Pirms neilga laika aktrise Sigita Jevgļevska atgriezās no Francijas, kur pavadīja septiņus mēnešus, lai atrastu atbildes uz sev būtiskiem, eksistenciāliem jautājumiem. Šajā periodā viņa paguvusi daudz ko pārvērtēt un arī pieņemt lēmumus, ko mainīt savā dzīvē. Un pēc atgriešanās arī distancētāk palūkoties uz tautiešu ēšanas ieradumiem. Mēs, atšķirībā no francūžiem, esot iepirkšanās pārņemti. Tādus ar pārtikas precēm pārlādētus ratiņus kā pie mums viņai Francijā nav gadījies redzēt. Turklāt pilsētā, kur viņa dzīvojusi, bijis tikai viens lielveikals.
Ar Francijas garšu mutē (4)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Divu tautu virtuves
"Man ļoti patīk gatavot ēst, un uzskatu, ka man arī piemīt talants to darīt. Māsa bieži vien ir teikusi, ka es no nekā protu uzburt garšīgu maltīti," savu pavārmākslas prasmi raksturo Sigita un piebilst, ka kulināres talantu esot mantojusi no tēva, kurš nu jau viņsaulē. "Kaut mamma ir beigusi pārtikas tehnologus kādreizējā Lauksaimniecības akadēmijā, tētim, manuprāt, padevās daudz garšīgāki ēdieni. Šajā ziņā viņš sita pušu mammu. Bet varbūt es pārspīlēju. Tā kā tētis pie plīts stāvēja daudz retāk nekā mamma, iespējams, tas viņa meistarotajam ēdienam piešķīra papildu bonusu."
Sigitai jau kopš bērnības bijusi iespēja izbaudīt divu tautu nacionālās virtuves – latviešu, jo mātes dzimtā puse esot Kurzeme, un krievu, jo tēvs nākot no Krievijas dienvidiem, no Krasnodaras apgabala. Tā otrā virtuve viņai šķietot tuvāka ēdienam bagātīgi pievienoto garšaugu dēļ. "Īpaši esmu iecienījusi baziliku, timiānu, kinzu, raudeni un kardamonu, jo patīk, ka ēdiens ir aromātisks. Bet tajā pašā laikā ar gardu muti varu apēst sautētus burkānus bez jebkādām garšvielām, aizdarītus tikai ar gī sviestu, kuru pati mājās gatavoju. Tāpēc var teikt, ka kulinārajā ziņā esmu galējību cilvēks – vai nu ēdiens grimst aromātu un garšvielu jūklī, vai arī ir askētisks un tīrs," par saviem ēšanas ieradumiem stāsta Sigita.
Bērnības un skolas gadu vasaras aktrise nereti pavadījusi pie mātes mātes Vaiņodē vai pie tēva mātes Krasnodaras apgabalā, netālu no nelielas pilsētiņas Armaviras. "Vecmāmiņa un vectētiņš dzīvoja riktīgā sādžā kleķa mājā, kuru katru pavasari balsināja. Pagalmā auga lieli aprikožu koki, savukārt vīnogulāji apvija nojumi, kur mēs ieturējām ikdienas maltītes."
Borščs un augļu kalni
Sigita atceras, ka vecvecāku mājās neiztrūkstoši bijis borščs. Tam vienmēr vajadzēja būt lietošanas kārtībā, tāpēc, tiklīdz katliņš iztukšots, tūlīt pat ķērušies pie nākamās porcijas pagatavošanas. "Šai zupai neatkārtojamu garšu piešķīra tas, ka sīpolus, ķiplokus, papriku, tomātus un burkānus pirms likšanas katlā apcepa pašu spiestā saulespuķu vai kukurūzas eļļā. Tā bija tik izcila, ka tētis bieži vien kādu pudeli šīs eļļas pēc ciemošanās pie vecākiem atveda arī uz Latviju."
No krievu vecmāmiņas Sigita esot aizguvusi ne tikai boršča, bet arī omletes recepti. "Vispirms nelielā eļļas daudzumā apcep sīpolus, tomātus, papriku, tad pārlej vairākas sakultas olas, bet nobeigumā pārkaisa garšaugus – vai nu dillītes un lociņus, vai baziliku, kā nu kārojas," atklāj aktrise un piebilst, ka šādi pagatavota omlete nav tik barojoša kā latviešiem ierastākais variants – ceptai gaļiņai vai desas gabaliņiem uzsistas olas.
Desertam tālā vecmāmiņa neesot vārījusi ne bubertu, ne debesmannu, ne peldošās salas (šie visi saldēdieni esot nevainojami padevušies Vaiņodes vecmāmiņai), bet gan cienājusi ar dienvidzemju augļiem – melonēm, arbūziem, aprikozēm, vīnogām, plūmēm un sulīgiem bumbieriem, ar kuriem bijis pilns dārzs.
Biskvīts un Melnais princis
"Daudz ko kulinārajā jomā esmu aizguvusi no mātes mātes, kura bija pārtikuša saimnieka meita ar bagātīgu virējas pieredzi. To novērtēja ne tikai ģimene, bet arī apkaimes ļaudis un aicināja vecmāmiņu dažādos godos klāt galdu," atklāj Sigita un uzteic arī mātes mātes skolotājas talantu. "Viņai bija pacietība man, mazai neprašai, skaidrot, kā kas jādara. Vecmāmiņa iemācīja cept biskvīta kūkas, vārīt bubertu, peldošās salas, biezo kakao ķīseli, ko ēdām ar pienu. Gan saldie, gan nopietnie ēdieni padevās īpaši garšīgi arī tāpēc, ka tie tika gatavoti uz malkas plīts no pašu dārzā izaugušiem dārzeņiem un pašu govīm izslauktā piena."
Šīs bērnībā iemantotās pavārmākslas prasmes Sigitai lieti noder, kad jāsarūpē cienasts saviem dzimšanas dienas un vārdadienas viesiem, kas viņai ir 31. jūlijā. "Parasti ap šo laiku vēl ir aizķērušās kādas zemenes, kas nepieciešamas kūkai, ko es tradicionāli pasniedzu svētku reizēs, – Melnajam princim. Tā ir ātri un vienkārši pagatavojama, vajag tikai izejvielas biskvītam, kā arī putukrējumu, zemenes un šokolādi pildījumam."
Sigita atklāj, ka pirms septiņiem gadiem viņa esot kardināli mainījusi savu ēdienkarti. Pirms tam viņa labprāt un diezgan daudz ēdusi gaļu, bet pēc gavēņa, ko viņa ieturējusi pirms savām kristībām, no tās atteikusies pavisam. "Ir svarīgi reizēm atteikties no tā, kam esi pieķēries vai kas tev īpaši patīk. Un ne jau tādēļ, lai sevi spīdzinātu, bet lai pieaugtu. Šī atteikšanās stiprina raksturu un... nāk tikai par labu veselībai," ir pārliecināta aktrise. "Kad gavēnis beidzās, organisms vairs neprasīja gaļu. Tās vietā es izvēlējos zivis, kas man ļoti garšo, dārzeņus, sierus, putras, ko bieži vien brokastīs izvāru no piecgraudu pārslām vai kā cita."
Francijas uzplaiksnījumi
Septiņus mēnešus uzturoties Francijā, Sigitai vajadzējis ievērot noteiktu dienas kārtību, pie kā, būdama radošas profesijas pārstāve, nebija radusi. "Es biju un esmu brīva personība, kas ēd, kad gribas, nevis tad, kad servēts galds. Bet tur man bija jāpakļaujas iedibinātai kārtībai: tikos un tikos jāēd brokastis, pusdienas un vakariņas. Taču šāds režīms nāk tikai par labu veselībai, turklāt tas, ka visi ēdām pie viena galda, radīja pozitīvu, ģimenisku un sirsnīgu gaisotni."
Francijā brokastīs nemainīgi pasnieguši kruasānu vai bageti, sviestu, ievārījumu un kafiju. Pusdienās vispirms pasniegtas saplucinātas svaigu salātu lapas ar kādu mērci. Tad sekojis kāds gaļas ēdiens – iecienīta bijusi uz pannas viegli aprauta jēra, liellopa vai putna gaļa kopā ar rīsiem vai kartupeļiem. Bet tas vēl nav viss – pēc tam tikusi pasniegta siera plate (Francijā esot ap 750 dažādu siera šķirņu!), augļi un nobeigumā – kūka. "Sākumā man tā visa bija par daudz, tāpēc veikalā iegādājos graudaugus un tos ēdu kopā ar jogurtu."
Aktrise nosmej, ka vakariņas franču gaumē viņai bijis grūti izturēt, jo tās sākoties vēlu, ilgstot aptuveni divas stundas, jo ēdēji pievēršot uzmanību ne tikai ēdienam, bet arī viens otra sabiedrībai, aktīvai komunikācijai. "Šobrīd mana ēdienkarte ir ļoti vienkārša. Brokastīs notiesāju ūdenī vārītu piecgraudu pārslu putru kopā ar gī sviestu, piedzerot zaļo tēju, pusdienās – dārzeņu zupu vai sautējumu bez gaļas, ceptu zivi vai svaigus salātus, kur sajaucu tomātus, papriku, zaļās salātu lapas, pievienoju tunci vai mocarellu, pārslaku olīveļļu un citronu sulu, un ir gardu gardais ēdiens. Arī vakarā lielākoties ēdu dārzeņus, tikai siltā veidā, piemēram, sautējumu ar kariju vai kādu citu austrumniecisku noti. Bet reizēm uzmetu uz pannas kartupeļus mundierī, iešauju krāsnī un tos notiesāju kopā ar sviestu, biezpienu vai arī zivīm – brētliņām, mazsālītu siļķi vai skumbriju. Liepājas tirgū šīs zivis ir fantastiski garšīgas.
***
SIGITAS JEVGĻEVSKAS IECIENĪTA RECEPTE
Kūka Melnais princis
Vajag: 400 g skābā krējuma, 1,5 glāzes cukura, 2 glāzes miltu, 2 olas, vanilins, tējkarote sodas, 10 tējkarotes kakao, putukrējumu, zemenes, šokolādi.
Pagatavošana: olas baltumus saputo ar cukuru un vanilinu. Krējumam pievieno sodu un maisa, kamēr sāk veidoties putas. Tad pielej sakultajām olām, iesijā miltus. Šo masu sadala divās daļās, vienai no tām pievieno kakao. Formā ielej vienu masas daļu, tad otru, nedaudz samaisa ar dakšiņu.
Izcepto biskvīta ripu gareniski pārgriež uz pusēm. Vienu pusi bagātīgi noklāj ar putukrējumu, un uz tās kārto uz pusēm sagrieztas zemenes. Uzliek otru biskvīta ripas pusi un pārlej izkausētu šokolādi, kurai mazliet pievienots ūdens un cukurs. Var ēst tūlīt, bet garša ir ideāla, ja kūkai ļauj kādas 12 stundas ievilkties.