"Man būtu interesanti uzņemt filmu Latvijā, bet vai man tas izdosies, pagaidām nav zināms," saka bijušais rīdzinieks, režisors Boriss Frumins. Viņš ieradies Rīgā, lai piedalītos žūrijas darbā starptautiskajā īsfilmu tīkla Future Shorts organizētajā īsfilmu konkursā Latvijas jaunajiem režisoriem.
Baltijas Filmu un mediju skolas direktors Boriss Frumins (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Padomju Savienība neļāva taisīt tādu kino, kādu gribēja, tāpēc aizbēga uz Ameriku.
Mazliet pazīst
Ar mērķi atbalstīt Latvijas jauno kino mākslinieku paaudzi un veicināt jauna kino materiāla izveidi un izpratni par sabiedrības attīstībai nozīmīgām vērtībām šodien Jaunajā Rīgas teātrī noslēgsies īsfilmu konkurss Latvijas jaunajiem režisoriem. Tajā bija uzaicināti piedalīties režisori Jānis Vingris, Jānis Putniņš, Aiks Karapetjans, Ilze Kunga, Mārtiņš Grauds, Kristīne Kursiša, Didzis Eglītis, Romāns Korovins, Aivars Čivželis un Vents Grīnbaums. Veiksmīgākais balvā saņems piecus tūkstošus latu, un visi darbi tiks izrādīti kanālā TV 6 no 1. līdz 12. augustam katru vakaru pulksten 22.
Boriss Frumins ir viens no tiem, kas vērtē mūsu jauno režisoru sniegumu trīs minūšu garu īsfilmu izveidē ar konkursa tēmu Pašrealizācija.
"Tas labi, ka šos režisorus iepriekš neesmu pazinis – tā objektīvāk varēšu novērtēt viņu darbu," mirkli pirms īsfilmu konkursa smaida Boriss Frumins. Viņš stāsta, ka mazliet pazīst latviešu kino. "Zinu Viesturu Kairišu un Gati Šmitu – viņi ir ļoti talantīgi režisori. Man ļoti patika Kairiša Tumšie brieži – interesants un nopietns darbs. Varētu būt daži iebildumi par montāžas darbu, bet kopumā tas ir kvalitatīvs produkts, visu cieņu. Zinu arī Juri Poškus – viņš savdabīgs režisors, ne tāds kā citi. Viņš taisa savu kino, un domāju, ka viņam ir liels potenciāls."
Ļauj taisīt pašiem
Pirms trīsdesmit gadiem pārcēlies uz dzīvi Amerikā, šodien Boriss Frumins ir Ņujorkas universitātes profesors un Baltijas Filmu un mediju skolas direktors. "Uz diviem gadiem esmu nolicis malā darbu Ņujorkā – lai uzsāktu jaunu projektu Baltijā. Protams, es būtu gribējis, lai Baltijas Filmu un mediju skola atrastos Rīgā, taču dažādu apstākļu un apsvērumu dēļ tā pērn izveidota Tallinā. Gadu jau esam nostrādājuši, priekšā vēl viens šīs programmas mācību gads," stāsta jaunizveidotās skolas direktors.
Boriss Frumins teic, ka viņa vadītajā skolā jaunajiem režisoriem no Baltijas valstīm ir iespēja iegūt profesionālu kino izglītību. Vai tad divu gadu laikā var iemācīt taisīt kino? "Protams, nē. Bet var iemācīt palīdzēt saprast, kas tas ir. Mēs veidojam profesionālu attieksmi pret kino, vienā klasē saliekot kopā režisorus, scenāristus un producentus. Var mācīt, stāstot par kino, un var mācīt, ļaujot pašiem taisīt kino. Mūsu skola atšķiras ar to, ka mums ir ļoti intensīva programma un daudz praktiskā darba – gada laikā studentiem jāuztaisa četri projekti. It kā radošajā procesā nav vietas steigai, taču visi, kas kino pasaulē kaut ko sasnieguši, ir ļoti daudz strādājuši. Tā jau saka: jo vairāk rokas ir sastrādājušas, jo drošāk strādā galva. Jā, arī ar intuīciju var izveidot labu darbu, bet pastāvīgi veidot kvalitatīvu kino var tikai ar pieredzi."
Starp citu, Borisa Frumina Baltijas Filmu un mediju skolas audzēkņu darbi tiks izrādīti Dokumentālā kino nedēļas laikā 3. augustā pulksten 21 kinoteātrī K. Suns.
Iemācījās braukt ar velosipēdu
Vēl gads Tallinā, un Boriss Frumins atgriezīsies Ņujorkā. "Ar skolas budžetu, kas ir Eiropas nauda plus finansiāls atbalsts arī no Baltijas valstīm, pietiek tikai šai divu gadu programmai. Šobrīd nav iespējas uzņemt nākamo kursu. Turklāt man arī ir jāatgriežas Ņujorkā – tur ar mani rēķinās, ka 2008. gada rudenī būšu atpakaļ."
Apmeties viesnīcā Pumpuros, Boriss Frumins saka: "Manas emocionālās mājas ir Rīga un Jūrmala, bet manas praktiskās mājas ir Ņujorka. Es katru gadu atgriežos Rīgā, es gribētu dzīvot Latvijā, bet finansiāli šodien to ir grūti atrisināt. Taču es nedomāju, ka saikne ar Rīgu un Latviju kādreiz tiks pārrauta."
Šai reizē līdzi tētim uz Latviju atbraukusi arī Borisa Frumina meita Helēna. Pirmoreiz pēc trīsdesmit gadiem, kad viņa kā mazs meitēns devās līdzi vecākiem uz svešo Ameriku. Viņai līdzi arī vīrs un piecgadīgais dēlēns Alekss. "Viņai šeit ļoti patīk, man jau arī – Rīga ar katru dienu kļūst arvien skaistāka! Mums ir vēl kāds notikums: mūsu mazdēls šeit, Jūrmalā, iemācījās braukt ar velosipēdu – gluži tāpat kā es savulaik. Tagad viņš peld, brauc ar velosipēdu un ir laimīgs," smaidot piebilst pazīstamais režisors.
***
Boriss Frumins
- Baltijas Filmu un mediju skolas (Tallinn University Baltic Film and Media School) direktors
- Režijas profesors ievērojamākajā Ņujorkas kino skolā – Ņujorkas universitātē
- Dzimis 1947. gada 24. oktobrī Rīgā
- Darbojies kā operatora asistents Rīgas kinostudijā (1962–1967)
- Studējis VGIK, S. Gerasimova klasē (1967–1972); režijas prakse – G. Kozinceva filma Karalis Līrs; kursadarbs Trīs (1971) apbalvots Gorkija kinostudijas VGIK filmu festivālā
- Pēc armijas strādājis Ļenfiļm studijā, vēlāk arī Rīgas kinostudijā
- Pēc filmas Jaunības kļūdas cenzūras aizlieguma 1978. gadā emigrējis uz ASV
- Filmogrāfija: Skolas direktora dienasgrāmata (1975, Ļenfiļm), Ģimenes melodrāma (1976, Rīgas kinostudija), Jaunības kļūdas (1978, cenzūra to aizliedz; perestroikas gados, kad tiek apzinātas PSRS laikā aizliegtās filmas, uzmanības lokā nonāk arī šī – režisoru aicina atgriezties un izdarīt labojumus, lai filmu varētu izrādīt), Angļu valodas stunda (1983, uzņemta ASV), Melnais un baltais (1991, uzņemta ASV), Viva, Castro! (1993, uzņemta Krievijā; filma ieguvusi 1. vietu Viborgas festivālā Logs uz Eiropu, bet festivālā Kinotaurs kritiķi to atzinuši par trešo labāko), Nelegālis (2005, uzņemta Krievijā; saņēmusi balvu Viborgas festivālā), Prestupļeņije i Pogoda
- Precējies. Meita Helēna (38) ir stiliste, dzīvo un strādā Floridā (ASV). Mazdēls Alekss (5)