Filmā tās galveno varoņu lēmumi neatgriezeniski izmaina viņu dzīvi. Jigals Amīrs divdesmit sešu gadu vecumā nogalina Izraēlas premjerministru, tiek notiesāts uz mūžu un kļūst par valsts nīstāko ieslodzīto. Larisa - emigrante no Krievijas, četru bērnu māte - šķiras no sava vīra, lai apprecētu slepkavu un dzemdētu viņam dēlu. Daudzu gadu garumā filmas autori mēģinājuši izprast šo sarežģīto stāstu, taču viens no viņiem - Franks - piedzīvo filmas pabeigšanu, paliekot uz mūžīgā dzīves, nāves un mīlestības noslēpuma sliekšņa. Franks sāka uzņemt filmu pirms aptuveni desmit gadiem, vēlāk viņam pievienojās otra režisore Kravčenko, kas arī filmu pēc Franka nāves pabeidza.
Franks bija pasaulē slavenākais Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas pārstāvis, kurš dokumentālajā kino ir strādājis gandrīz pusgadsimtu. Kinorežisors, scenārists, operators, fotogrāfs, producents un kino teorētiķis Franks piedzima 1926. gadā Ludzā. Lielāko daļu sava radošā mūža viņš pavadīja Rīgas kinostudijā un 1992. gadā pārcēlās uz dzīvi Izraēlā, bet turpināja uzturēties un strādāt arī Latvijā. Viņa labākie darbi pieder pasaules dokumentālistikas klasikai un aptver plašu tematisko loku - no cilvēka dzimšanas brīnuma līdz slepkavībai.
Filma «Baiļu robeža» uzņemta studijā «Ego Media». Tās producents ir Guntis Trekteris. Filma ir trīs valstu - Latvijas, Krievijas un Izraēlas - kopražojums. Krievijas puses producents ir kinodokumentālists Vitālijs Manskis, kura projektiem Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis ir personīgi publiski atteicis finansējumu Manska atšķirīgās nostājas dēļ Ukrainas konflikta jautājumā. Filmu Latvijā atbalstīja Nacionālais kino centrs un Valsts kultūrkapitāla fonds.
Franka iesāktā filma šogad kļūs par atklāšanas filmu vienlaikus divos starptautiskos kinofestivālos - RSKF un Krievijas dokumentālo filmu festivālā «ArtDocFest», kas pazīstams ar savu brīvdomību un atklāto vēršanos pret valsts oficiālo politiku, kuras dēļ 2014.gadā Krievijas Kultūras ministrija atteikusi festivālam finansējumu.
