Sociālajai palīdzībai ir jābūt ienākumjutīgai – tai būtu jābalstās uz personas ienākumu novērtējumu un jābūt precīzāk mērķētai, uzskata labklājības ministre Ilze Viņķele, norādot, ka sociālās palīdzības sistēma jāreformē.
Viņķele: sociālajai palīdzībai jābalstās uz personas ienākumiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Laikrakstā "Neatkarīgā" publicētā intervijā viņa sacījusi, ka "vienmēr būs grupa cilvēku, kam pabalsts naudā būs daudz efektīvāka palīdzība nekā nodokļu atvieglojumi. Ja cilvēks ir nodarbināts zema atalgojuma segmentā, tad atvieglojums par apgādājamo viņa finansiālo situāciju īsti neuzlabo," atzinusi Viņķele.
Esot darba attiecībās, izdevumi pieaug vairākkārt
Viņa uzsvērusi, ka sociālajai palīdzībai jābūt saistītai arī ar apgādājamo skaitu un jāraugās, lai cilvēks nenonāktu nabadzības slazdā, ka, ņemot vērā esošo nodokļu politiku, ar noteiktu ienākumu līmeni ir gandrīz vai neizdevīgi strādāt.
"Izdevumi, kas viņam pieaug, stājoties darba attiecībās, arī pieaug: jādomā par bērnu pieskatīšanu, bērnudārzu vai aukli, par transportu, darbā ir citas prasības arī apģērba ziņā. Ja cilvēks atrod darbu mazo algu nodarbinātības segmentā, tad, noņemot nost līdz ar to radušos izdevumus, viņam līdzekļu dzīvošanai paliek mazāk, turklāt sociālās palīdzības pakalpojumiem viņš vairs nekvalificējas," paskaidrojusi Viņķele.
Jāmeklē parametri nabadzības noteikšanai
Ministre teikusi, ka Labklājības ministrijas nākamā pusgada izaicinājums ir pietiekami precīzi definēt tos parametrus, pēc kuriem cilvēks kvalificētos palīdzības saņemšanai, lai nav kā pašlaik, ka palīdzību saņem līdz noteiktai summai un, tikko ienākumi par vienu vai diviem latiem pārsniedz noteikto līmeni, cilvēks palīdzību nevar saņemt. Viens no risinājumiem būtu atbalstu sniegt arī minētajā gadījumā, tikai mazākā apmērā.
"To mēs esam gatavi darīt, esam sākuši diskusijas ar sociālo pakalpojumu departamentu, ar pašvaldībām, lai cilvēks savu vajadzību nodrošinājumam spēj nopelnīt ar darbu, bet, ja viņam nedaudz pietrūkst, lai viņš nekristu ārā no palīdzības saņēmēju loka," klāstījusi Viņķele.
Meklēs motivāciju, lai cilvēki vēlētos strādāt
Viņa arī pastāstījusi, ka jāraugās, lai nodokļu atvieglojumu politika būtu tāda, kas cilvēku motivētu būt nodarbinātam. Priekšlikumi esot vairāki, tostarp – ja darba devējs dod darbu ilgstošam bezdarbniekam, valsts darba devējam nāk pretī un piedāvā kādus stimulus, piemēram, sociālās apdrošināšanas iemaksas nebūtu jāmaksā.
"Bet jautājums, vai esam gatavi tam, ka kāda ļaužu grupa netiek sociāli apdrošināta? Ir arī risks, ka darba devējam varētu būt stimuls pieņemt šādus darbiniekus un atlaist tos, par kuriem jāmaksā pilns nodokļu apmērs. Iespējams, ir citi atbalsti. Tā varētu būt mazāka sociālās apdrošināšanas likme," pieļāvusi Viņķele, piebilstot, ka tas jādiskutē kopā ar Ekonomikas un Finanšu ministriju, darba devējiem, arodbiedrībām.