Eiropā uz ātrgaitas autoceļiem ātruma ierobežojumi var sākties tikai no 130, bet apdzīvotās vietās – no 60 kilometriem stundā. Savukārt Latvijā šie "cipari" ir krietni vien pieticīgāki, proti, attiecīgi 100 un 50. Neskatoties uz dažādām piedāvātajām izmaiņām Eiropas Savienības valstīs, pie mums tuvākajā laikā nekas nemainīsies un brauksim tikpat ātri, kā ierasts.
Eiropā grib piespiest braukt lēnāk (24)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lielu vētru ātruma limitu sakarā Eiropas Parlamentā nesen sacēla deputāts Kriss Deiviss no Lielbritānijas, kurš ierosināja no 2013. gada ierobežot automašīnu iespējamo maksimālo ātrumu līdz 162 kilometriem stundā. Kāpēc 162, nevis 163 vai 165? Latvijai šie ierobežojumi nav saistoši, lai arī pa mūsu ceļiem traucas ļoti jaudīgas automašīnas. Šeit maksimālais pieļaujamais ātrums ir 100 kilometru stundā, un tuvākajā nākotnē ceļu kvalitāte neļaus "paātrināties".
Eiropas parlamentārieši, attīstot ātruma ierobežošanas ideju, gāja vēl tālāk un noteica, ka tuvākajos gados pilsētās būtu vēlams atbilstīgs ātruma ierobežojums starp 30 un 50 kilometriem stundā, atkarībā no konkrētās vietas apstākļiem un tai raksturīgās situācijas. Pamatojums?– stingra kontrole sargā cilvēku dzīvību un vidi, turpretī nevērīga kontrole izraisa traģiskus nāves gadījumus. Gribētos loģiski pajautāt – varbūt labāk vispār nebraukt?
Ja pastāvēs tik stingri ierobežojumi, tad nav skaidrs, kāpēc jāražo tik jaudīgas automašīnas, kuras bez problēmām spēj sasniegt ne tikai 200, bet arī 300 kilometru stundā. Šķiet, visneapmierinātākā ar šiem noteikumiem ir Eiropas autobūves vadošā valsts Vācija. Vācijas kanclere Angela Merkele strikti paziņojusi, ka uz Vācijas autobāņiem netiks ieviesti nekādi jaunie braukšanas ātruma ierobežojumi. Ar viņu vienisprātis ir autoražotāji, apliecinot, ka ierobežojumi radītu pamatīgas dzinēju konstrukcijas izmaiņas un tādējādi rastos krīze autobūvē. ***
Interesanti
Ātruma ierobežojumi Eiropā
| Valsts | Apdzīvotas vietas | Ārpus tām | Ātrgaitas šosejas |
|---|---|---|---|
| Austrija | 50 | 100 | 130 |
| Beļģija | 50 | 90-120 | 120 |
| Bulgārija | 50 | 90 | 130 |
| Kipra | 50 | 80 | 100 |
| Čehija | 50 | 90 | 130 |
| Vācija | 50 | 100 | 130 |
| Dānija | 50 | 80 | 110-130 |
| Spānija | 50 | 90-100 | 120 |
| Igaunija | 50 | 90-110 | - |
| Francija | 50 | 90-110 | 130 |
| Somija | 50 | 80-110 | 120 |
| Lielbritānija | 48 | 96-112 | 112 |
| Grieķija | 50 | 90-110 | 120 |
| Ungārija | 50 | 90-110 | 130 |
| Itālija | 50 | 90-110 | 130 |
| Īrija | 50 | 80-100 | 120 |
| Luksemburga | 50 | 90 | 130 |
| Lietuva | 50 | 90-100 | 110-130 |
| Latvija | 50 | 90-100 | - |
| Malta | 50 | 80 | - |
| Nīderlande | 50 | 80-100 | 120 |
| Portugāle | 50 | 90-100 | 120 |
| Polija | 50-60 | 90 | 120 |
| Rumānija | 50 | 90-100 | 130 |
| Zviedrija | 50 | 70-90 | 110 |
| Slovākija | 60 | 90 | 130 |
| Slovēnija | 50 | 90-100 | 130 |
*** Fakti
=Pērn Eiropas Parlamentā tika ierosināts pilsētu centros ieviest ātruma ierobežojumu 30 km stundā ar mērķi līdz 2010. gadam samazināt satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu par 50 procentiem;
=auto riepām jāievēro automašīnas dokumentos norādītie braukšanas ātruma ierobežojumi, tos saskaņojot arī ar riepu ražotāja dotajiem ātruma parametriem;
=ja ir nepieciešamība mainīt riepas, tad jebkura riepa jāmaina pret identiska izmēra riepu ar atbilstošu ātruma indeksu; =aprēķināts, ka 2010. gadā uz Krievijas autoceļiem vidējais ātrums palielināsies par 7 līdz 8 km;
=pērn martā Itālijas biznesmenis Rikadro Rigeiro ar darba "Porsche Carrera GT" tika apturēts braucam ar 311 kilometriem stundā. Sods 357 eiro;
=Lielbritānijā kāda grupa, kura cīnījās pret ātruma ierobežojumiem uz valsts ātrgaitas ceļiem, sabojāja 600 kameru, valstij nodarot 140 000 eiro zaudējumus.
***
RB jautā
Vai Latvijā tuvākajos gados notiks izmaiņas ātruma ierobežojumos?
Mārtiņš Dzenītis, autosporta speciālists:
– Ātruma palielināšana vai samazināšana nav tuvāko gadu jautājums. Avārijas un visādas nebūšanas uz ceļiem nav saistītas tikai ar ātruma pārsniegšanu, bet gan ar pārdomātu, loģisku ceļa izbūvi un drošību.
Dmitrijs Stigorovs, CSDD ceļu kvalitātes speciālists:
– Pa Latvijas ceļiem auto brauc tik ātri, cik tas ir iespējams, tas ir, ne ātrāk par 100 kilometriem stundā. Ja Lietuvā ir labāki ceļi, tad viņi var atļauties arī 130 kilometrus. Augstas kvalitātes ceļu būve nav atdalāma no kopējās valsts ekonomikas varēšanas.
Māris Zaļaiskalns, VAS "Latvijas valsts ceļi" satiksmes drošības direktors:
– Ceļus varam iedalīt trijās lielās kategorijas: maģistrālēs, ātrsatiksmes un koplietošanas. Lai izbūvētu visātrākās – maģistrāles?–, jāveic milzīga apjoma darbs, jo gan seguma kvalitātei, gan izmēriem jābūt augstākajā līmenī. Minētos parametrus papildina liels daudzums nobrauktuvju, kā arī tas, ka ceļa malās nav autobusu pieturu un ir pieņemams autovadītāju braukšanas stils. Jā, uz Jūrmalas šosejas var braukt ar 110 kilometriem stundā, bet tikai kādus sešus kilometrus... Varat iedomāties, kādi ieguldījumi un laiks nepieciešams, lai tuvākajos gados pie mums izbūvētu kādu maģistrāli?