Ar cieņu pret jauno ražu

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Dārzeņiem atkal atgriezusies garša un smarža! Kaut kas jau izaudzis dārzā, kaut kas nopērkams tirgū, šo to var atrast arī lielveikalā. Ja acis reizēm kļūdās, tad vismaz deguns pasaka priekšā, kur ir pērnie svešzemju dārzeņi un kur – jaunā vietējā raža.

Savukārt, pašu dārzā ieejot, ir vērts uz mirkli apspiest sevī praktisko dārzkopi, kurš domā, ka plēst mazus burkāniņus, gurķīšus, bietītes vai sīpoliņus ir nepiedodams grēks, jo tie vēl līdz rudenim var izaugt brangi un vareni. Gan jau paliks pietiekami tās mantas arī rudenim, bet pašlaik neliela paretināšana tieši nāks par labu. Rudenī dārzeņi, protams, būs pilnvērtīgi, nobrieduši un sulīgi, tomēr tāda maiguma un garšas smalkuma kā pašiem pirmajiem tiem vairs nebūs. Rudenī dārzeņi ir tik parasta lieta, ka sāk pat nedaudz apnikt, bet šobrīd organisms tos prasīt prasa.

Vārīsim zupas

No jaunajiem dārzeņiem iznāk aromātiska, kārdinoša zupa pat bez gaļas. Iecienītas ir arī dārzeņu piena zupas, tajās var likt burkānus, puravus, sīpolus, jaunos kartupeļus un kāpostus, zaļos zirnīšus u.c. Dārzeņus vāra ūdenī, pēc tam pielej pienu. Zupu var uztumēt ar miltiem vai pievienot nedaudz saldā krējuma, šķīvjos pirms pasniegšanas iekaisa kapātus zaļumus. Kādreiz itin bieži galdā celta, bet tagad nedaudz piemirsusies ir jauno biešu zupa ar lapiņām. To var vārīt no jebkuras gaļas vai arī pamatam izmantot dārzeņu buljonu. Zupā liek putraimus, bietes, burkānus un kartupeļus, bet īsi pirms vārīšanas beigām pievieno sagrieztas biešu lapiņas. Vārīšanas gaita ir līdzīga kā skābeņu zupai. Ja negribas mērcēt un vārīt putraimus vai tie negaršo, zupai var pievienot auzu pārslas – tās vārot gandrīz pilnīgi izjūk un piešķir zupai nedaudz biezāku konsistenci. Zupai var pielikt krējumu, vārītu olu un zaļumus. Pie šādas zupas itin labi garšo tostermaizes un grauzdiņi.

Otrie ēdieni

Daļa cilvēku ciena ēdienus, kas gatavoti tikai no viena dārzeņu veida, piemēram, vārītas pupiņu pākstis, cukurzirnīšu pākstis vai burkānu sautējumu. Un, protams, klasiska kombinācija, kas vieniem ļoti garšo, bet citiem kopš bērnības tikpat ļoti negaršo, ir burkānu un zirnīšu sautējums. Citiem patīk, ja ēdiens ir dzīvespriecīgi raibs, un viņi tam pievieno daudz dažādu sastāvdaļu, stingri turoties pie receptes norādījumiem vai brīvi improvizējot. Pēdējā laikā cieņā ir glazēti dārzeņi: tie var būt burkāni, nenobriedušas saldās kukurūzas vālītes, mazi kabači u.c. Dārzeņus pārlej ar ūdeni, pievieno mazliet cukura un vāra, neuzliekot katliņam vāku. Kad dārzeņi izvārās sausi, pievieno nedaudz saldā krējuma, uzkarsē, bet neuzvāra, pēc tam pārkaisa ar kapātiem zaļumiem. Ja zaļumu ir daudz, ar tiem var arī pildīt klimpas, ko gatavo līdzīgi kā mājas pelmeņus, pēc tam izcep uz pannas augu eļļā. Tāpat arī dārzeņu gabaliņus mēdz savērt uz iesmiem kopā ar sieru (suluguņi, Mālpils sieru, mocarellu u.c) un grilēt. Jaunus dārzeņus, tāpat kā nobriedušus, var pildīt ar veģetāriem vai gaļas pildījumiem.

Salāti ik dienu

Gatavot salātus nenozīmē tikai jaukt sagrieztas salātlapas ar krējumu vai rīvēt burkānus un kāpostus. Katrai dienai der atrast citu recepti. Kāds salātu veids varbūt garšos vairāk, kāds – mazāk, bet vismaz būs izmēģināts kaut kas jauns. Kaut vai salāti no svaigām, plānās ripiņās sagrieztām bietēm. Mērci tiem var gatavot no balzametiķa vai arī no sinepēm un medus. Interesanti salāti iznāk no redīsiem, saldajiem pipariem, seleriju kātiem, sīpoliem un vārītiem atdzesētiem rīsiem.

***

DER ZINĀT

• Lai jauno pupiņu pākstis vārot nezaudētu skaisti zaļo krāsu, tās vispirms aplej ar vārošu sālītu ūdeni un pēc tam vāra katliņā ar vāku.

• Nenobriedušas zirņu pākstis jāvāra lielā ūdens daudzumā, lai saglabātos krāsa. Termiski apstrādājot zaļos zirnīšus, sāli pieber tikai pašās beigās.

• Jaunos kabačus pildīšanai vai sautēšanai nevajag mizot. Pavisam nenobrieduši mazi kabacīši noder salātiem svaigā veidā, reizēm izmanto sīkus kabaču aizmetnīšus ar visiem ziediem. Dārzkopji zina, ka tos var droši plūkt, jo tad aizmetas arvien jauni.

• Vārītus jaunos dārzeņus nekavējoties notecina, lai tie nezaudētu aromātu un nekļūtu ūdeņaini.

• Notīrītus dārzeņus nav vēlams glabāt ūdenī.

• Bietes vislabāk vārīt ar visu mizu un astīti, bet sāli pievieno vārīšanas beigās. Tās var arī cept folijā.

• Lai neietu zudumā vitamīni, vārot burkānus, tos liek verdošā ūdenī un vāra aizvākotā katliņā.

***

ĪPAŠI IETEIKUMI

• Pavāriem ir teiciens: labākais veids, kā apstrādāt jaunos dārzeņus, ir tos vispār neapstrādāt. Tātad – cik vien iespējams, grauzīsim svaigus burkānus, kāļus, salātu un kāpostu lapas, mielosimies ar redīsiem, tomātiem, gurķiem un zaļumiem.

• Pašlaik svaigi ēdami ir tie dārzeņi, kurus mēs esam pieraduši cept vai vārīt: ziedkāposti, brokoļi, cukini, kabači un to ziedi, tikko aizmetušās saldās kukurūzas vālītes, pat bietes, turklāt – ar visām lapiņām.

• Pie jaunajiem dārzeņiem der pasniegt svaigi pagatavotas mērces no jogurta, eļļas, balzametiķa, biezpiena, tikko spiestas citronu un apelsīnu sulas u.c.

• Jo mazāk jaunos dārzeņus graiza un smalcina, jo labāk. Zupām, sautējumiem u.c. dārzeņus griež pēc iespējas lielos gabalos. Ēdiena izskatu tas tikai uzlabo.

• Jaunie dārzeņi termiskai apstrādei jāpakļauj pēc iespējas mazāk. Veseliem jaunajiem dārzeņiem vai tiem, kas tiek gatavoti ar visu mizu, maksimālais vārīšanas ilgums ir 20 minūtes, sagrieztiem 5–7 minūtes. Veselīgs termiskās apstrādes veids ir tvaikošana.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu