Gudrinieks krauklis

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Kurš ir Latvijā gudrākais putns? Gudrākie putni meklējami vārnu dzimtā. Tiesa, svaru kausos jāliek gan iedzimtās dotības, gan spējas iemācīties un pielāgoties apstākļiem. Pēc šiem kritērijiem par apķērīgāko varētu uzskatīt kraukli, jo viņa stratēģija šķiet daudz pārdomātāka nekā, piemēram, vārnai, – skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš.

Kraukļi savas ligzdas vij un mazuļus audzina cilvēkiem nepieejamās vietās, turpretim ar vārnu ligzdām ir pilna pat Rīga. Turklāt atšķirībā no vārnām, kas arvien biežāk sastopamas apdzīvotās vietās, kraukļi joprojām saglabā savu savvaļas sugas neatkarību un statusu. Cilvēku tuvumā šie putni parasti redzami vien tad, kad meklē barību, jo, iespējams, sajutuši pret sevi mūsu nelabvēlīgo attieksmi. Kraukļi spēj izdzīvot arī bez cilvēku atbalsta un var iztikt ar dabā atrasto, tajā skaitā arī kritušiem dzīvniekiem, bezpalīdzīgiem putnu un zvēru mazuļiem.

Lai izpētītu dažādu zīdītāju un putnu uzvedību un prasmi iejusties sarežģītās situācijās, pētnieki pēc speciāli izstrādātām metodēm un testiem nosaka to prāta spējas. Lielākoties tie ir viltīgi izstrādāti uzdevumi, maršruti, kā piekļūt barībai, un tamlīdzīgas pārbaudes, kas dzīvajai radībai jāpaveic, lai nokļūtu līdz balvai. Pētījumi apstiprina, ka krauklim piemīt salīdzinoši izcilas prāta spējas, kas šo putnu ierindo savā saimē pie augsta ranga gudriniekiem. Visi vārnu dzimtas putni pēc prāta spējām ir diezgan līdzīgi cits citam, tie atšķiras vienīgi ar dzīvesveidu. Piemēram, kraukļi, žagatas, sīļi, riekstroži ir individuālisti, turpretim vārnas, kovārņi – izteikti sabiedriski putni. Turot ilgu laiku nebrīvē vārnu, tā, palaista savvaļā, centīsies pievienoties citiem putniem. Vārnu dzimtas individuālisti, kas dzīvo pāros vai nelielās grupās, toties nebrīvē izveido ciešāku saikni ar cilvēkiem, kuri tos baro un kopj.

No vārnu dzimtas putniem medīt drīkst vienīgi pelēkās vārnas un žagatas!

UZZIŅA

Populārākie vārnu dzimtas putni:

- žagata – melns baloža lieluma putns ar baltu pavēderi un garu asti. Gan astei, gan spārniem ir metāliski zaļganas, spīdīgas spalvas;

- pelēkā vārna – lielāka par žagatu, drukna un spēcīga. Tās galva, pakakle, spārni un aste ir melni, pārējais apspalvojums – pelēks;

- krauklis – vārnu dzimtā vislielākais putns ir pilnīgi melns ar nedaudz izspūrušu, bārdai līdzīgu apspalvojumu pakaklē;

- krauķis – spoži melns, vienīgi pieauguša putna knābja pamatni aptver gaiši pelēka josla. Tas ir gājputns, taču aizvien vairāk krauķu ziemo Latvijā;

- kovārnis – mazāks par citiem savas dzimtas radiniekiem, ar melniem spārniem, asti, pieres daļu un pelēcīgu pakausi, pleciem un vēderu;

- riekstrozis – kovārņa lieluma putns brūni raibām muguras un vēdera spalvām, mūsu faunā sastopams reti, dzīvo mežos;

- sīlis – kovārņa lielumā, taču ar košām spalvām, turklāt vienpatnis jo vairās gan no sugas brāļiem, gan cilvēkiem.

Uz augšu