KNAB darbiniekiem aug algas un aug parādi

KNAB darbinieku iesniegtās valsts amatpersonu deklarācijas rāda, ka daudziem 2007. gadā bijis ievērojams algu lēciens. Daudzi, kuriem atalgojums savukārt pieaudzis ne tik ievērojami, tomēr bijuši tik drosmīgi, ka būtiski palielinājuši kredītsaistības.

Ļoti ievērojami atalgojums 2007. gadā pieaudzis KNAB Valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas nodaļas vadītājai Ilzei Jurčai. Ja 2006. gadā viņa kopumā pirms nodokļu nomaksas algā saņēma 16 727 latus, tad pērngad jau 25 506 latus, tātad kopumā par gandrīz 9000 latiem vairāk. Viņa bankā spējusi uzkrāt 7415 latus, bet nekādas parādsaistības savā deklarācijā nenorāda. Līdzīgs atalgojuma lēciens bijis vēl vienai KNAB nodaļas vadītājai Kristīnei Ūpei, kura 2006. gadā kopumā algā saņēma 14 249 latus pirms nodokļu nomaksas, bet 2007. gadā jau 24 522 latus, kas ir par 10 273 latiem vairāk. Kā parādsaistības K. Ūpe norādījusi 6500 latu, tās pieaugušas, jo gadu iepriekš bija 2893 eiro. Alga ievērojami augusi arī KNAB nodaļas vadītāja vietniecei Ilzei Krastiņai, kura pērn nopelnījusi 20 417 latu, bet gadu iepriekš par 7000 latu mazāk – 13 374 latus.

KNAB Valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas nodaļas galvenā speciāliste Inga Zarāne 2005. gadā iegādājusies Rīgā dzīvokli par 30 000 latu, tādu summu norādot arī pie parādsaistībām līdztekus 43 500 eiro kredītam. Bet jau gadu vēlāk viņa savā amatpersonas deklarācijā 30 000 latu parādu nenorāda, lai gan netiek sniegtas arī ziņas, kas to ļāvis izdarīt. 2007. gadā I. Zarāne kopumā par darbu KNAB saņēmusi 15 182 latus pirms nodokļu nomaksas.

Iespaidīgas parādsaistības ir KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājam Jurim Jurašam – 133 430 Šveices franku (aptuveni 57 374 lati), bet algā viņš pirms nodokļu nomaksas saņēmis 26 326 latus, kas ir gandrīz par 9000 latu vairāk nekā 2006. gadā. Spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, minētās parādsaistības viņam ir solidāras ar sievu, arī KNAB darbinieci, izmeklētāju Allu Jurašu. Viņa pērn algā kopumā saņēmusi 15 891 latu.

Vērienīgus pirkumus, iegādājoties māju Ikšķilē par 142 500 latiem 2006. gadā, veica KNAB Juridiskās nodaļas galvenā speciāliste Ilze Draveniece, bet, spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, tas bijis iespējams, pateicoties dāvinājumam no mātes Annas Dravenieces 96 000 latu apmērā. Tomēr pašas I. Dravenieces parādsaistības 2007. gadā sasniegušas 93 070 eiro, kas ir visai daudz pie 15 892 latu liela gada atalgojuma pirms nodokļu nomaksas.

Atalgojums 15 000 latu robežās ir vairākiem KNAB galvenajiem speciālistiem, tostarp Nataļjai Titovai, kura tomēr spējusi bankā uzkrāt aptuveni 2000 latu un 6121 eiro, arī Ilgvaram Brakovskim, kuram ir nelielas 18 180 eiro parādsaistības, kā arī Jānim Uzulēnam, kura alga pa gadu pieaugusi par 4000 latu, bet parādsaistības sarukušas par 3630 latiem (no 7880 latiem 2006. gadā uz 4250 latiem pērn). Cits KNAB galvenais speciālists Uģis Upenieks pērn nopelnījis nedaudz vairāk – 17 757 latus pirms nodokļu nomaksas, bet parādsaistības gada laikā palielinājis no 14 848 uz 52 000 eiro. Šīs parādsaistības viņš norādījis kā solidāras ar sievu, Finanšu ministrijas nodaļas vadītāja vietnieci, Janu Upenieci, kura, neskatoties uz parādiem, spējusi uzkrāt 5000 latu, bet algā saņēmusi 14 429 latus.

KNAB izmeklētāja Signe Bole pērn algā pirms nodokļu nomaksas saņēmusi 16 211 latu, bet parādsaistībās norāda vien 3700 latu. Cits KNAB izmeklētājs Kārlis Ragže algā saņēmis līdzīgi – 16 784 latus, bet parādsaistības gada laikā palielinājis no 59 366 eiro uz 79 687 eiro. Vēl viens KNAB izmeklētājs Aleksandrs Berezins algā pērn saņēmis 15 287 latus pirms nodokļu nomaksas un tas ir par vairāk nekā 5000 latu vairāk nekā 2006. gadā. Pie parādsaistībām viņš norāda 42 457 eiro. Neskatoties uz šo parādu, viņa sieva, bijusī Ekonomikas ministrijas vecākā referente, Nataļja Berezina, bezskaidrā naudā bankā uzkrājusi 12 715 eiro.

Vairāku KNAB darbinieku amatpersonas deklarācijas par 2007. gadu VID elektroniskajā datubāzē vēl nav ievietotas. Tā tas ir, piemēram, ar KNAB galveno speciālistu Modra Briškas un Mārtiņa Niķa, kā arī izmeklētāja Kaspara Dreimaņa deklarācijām. 2006. gadā M. Briška izcēlās ar prāvas naudas summas – 9000 eiro – uzkrājumu skaidrā naudā. Savukārt M. Niķa amatpersonas deklarācija par 2006. gadu rādīja ievērojamas parādsaistības 125 950 eiro apmērā, lai gan viņa alga pirms nodokļu nomaksas bija tikai 11 211 latu. Arī M. Niķis, neskatoties uz lielajām parādsaistībām, prāvu summu – 5000 eiro – glabāja skaidrā naudā. Tāpat, lai arī KNAB izmeklētājam K. Dreimanim gada atalgojums bija pieaudzis tikai no 10 396 līdz 12 523 latiem –, viņš pērngad bija atļāvies būtiski palielināt savas parādsaistības kopumā par 63 300 eiro, un 2006. gadā tās kopumā sasniedza 75 015 eiro un 884 latus.

Uz augšu