Baletā «Šeherezāde un viņas stāsti» apzināti apietas klišejas

LETA
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Nākamnedēļ pasaules pirmizrādi Rīgā piedzīvos horeogrāfa Leo Mujica veidotā baleta izrāde «Šeherezāde un viņas stāsti», kuras veidošanā horeogrāfs apzināti mēģinājis izvairīties no ierastajām klišejām par Austrumu sievietēm.

Mujica stāstīja, ka izvairījies iestudējumā parādīt sievietes ar kailiem vēderiem, ar ko visbiežāk cilvēkiem asociējas Austrumu sievietes.

Horeogrāfs nav koncentrējies tikai uz galveno lomu atveidotājiem - viņš lomas nozīmīgumu piešķīris teju ikvienam dejotājam. Iestudējumā izmantota spēcīga klasiskā baleta bāze, taču arī dejotājiem dota liela brīvība.

Iestudējums ir par Austrumu sultānu Šahrijāru, kuru pievīlusi neuzticīgā sieva, tāpēc ik nakti viņš apprec nevainīgu jaunavu un ik rītu liek to nogalināt. Tā turpinās, līdz viņš sastop sava vezīra vecāko meitu Šeherezādi, kurai ar pasakām un mītiem izdodas iekarot valdnieka nocietināto sirdi.

Šis balets nav tikai par stāstiem, kurus, kā visiem zināms, radīja Šeherezāde. Horeogrāfu interesē viņas likteņa neizpaustais stāsts, un līdz ar to viņš pētījis sievietes stāvokli sabiedrībā Tuvajos Austrumos, atklājot viņas sirdi, prātu, vēlmes un ilgas.

Jauniestudējumā izmantota Nikolaja Rimska-Korsakova, Zoltāna Kodāja un turku klasiskā mūzika. Mujica minēja, ka iestudējumam izvēlējies mūziku, kas skatītājam iedod autentisku islāma pasaules skanējumu. Savukārt no vizuālā viedokļa akcents likts uz dejotāju kostīmiem, bet skatuves ietērps veidots mierīgos toņos, dodot plašu lauku dejotājiem.

Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš uzsvēra, ka jauniestudējumā izmantoti divu komponistu spēcīgi opusi, kas ir liels izaicinājums orķestriem, jo tajos būtiska loma piešķirta solo epizodēm.

«Šeherezāde un viņas stāsti» ir jau otrais Mujica veidotais iestudējums ar Latvijas Nacionālā baleta dejotājiem. 2014.gadā viņš kopā ar Valentīnu Turku radīja Sergeja Prokofjeva baleta iestudēju «Romeo un Džuljeta», kas skatītāju balsojumā tika atzīts par labāko jauniestudējumu Latvijas Nacionālajā operā, saņemot «Latvijas gāzes» Gada balvu operā.

Šeherezādes lomu izdejos Ieva Rācene vai Alise Prudāne, Šahrijāra lomā būs Raimonds Martinovs vai Ringolds Žigis, bet pārējās lomās dejos Baiba Kokina, Viktorija Jansone, Elza Leimane-Martinova, Jolanta Lubēja, Laine Paiķe, Andris Pudāns, Arturs Sokolovs, Sergejs Neikšins, Viktors Seiko, Zigmārs Kirilko un citi.

Dejotāja Rācene klāstīja, ka viņas atveidotā varone ir gudra, inteliģenta un stipra sieviete, savukārt Martinovs piebilda, ka viņa Šahrijārs ir neiecietīgs un temperamentīgs. Ņemot vērā to, ka Martinova repertuārā jau bijušas līdzīgas lomas, viņa galvenais izaicinājums bijis neatkārtoties. Dejotājs atzinīgi arī novērtē, ka horeogrāfs pašiem dejotājiem dod lielu brīvību, bet par Mujica trumpi viņš uzskata spēju motivēt dejotājus.

«Šeherezāde un viņas stāsti» pasaules pirmizrādi Latvijas Nacionālajā operā piedzīvos 8.aprīlī.

Uzveduma radošajā komandā strādā arī diriģents Jānis Liepiņš, scenogrāfe Dinka Jeričeviča un kostīmu māksliniece Manuela Paladina Šabanoviča.

Mujica ir dejotājs, horeogrāfs un pedagogs. Viņš ir veidojis iestudējumus teātros Vācijā, Austrijā, ASV, Horvātijā, Slovēnijā, Slovākijā, Ungārijā un citur.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu