina pasūtītājs vai projektētājs. Tam par pamatu var būt neparedzētas nianses projektā vai jaunas prasības no Pasūtītāja puses»
Negaidīti apstākļi atklājušies un papilddarbi sludināti gan pārbūvējot Mākslas muzeju, gan skolas, gan publisko tualeti Rīgā, gan citur, kur darbu veicēji ir citi uzņēmumi, kuri, tāpat kā pārējie, uzvarējuši ar zemāko cenu. Tā nes līdzi ne tikai papilddarbus, bet arī kvalitātes problēmas.
«Galvenā problēma – materiālu nomaiņa uz lētākiem.
(..) Mēs par linoleju rakstām, ka tam ir jābūt paredzētam publiskām telpām, ir visi sertifikāti, bet tad galu galā mums ir jautājums – kāpēc mums ir skolas, kur redzams, ka pēc 3 mēnešiem linoleju vajadzētu mainīt. Sertifikāti visi ir atbilstoši. Un tādi jautājumi mums ir,» saka Burovs.
Pasūtītāji noliedz, ka ar papilddarbiem kāds varētu kompensēt, piemēram, zemākās cenas piedāvājumā neiegūto peļņu vai pat segtu zaudējumus. Salaspils domei papildu darbu tāmes pārvērtējis eksperts no būvinženieru savienības, un salīdzinoši nelielo būvdarbu summu izdevies pat samazināt vēl par pāris tūkstošiem. Rīgas domē tāmes pārskata pašu eksperti.
Iespējams – ja tas, kura darbs radījis zaudējumus, pats tos arī segtu, atbildība par sava projekta vai būvdarbu kvalitāti būtu cita. Tomēr,
izskatās, ka valsts un pašvaldību iestādes nav noskaņotas uz cīņu.
Jo, piemēram, Arhitektu savienībā pēdējos gados iesniegta tikai viena publiskā iepirkuma veicēja sūdzība par projekta kvalitāti. «Tātad – viss kārtībā?» jautā «de facto».