Kad sāk spriest par koka ēkām, pašvaldības pārstāvji allaž piekrīt arhitektūras ekspertu un entuziastu viedoklim, ka tās ir Rīgas vērtības un jāatjauno. Taču, kad jāķeras pie atjaunošanas veicināšanas, domes darbi seko negribīgi.
Koka Rīgas vērtības – īpašnieku ziņā (12)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tomēr nu ir vismaz iestrādes koka būvju problēmas risināšanā. Pēc Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas iniciatīvas taps koka ēku renovācijas centrs. Atbildīgā pašvaldības komiteja piekritusi piešķirt šim mērķim vajadzīgo naudu. Drīz dome lems par nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm tiem saimniekiem, kuru nami ir valsts nozīmes kultūras pieminekļi vai atzīti par kultūrvēsturisku vērtību. Pagaidām tas arī viss, kas izdarīts vai iecerēts.
Domei nav plānu savām mājām
Koka ēkas ir centrā un visos tā tuvumā esošajos rajonos. Īpaši daudz to ir Āgenskalnā, Torņakalnā, Maskavas forštatē, Sarkandaugavā. Arī Iļģuciemā, Bolderājā, Čiekurkalnā vai Vecmīlgrāvī netrūkst interesantu koka būvju. Ja tās ir vērtīgas, tātad ir iekļautas valsts vai vietējas nozīmes pieminekļu sarakstos, un tad nojaukt vai pārbūvēt nedrīkst, ēkas jāatjaunina vēsturiskajā skatā, tikai iekštelpas parasti ļauj pārplānot. Tomēr nojaukt un uzcelt jaunu, turklāt lielāku, modernāku ēku – tas daudziem būtu izdevīgāk, nekā atjaunot veco. Arī iedzīvotājiem, kas mitinās vecās ēkās ar tumšiem gaiteņiem, stāvām, čīkstošām kāpnēm, bez kanalizācijas vai ūdensvada un sildās ar malkas apkures dūmojošajām krāsnīm, grūti novērtēt, kādā izcilā būvē tie dzīvo. Viena otra patiesi skaista koka ēka tā aiziet bojā – ne no šā, ne no tā gadās ugunsgrēks... Tā nu mums vairs nav pat pašvaldībai piederējušās vecā Arkādijas kinoteātra ēkas, Zaļās skolas. Acīmredzot to saimnieki vai pārvaldītāji nepievērsa pietiekamu uzmanību, nosaka Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edmunds Krastiņš. Domei nav speciālu plānu, kā citas savas koka būves renovēt, RB uzzināja Īpašumu departamentā. Arkādijas unikālo Šveices stilā celto koka namu gan dome apņēmusies atjaunot.
Kā glābs koka ēkas
Ja dome piekritīs piešķirt ap 17 tūkstošiem latu Krāsotāju ielas 12. nama atjaunošanai, Rīga iegūs koka ēku renovēšanas centru. Pilsētas attīstības komiteja tam jau piekritusi. Centrs atradīsies atjaunotā 1896. gadā būvētā namiņā. Kādreiz tur bijuši mazi dzīvoklīši un tirgotava pirmajā stāvā. Tagad mājokļos neviens nemitinās, līdzās esošā ēka ir degusi, malkas šķūnīši nojaukti. Kopējās koka ēku renovēšanas centra izmaksas plānotas ap 240 tūkstošiem latu. Centrā īpašnieki un interesenti varēs saņemt informāciju par koka būvju atjaunošanu, te varētu būt arī koka būvju muzejs, un centrs kļūtu par tūristu apmeklējumu objektu. Centrs veiktu arī nelielus renovēšanas darbus, to materiālu tirdzniecību, vēsturisko ēku nojaucamo daļu tirdzniecību, tā daļēji atpelnot uzturēšanas izdevumus.
Katrai ielai savu NATO!
Ja Rīgā pērn nebūtu notikusi NATO sanāksme, kuras augstos viesus no lidostas uz centru veda pa Kalnciema ielu, maz ticams, ka tik daudzas turienes ēkas būtu vismaz ārēji sakoptas. Lai tas notiktu, vairākus simtus tūkstošu latu piešķīra valdība, savu artavu deva arī dome, naudu savos īpašumos ieguldīja īpašnieki. Tad tika solīts, ka atbalsts turpināsies, atceras arhitekte un sabiedriskā fonda "Latvia Nostra" vadītāja Zaiga Gaile. Šovasar dome neko neturpina. Tomēr Kalnciema ielas nami ir labs piemērs, kur citi īpašnieki un šo būvju lietotāji var redzēt, cik koka ēkas var būt arī labas. Tas ļauj noticēt, ka šādas būves var sakārtot un ka tādu objektu vērtība aug. Īpaši uzskatāms piemērs ir brāļu Dambergu piecu namu kompleksa atjaunošana, ko turpina viņi paši. Melnsila un Kalnciema ielas stūrī pamazām veidojas tāda kā Pārdaugavas komūna – sakārtotajās būvēs mītni vai darba telpas vēlas nomāt ļaudis, kas novērtē būvju un to atrašanās vietas vērtību. Arī Ķīpsalā ir sakārtotas vai uz turieni pārvestas un atjaunotas ap 10 koka ēku. Šādi īpašumi tagad ir dārgi, tādas mājas izvēlējušies pat Austrijas un Portugāles vēstnieki. Lai izvērstos arī citu rajonu ēku sakārtošana, pašvaldībai vajag šajā ziņā noteiktu politiku – ne tikai vārdos pirms kārtējām vēlēšanām. Jo, ja ēkai ir pieminekļa statuss, daudzi īpašnieki joprojām nespēj tās atjaunot.
Sāks ar nodokli
Rīgas vēsturiskā centra attīstīšanas un saglabāšanas plānā ir paredzēts strādāt pie koka ēku sakārtošanas stimulēšanas risinājumiem, finansējuma mehānismiem. Tagad plānotāji un finansisti ir sākuši darbu, pastāstīja Būvvaldes vadītājs Andis Cinis. Īpašnieki rezultātus var gaidīt, iespējams, nākamgad – ja deputātiem nebūs iebildumu paredzēt kādas summas no budžeta koka būvju labā. Vēl vajadzētu likumu izmaiņas, lai varētu atbalstīt īpašniekus?– valstij ir jāpaiet pretī, ja īpašumiem ir noteikti apgrūtinājumi un saimniekiem vēl nepietiek naudas to sakārtošanai.
Dome atbalsta projektus, kuru īpašnieki izrāda iniciatīvu, piemēram, Kalnciema ielas namu sakārtošanai, norāda E. Krastiņš. Drīz pašvaldība lems par nodokļu atlaidēm to ēku īpašniekiem, kuriem pieder arhitektūras pieminekļi.
***
Nodokļa atlaides
Rīgas dome gatavojas pieņemt saistošos noteikumus par nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm. Tās plānotas daļai namu saimnieku:
ja ēka ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis un sabiedrībai ir pieejams no publiskās ārtelpas un tiek saglabāts atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasībām – 50% atlaide;
ja nams atzīts par pilsētvides kultūrvēsturisko vērtību veidojošo vēsturisko apbūvi, kurai noteikta kultūrvēsturiski nozīmīga, autentiska apbūves fronte, ja sabiedrībai tas ir pieejams no publiskās ārtelpas un tiek saglabāts atbilstoši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasībām – 25%.
Informācija: Finanšu departaments