ASV zinātnieki apgalvo, ka atraduši veidu, kā elektroniski ierakstīt un atšifrēt sapņus. Rakstā, kas publicēts žurnālā „Nature”, apgalvots, ka pētnieku mērķis ir nevis svešu sapņu novērošana, bet gan izpratne par sapņu procesu. Kā vēsta „BBC News”, projekta vadītājs, doktors Morans Serfs (Moran Cerf), vienlaikus gan atzinis, ka „protams, mēs ļoti vēlējāmies iemācīties redzēt arī svešus sapņus”.
Līdz šim vienīgais veids kā „ieskatīties” cita cilvēka sapnī, bija paša „aculiecinieka” stāstījums pēc pamošanās. Morana Serfa vadītā projekta mērķis ir tādas iekārtas izveide, kura ļautu psihologiem elektroniski fiksēt smadzeņu darbības sapņošanas laikā. Iekārtas darbības pamatā ir pētījumi, kuri liecina, ka atsevišķu smadzeņu šūnu vai neironu aktivitāte asociējas ar noteiktiem priekšmetiem vai tēliem. Tā eksperimentu gaitā tika noskaidrots, ka, brīvprātīgajam tā dalībniekam domājot, piemēram, par Merilinu Monro, viņa smadzenēs aktivizējās konkrēts neirons. Rādot eksperimenta dalībniekiem dažādu attēlu salikumus, Serfs un viņa kolēģi spēja noskaidrot neironus, kuri atbild par noteiktiem tēliem un jēdzieniem. Visa šī informācija tika ierakstīta datu bāzē. Rezultātā, novērojot konkrēto neironu aktivizēšanās secību, zinātniekiem radās iespēja „lasīt” brīvprātīgo domas.
Vienlaikus Serfs atzīst, ka līdz brīdim, kad tiks radīta iekārta sapņu ierakstīšanai, vēl ir ļoti tālu, tomēr pastāv visas teorētiskās iespējas tās radīšanai. Par nākamo soli šajā ceļā, pēc zinātnieka vārdiem, vajadzētu kļūt sapņu vērošanai no malas, reālajā laikā „redzot” to pašu, ko aizmigušais cilvēks. Šā pētījumu posma sākumā pētnieki varēs izdalīt tēlus un jēdzienus, kuri jau atrodas datu bāzē, savukārt teorētiski šī bāze var tikt paplašināta līdz bezgalībai.
Portāls www.pok.lv gan piebilst, ka citi zinātnieki neuzskata, ka šāda tehnoloģija izrādīsies derīga terapeitiskiem mērķiem, kaut arī atzīst akadēmisko interesi par Serfa pētījumiem. Šā viedokļa aizstāvji uzskata, ka sapņi ir daudz plašāks process, nekā tikai smadzeņu šūnu un neironu aktivitāte.
Cita metodes problēma slēpjas tur, ka neironu aktivitātes novērošanai nepieciešams ķirurģiski iedzīvināt cilvēku smadzenēs speciālus elektrodus. Pētījums, kas aprakstīts žurnālā „Nature”, balstīts uz tādu cilvēku dalību pētījumos, kuriem elektrodi tika implantēti epilepsijas kontrolei un ārstēšanai.
Tomēr, pēc Morana Serfa domām, sensoru tehnoloģijas attīstās tādos tempos, ka drīzumā jau būs iespējams vērot smadzeņu darbību bez ķirurģiskas iejaukšanās, kas savukārt pavērs jaunas, agrāk neredzētas iespējas. „Būtu lieliski, ja mēs varētu izlasīt tādu cilvēku domas, kuri nevar ar mums komunicēt citādi, piemēram, ja viņi atrodas komā,” paskaidrojis Serfs.
Jāpiebilst, ka jau iepriekš ir bijuši mēģinājumi radīt aparātu domu nolasīšanai, lai, piemēram, cilvēki ar kustību traucējumiem varētu pārvaldīt datorus un citas ierīces. Tomēr šajos gadījumos tika pētīti tikai tie smadzeņu apgabali, kas atbild par kustībām. Šā pētījuma ietvaros tiek mēģināts kontrolēt sarežģītākas smadzeņu aktivitātes un mēģināt iemācīties nolasīt domas par abstraktiem jēdzieniem.