Zīdaiņi mirst. Kāpēc?! (16)

Varam skaldīt matus, kurā gadā mazuļi miruši vairāk, kurā mazāk, tik un tā šajā bēdīgajā statistikā esam priekšgalā visā Eiropas Savienībā. Ja ik gadu savu pirmo dzimšanas dienu nesagaida apmēram 170 bērni, ja no katriem 1000 jaundzimušajiem pirmā dzīves gada laikā nomirst 10, tad jautājums ir viens: kāpēc?

Bendējam jau mātes miesās

Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Ģimenes veselības nodaļas vadītāja Skaidrīte Vasaraudze situāciju skaidro, vispirms aicinot salīdzināt: "Ja salīdzinām sevi ar valstīm, ar kurām mūsu attīstība ir kaut cik vienāda, tad rādītāji nav slikti. Ja ar Eiropas Savienības valstīm, kuras savā attīstībā vispār tikušas tālāk, tad rādītāji ir slikti. Vispirms jau tas saistīts ar naudu katra paša maciņā – Latvija ir visnabadzīgākā Eiropas Savienības valsts. Zīdaiņu mirstību ietekmē arī mātes un tēva kaitīgie ieradumi, kā arī fakts, ka lielai daļai cilvēku veselības aprūpe un profilakse diemžēl nav prioritāte. Par to liecina arī grūtnieču antenālā (tāda, kas attiecas uz periodu pirms piedzimšanas – aut.) aprūpe."

Nevar nepiekrist, jo statistika ir traģiska – Latvijā joprojām ir ievērojams skaits grūtnieču, kuras nav saņēmušas aprūpi pirms dzemdībām, jo pašas vien izlēmušas pie ārsta neiet: 2004. gadā tādu bija 2,4%, 2005. gadā – 2,2%. Līdz ar to viņas nav saņēmušas informāciju, piemēram, par grūtniecībai nelabvēlīgiem faktoriem. Latvijā normatīvajos dokumentos noteikts, kādā grūtniecības periodā sievietei jāsniedz informācija par kaitīgiem faktoriem, mediķis pat izraksta izziņu darba devējam, ka sieviete jāno­drošina ar vieglākiem darba apstākļiem. Tiesa, S. Vasaraudze atzīst, ka ļoti daudz topošo māmiņu tik un tā šos norādījumus neievēro un turpina strādāt kaitīgos apstākļos. Tas notiek ekonomisku un sociālu iemeslu dēļ: vajadzīga nauda, jo ir vientuļā māte, bail no darba devēja "atriebības", grib saglabāt darbavietu u.c. "Sociālais nodrošinājums viņām ir prioritārs, bet bērniņa veselība – otrā plānā," konstatē S. Vasaraudze, "viens ir tas, ka pie mums sieviete tiešām nerūpējas par nedzimušā bērna veselību, otrs?– dzīve piespiež viņu tā rīkoties."

Ne mazāk slepkavnieciski ir tie topošie vecāki, kuri smēķē, dzer un lieto narkotikas. Viņu kaitīgie ieradumi atspēlējas bērnam. Ļoti bieži – ar jaundzimušā nāvi. Šķiet, ka izglītotas sievietes jau nu gan zinās, ka stress ir bīstams vēl nedzimušam mazulītim. Tomēr nē – visvairāk šajā ziņā grēko tieši biznesa lēdijas, kuras arī gaidību laikā nevēlas vai nespēj pamest biznesu un nestresot.

Mīļākais – mode, mīļākā – dators

Par veselīgu pēcnācēju jāsāk domāt, pirms vēl uzsāktas seksuālas attiecības. Padsmitnieki aiz smiekliem droši vien no krēsla nokritīs, šo gudrību izlasot. Viņi neklausās arī ārstos, kuri topošajiem tēviem un mātēm stāsta, ka mode staigāt ar pliku vēderu un krustiem atspēlēsies veselības ķibelēs, ka vēlme pavadīt laiku pie datora un tikpat kā neizkustēties radīs problēmas pēc vairākiem gadiem. Ne velti tieši jaunajiem vīriešiem spermas kvalitāte kļūst arvien sliktāka, bet jaunās dāmas jau padsmitnieču vecumā ir apveltītas ar veselu ginekoloģisko slimību buķeti. Ne velti "Stradiņi", kurp ved dzemdētājas ar patoloģijām, ir pārpildīti.

Arī Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas (MADEKKI) vadītājas vietniece Valentīna Berga liek aiz auss, ka meitenēm jau kopš pusaudžu vecuma daudz vairāk jādomā par veselību. Kad inspekcijā tiek saņemtas sūdzības par dzemdību vai grūtniecības palīdzību, speciālisti veic ekspertīzes, un nereti atklājas – divdesmitgadīgai māmiņai ambulatorā karte ir ļoti bieza un ginekoloģiskas problēmas sākušās... 14 gados.

Valsts dara, ko var

"Mums ir likumi, citās valstīs tādu nav," uz valsts centieniem risināt mātes un bērna aprūpi norāda S. Vasaraudze. Kopš 2002. gada spēkā ir Seksuālās un reproduktīvās veselības likums, kā arī Ministru kabineta noteikumi Nr. 611 "Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība". Tajos uzskatāmi aprakstīts, kādai jābūt veselas grūtnieces aprūpei, par ko un kad viņa jāinformē, kas jādara ārstam, kas – vecmātei. S. Vasaraudze saka – noteikumi izstrādāti, cik nu vien var skrupulozi un precīzi, lai šis pakalpojums būtu maksimāli drošs, kvalitatīvs un vienāds visā valstī. Vēl par grūtnieces un viņas gaidāmā bērniņa drošību gādāts ar veselības aprūpes finansēšanas kārtības noteikumiem, kuros savukārt noteikts, par ko ir vai nav jāmaksā grūtniecei un dzemdētājai. "Ar visu mūsu nabadzību ir atrasta iespēja, ka visiem bērniņiem valsts apmaksā aprūpi, tāpat kā grūtniecības aprūpi un pēcdzemdību periodu līdz 42 dienām sievietei, ja viņai ir problēmas saistībā ar dzemdībām un grūtniecību. Arī profilaksi apmaksā valsts. No valsts puses ir apstiprinātas tehnoloģijas dzemdniecībā un grūtniecībā. Tas nozīmē, ka konkrētā tehnoloģija ir droša gan māmiņai, gan pasargā ārstniecības personu – ja mediķis rīkojies saskaņā ar apstiprinātajām tehnoloģijām, tad viņam neko pārmest nevar," norāda S. Vasaraudze.

Vecais neder, jaunais nelīdz

S. Vasaraudze skaidro, kāpēc ir svarīgi, lai sieviete uzskaitē stātos līdz 12. grūtniecības nedēļai: ne tikai tāpēc, ka tad viņa var izlemt par labu abortam, bet arī tālab, lai saņemtu informāciju par riska faktoriem, lai atklātu iespējamu infekciju, kuru šajā laikā var ārstēt, nekaitējot bērniņam. Vai sievietes ir apzinīgas? Kur nu! Agrāk, kad iedarbojās naudas faktors, proti, topošā māte saņēma uz pusi mazāku pabalstu, ja uzskaitē bija stājusies pēc 12. nedēļas, tad gan sievietes nekavējās ar ārsta apmeklējumu. Kopš šī norma ir atcelta, vērojams kritums: 2004. gadā grūtniecības uzskaitē laikus stājās 90,7% sieviešu, 2005. gadā – 89,7%.

No vienas puses, tika pamatots, ka bērns jau nav vainīgs, ja māte nav stājusies uzskaitē, tāpēc visiem jaundzimušajiem jāsaņem vienāds pabalsts, no otras – tagad sievietei valsts maksā arī tad, ja viņa vispār pie ārsta nav vērsusies un gaidāmā mazuļa veselību nav pārbaudījusi...

Sūdzas par mediķiem

Vai vienmēr zīdaiņa nāves gadījumā var pārmest tikai vecākiem, nelabvēlīgiem ārējiem faktoriem u.tml., bet mediķi paliek balti un pūkaini? V. Berga stāsta, ka MADEKKI tiek saņemtas sūdzības par dzemdību palīdzības nodrošināšanu un sniegšanu. Šā gada pirmajā pusgadā bija 27 iesniegumi, no tiem 23 – nepamatoti un četri pamatoti. Bijuši atkārtoti iesniegumi par "Stradiņu", Jelgavas, Ventspils un Valmieras dzemdību nodaļu, Rīgas dzemdību namu, bet pirmoreiz cilvēki sūdzējušies par Talsu, Dobeles, Liepājas dzemdību nodaļu. Par pieļautajiem pārkāpumiem administratīvi sodīti astoņi ginekologi un dzemdību speciālisti.

Kādi bijuši šie pārkāpumi? Sieviete netika laikus ievietota slimnīcā, netika veikta uzmanīga dzemdētājas uzraudzība, kā rezultātā jaundzimušajam attīstījusies hroniska kaite, kas varētu beigties ar veselības kaitējumiem, bijis letāls iznākums, novēlots ķeizargrieziens, uzskaita V. Berga. Bieži vien sūdzības ir par saskarsmes problēmām: ārsti un vecmātes nerunā, neskaidro, neuzklausa. "Ārsts aizņemtības dēļ nepavaicā, sieviete uzskata kaut ko par mazsvarīgu un nepastāsta," visbiežāk sastapto savstarpējās komunikācijas problēmu raksturo V. Berga. Viņas praksē gadījies, ka ne vienmēr māmiņa izstāsta visu, kas ar viņu noticis grūtniecības laikā: kur ārstējusies, ar ko slimojusi. Bijis pat tā, ka grūtniece patvaļīgi aizgājusi no ķirurģijas nodaļas un ginekologam nav spējusi paskaidrot, kāpēc tur ārstējusies.

MADEKKI tagad nodrošina, ka sūdzību iesniedzējas, ja vēlas, var piedalīties lietas izskatīšanā.

Arī S. Vasaraudze uzskata, ka liela daļa sūdzību nebūtu, ja ārsti un pacienti prastu sarunāties. Viņa piesauc kādu projektu?– Mazulim draudzīga slimnīca?–, kas sper pirmos soļus šajā virzienā. Tur tiek īpaši apmācīts personāls, un uzreiz redzams, ka attieksme pret māmiņām esot cita?– labestīgāka, mīļāka.

***

Fakti

Jaundzimušo nāves cēloņi:

24,4% – iedzimtas anomālijas,

19,5% – netraumatiska intrakraniāla (galvaskausā) asiņošana,

15,9% – intrauterīna hipoksija, asfiksija (skābekļa trūkums organismā),

2,4% – respiratorisks distress (saistīts ar neelpošanu),

37,8% – citi iemesli.