Sventes zeme glabā daudz noslēpumu

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Sventes zeme ir pilna vēsturisku objektu – senās apmetnes, Pirmā pasaules kara laika blindāžas, kā arī daudzi divos pasaules karos kritušo kareivju apbedījumi. Vecie iedzīvotāji Sventes pagastu dažkārt dēvē par dažādu tautību un ticību karavīru brāļu kapiem. 1915. gadā šeit atradās frontes līnija un gandrīz ik dienu radās jauni apbedījumi. Tā ka karojošo pušu pozīcijas nepārtraukti pārvietojās, apbedījumi ir haotiski. Asiņainākās kaujas risinājās Zelta kalnā, netālu no Timšānu sādžas.

Karavīru apbedījumu vietas kartē nav fiksētas, visi pagasta tā laika arhīvi iznīcināti, tāpēc informācija jāvāc pa daļām. Kāds atrod raksturīgus paugurus, dažviet redzami laika gaitā sapuvuši krusti, taču nav zināms, kas zem tiem atdusas. Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Tas arī saprotams, jo kara juceklī viss bija jāizdara ātri.

Kā pastāstīja pagasta padomes priekšsēdētāja Brigita Vasiļevska, pašvaldība iespēju robežās cenšas iezīmēt karavīru kapus. Tomēr pagaidām veikt mērķtiecīgu meklēšanu nav iespējams. Daudzi Pirmā pasaules kara laika kapi ir izzuduši. Pašlaik zināmi aptuveni pieci lieli apbedījumi. Viens no tiem atrodas divsimt metru attālumā no Šiškovas–Raudas ceļa, uz dienvidiem no Puduru mājām, kur apbedīti 203 nezināmi vācu un divi krievu karavīri.Taču daži atradumi uzvedina uz pārdomām. Pičuļu sādžā pie Papeļu viensētas metra attālumā no ceļa krūmos guļ aptuveni piecus metrus garš ozolkoka krusts. Ir vairākas versijas par to, kas tur varētu būt apbedīts. Izplatītākā no tām – šajā vietā atdusas Napoleona armijas kareivji, taču tai nav it nekāda apstiprinājuma. Tomēr tā ir tikai leģenda. Krusts uzstādīts Pirmajā pasaules karā kritušajiem, vienīgi nav zināms, kuras armijas karavīri tur atdusas?

Pēc vienas no versijām, šis ir četru krievu artilēristu kaps. Taču uz koka krusta saglabājies aptuveni piecus kilogramus smags svina krucifikss. Jeļena Papakule, rakstot diplomdarbu par Sventes pagasta kultūras un vēstures pieminekļiem, krucifiksu parādīja garīdzniekam, kurš paskaidroja, ka šis krusts nav raksturīgs pareizticīgo kapiem un, visdrīzāk, ir citai konfesijai piederīgo apbedījums. Īstas skaidrības nav, turklāt šajā vietā apbedījuma var arī nebūt, jo tajos laikos tika uzstādīti daudzi krucifiksi. Tāpēc pagaidām nav zināms, kas atdusas zem nokritušā krusta.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu