Apmēram tikai 1–4% puisīšu piedzimst jau ar atdalījušos priekšādiņu, parasti zēniem priekšādiņa sāks atdalīties ap 3–6 gadu vecumu, bet citiem tas notiks, tikai iestājoties pubertātei. Tā ir tīri individuāla lieta; vecumam, kad tas notiks, ir liela variācija.
Citreiz zēniem mēdz izdalīties smegma (dažiem vairāk, dažiem mazāk), dažreiz tā sakrājas zem priekšādiņas pērlītes izskatā. Tas ir normāli, smegma pamatā ir atmirušas ādas šūnas (smegma ir arī meitenēm). Smegmas funkcija ir mazināt berzi starp priekšādiņu un dzimumlocekļa galviņu. Nekādā gadījumā nevajadzētu mēģināt priekšādiņu mēģināt ar varu atvilkt, lai to attīrītu. Smegma iekaisumus neizraisa.
Pieaugušam vīrietim ir ieteicams priekšādiņu regulāri atvilkt un apmazgāt, jo zem tās sakrājas arī sviedri un sperma.
Mazam zēnam priekšādiņa nav elastīga kā pieaugušam vīrietim, turklāt tā ir savienota ar dzimumlocekļa galviņu, kas padara tās atvilkšanu neiespējamu. Principā to var atvilkt ar varu, bet šāda procedūra zēnam radīs tikai nepanesamas sāpes un veicinās iekaisumus, jo šādā veidā priekšādiņai tiks radīta trauma. Smegmas izdalīšanās no priekšādiņas liecina, ka zēna priekšādiņa atdalās no dzimumlocekļa galviņas.
Priekšādiņas atdalīšanās ir pakāpenisks process, vietām ādiņa būs jau atdalījusies, vietām tā vēl būs savienota ar dzimumlocekļa galviņu. Citreiz gadās, ka šādiem ādiņas savienojumiem rodas mikrotrauma, piemēram, nakts erekcijas laikā ādiņa var mazliet ātrāk atplīst. Šāda veida priekšādiņas apsārtums/pampums pāries pats no sevis aptuveni diennakts laikā, lieliski palīdzēs kumelīšu vanniņas. Ja zēnam bieži ir šāda veida apsārtums/pampums, kas pāriet pats no sevis, tas arī liecina, ka viņa priekšādiņa atdalās no dzimumlocekļa galviņas, nevis ka viņam ir kāda vaina. Tomēr daudziem zēniem priekšādiņa atdalās bez kādām problēmām.
Ja priekšādiņu kāds mēģina ar varu atvilkt vai pabīdīt, to var ļoti viegli ievainot. Šāda veida manipulācijas parasti beidzas ar iekaisumu, sāpēm un citreiz asiņošanu. Tādēļ priekšādiņu nevajadzētu atvilkt nevienam citam, kā zēnam pašam. Ārsti, kas priekšādiņu mēģina atbīdīt atpakaļ, rīkojas vienkārši nepareizi. Ja priekšādiņai ir izjaukta mikroflora vai ja tai ir kāda mikrotrauma, priekšādiņas infekciju var izraisīt baktērijas (stafilokoki vai streptokoki), kas tur parasti iekļūst, vai nu zēnam aiztiekot dzimumlocekli ar netīrām rokām, vai baktērijām no izkārnījumiem nokļūstot uz dzimumorgāniem.Priekšādiņas iekaisumu var izraisīt arī sēnīšu infekcija.
Tāpēc, ja priekšādiņas iekaisums nepāriet, ir svarīgi, lai ārsts veiktu analīzes un noteiktu konkrēto infekcijas cēloni.Priekšādiņu var sakairināt ziepes, vannas putas, veļas pulveris (no apakšveļas), stipri hlorēts ūdens vai koncentrēts urīns. Antibiotiku lietošana var izjaukt priekšādiņas mikrofloru, un tā var iekaist.
Fimoze vienkārši nozīmē «šaura priekšādiņa». Lielākā daļa zēnu piedzimst ar šauru, neatvelkamu priekšādiņu (fizioloģiskā fimoze), kas ir savienota ar dzimumlocekļa galviņu. Patoloģiskā fimoze parasti rodas, ja normālu, neatvelkamu priekšādiņu ar varu manipulē.
Patoloģiskā fimoze ir sastopama ļoti reti un ir alternatīvi ārstējama.
Ja jaunieša priekšādiņa tiešām ir par šauru un ir grūtības ar tās atvilkšanu, to vienkārši var izstaipīt, palīgā ņemot steroīdu krēmu. Priekšādiņas iegriešana un apgraizīšana ir pilnīgi nevajadzīgas (un sāpīgas!) procedūras.
Saites informācijai: