Kredītu saņemšana – bez lielām izmaiņām (1)

Jau mēnesi bankas nedrīkst izsniegt kredītos vairāk par 90% no īpašuma vērtības. Šonedēļ tām jāsāk prasīt lielāku aizdevumu ņēmējiem izziņas par ienākumiem no Valsts ieņēmumu dienesta (VID). Par aizdevumu varot lemt, ņemot vērā šo izziņu saturu. Bankas gan arvien interesē faktiskie ienākumi, nevis tas, no kādām summām samaksāti nodokļi.

Vairākumam nekas nemainās

Pirms stājās spēkā pretinflācijas normatīvi, kas ļauj aizdot tikai atbilstoši legāliem ienākumiem, aizņemties gribētāju interese bija liela, RB noskaidroja, aptaujājot lielākās bankas. Tomēr kredītu bumu tas nav radījis. "Daudzi klienti ir nolēmuši tagad nogaidīt, kamēr cenas samazināsies," informē "Parex" bankas Hipotekāro kredītu produktu nodaļas vadītāja Liene Satovska.

Jau no aprīļa vidus privātpersonu interese par aizņēmumiem ir mazāka. Lielā mērā tas ir saistīts ar noskaņojumu tirgū – daudzi potenciālie īpašuma pircēji grib saprast, kas notiks ar cenām, tāpēc nesteidzas, skaidro SEB Unibankas Privātpersonu kreditēšanas atbalsta pārvaldes vadītājs Arnis Škapars. Turklāt vasarās darījumi pierimst.

Bankas ierobežo kreditēšanas apmērus, bet to ņemšanas aktivitāte aug. Nekustamā īpašuma tirgus ir kļuvis pasīvāks, taču cilvēki, baidoties no valsts noteiktajiem ierobežojumiem par ienākumu leģitimizāciju un paša līdzdalību kredīta finansējumā, steidza pabeigt iepriekš ieplānotos darījumus, stāsta "Nordea" bankas Mājokļu kreditēšanas attīstības vadītāja Ilona Sedleniece. Tāpēc pēdējo trīs četru mēnešu laikā nepārtraukti fiksēti kredītu izsniegšanas rekordi. Visticamāk, ka aktivitātes palielināšanās ir neliela ažiotāža un pamatotas bažas arī par banku komisiju un birokrātijas palielināšanos kredīta ņemšanas gaitā.

Klientiem, kuri ir apdomīgi izlēmuši iegādāties mājokli un objektīvi novērtējuši savas finanšu iespējas, nekas radikāli nemainās, uzsver Hansabankas Privātpersonu kreditēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš. Bieži mājsaimniecības locekļi aizņemas kopīgi, tas nozīmē, ka banka skata viņu kopienākumus un to, cik no tiem var novirzīt aizdevuma ikmēneša maksājumam. Pēc visu aizdevuma maksājumu veikšanas uz vienu mājsaimniecības locekli vajadzētu palikt Latvijā noteiktajam iztikas minimumam.

Ar bērniem un īrniekiem – 100%

Dažas lielākās bankas jau agrāk paziņoja?– viņu kreditēšanas politika kļūs konservatīvāka, tās neaizdos 100% no īpašuma vērtības. To tagad vairs nedrīkst neviena banka, bet nav jau liegts kreditēt citādi – piešķirt aizdevumu pirmajai iemaksai, izsniegt šo kredītu pret citu ķīlu. Tādi noteikumi gan ir daudz neizdevīgāki nekā hipotekārajam kredītam, bet tā tas bija arī agrāk.

Vienlaikus turpinās valsts garantiju pro­gramma – ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem un denacionalizētu namu īrnieki "Nordea" un "DnB Nord" bankā joprojām var saņemt aizdevumu 100% no pirkšanai noskatītā mājokļa vērtības.

Izziņas prasīs, bet vērtēs aizņēmēju

Šonedēļ bankām jāsāk prasīt no kredītņēmējiem izziņas no VID par ienākumiem, ja viņi grib aizņemties vairāk par 100 minimālajām mēnešalgām – 12 000 latu.

Iespējams, izziņa nav labākais dokuments, kā analizēt klienta ienākumus, jo tajā norāda tikai bruto ienākumus, bet banka skatās neto ienākumus, norāda A. Škapars. Turklāt nodokļi darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem atšķiras. Tāpēc turpmāk Unibankā vērtēs arī klientu kontu apgrozījumus, jo tas ļauj spriest par klientu maksātspēju. "Jebkurā gadījumā – pildīsim likuma prasību, prasot izziņu, jo tā parādīs ienākumu apjomu, ko persona ir deklarējusi. Vērtēsim izziņā norādītos ienākumus, kuriem ir jābūt pietiekamiem kredītmaksājumu nodrošināšanai."

VID izziņa būs obligāta prasība, izskatot kredīta pieteikumu, skaidro L. Satovska. Likums bankai uzliek pienākumu izvērtēt izziņas saturu, tomēr nenosaka konkrētus kritērijus, kā tas darāms. Banka ņems vērā Finanšu kapitāla tirgus komisijas ieteikumus un savas iekšējās procedūras. Kredītu piešķīrējus tik daudz neinteresē samaksāto nodokļu summa, cik potenciālā klienta neto ienākumi. Turklāt kredīti privātpersonām bieži tiek piešķirti mājsaimniecības vajadzībām, un tad tiek ņemti vērā arī pārējo ģimenes locekļu ienākumi.

Visticamāk, prasība pēc VID izziņas apgrūtinās dzīvi nekustamā īpašuma spekulantiem, kuriem ienākumi ir no nekustamo īpašumu pirkšanas un tālākpārdošanas darījumiem un kuri nedeklarē no šīm darbībām gūtos ienākumus, kā arī tām iedzīvotāju grupām, kuras saņem aplokšņu algas, domā I. Sedleniece.

***

Der zināt!

Kā saņemt VID izziņu

VID sola kredītņēmējiem izziņas sagatavot vienas dienas laikā.

Izziņu var pieprasīt, nosūtot VID reģionālajai nodaļai iesniegumu pa e–pastu, kas norādīts interneta lapā www.vid.gov.lv nodaļā "Kontakti"?– "Izziņas". VID uz izziņas prasītāja norādīto e–pasta adresi nosūtīs paziņojumu, kurā dienesta nodaļā un kad var pēc prasītā dokumenta ierasties.

Kredītņēmējs var iesniegumu uz VID arī aiznest – jādodas uz savas deklarētās dzīvesvietas nodaļu. Iesniegumā jānorāda:

– kāda izziņa ir vajadzīga,

– kādēļ izziņa ir nepieciešama,

– kam adresējama izziņa.

Lai saņemtu izziņu, jāparāda pase vai autovadītāja apliecība.

***

Prognozes

Pie mums dzīvojamā platība uz vienu iedzīvotāju joprojām ir ļoti maza – ap 25 m2. Attīstītākas ekonomikas valstīs cilvēki dzīvo gandrīz divreiz plašākās telpās. Tāpēc pieprasījums pēc mītnēm pastāvēs vēl ilgi, un nav iemesla domāt, ka potenciālo pircēju ienākumi laika gaitā neaugs. Tāpēc banku speciālisti neuzskata, ka līdzšinējie valdības pretinflācijas normatīvi īpaši kavēs hipotekārās kreditēšanas attīstību.

Jūlijā, augustā kredītu ņemšanas aktivitāte īpaši neaugs – cilvēki nogaidīs, kāda būs banku nostāja līdz ar pretinflācijas plānu, domā SEB Unibankas Privātpersonu kreditēšanas atbalsta pārvaldes vadītājs Arnis Škapars. Par tirgus tendenci varēs spriest septembrī, oktobrī. Unibankas prognoze – tirgus neatgriezīsies pie iepriekšējās (60–80%) kreditēšanas palielināšanās. Kopējais gada pieaugums būs 40–45% robežās.