Dzīve pēc tam - notikumu virpulis norauj daudzas maskas

«De facto» pāris nedēļas vēlāk ziņo, ka celtniecības darbi uz sabrukušā Zolitūdes lielveikala «Maxima» jumta veikti ar vibroblieti.

Līdz 25.novembrim apzināti 83 cilvēki, kuriem vai kuru ģimenēm ir vajadzīga palīdzība, - tie ir 29 cietušie un 54 bojā gājušo tuvinieki vai ģimenes. Šo cilvēku skaits vēlāk pieauga, taču traģēdijas skartajiem sola sniegt palīdzību ilgtermiņā.

VAINĪGO UN ATBILDĪGO NAV

25.novembrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzsver, ka ir jādara viss nepieciešamais, lai identificētu Zolitūdes traģēdijā vainīgās personas, kam ir jāstājas tiesas priekšā. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts aicina uztvert Zolitūdes traģēdiju kā visdrūmāko brīdinājuma zvanu par to, ka «lielā mērā sapuvusī, korupcijas un nolaidības caurstrāvotā būvniecības vide Latvijā ir jāmaina». Pats gan izslēdz savas demisijas iespēju, jo prioritāte esot būvniecības nozares sakārtošana.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) uzdod uz izmeklēšanas laiku atstādināt sešus būvvaldes darbiniekus, kas parakstīja Zolitūdes lielveikala «Maxima» dokumentus. Aptuveni

mēneša laikā gan tiek konstatēts, ka neviens no būvvaldes darbiniekiem nav vainīgs traģēdijā

un visi ir atjaunojami darbā, taču no sešiem atstādinātajiem būvvaldē turpina strādāt vairs tikai trīs - pārējie iesnieguši atlūgumus. Būvvaldes vadītāja atstādināto amatpersonu vidū nav, jo Inguss Vircavs amatā iecelts tikai 2013.gadā, tomēr tiek solīts vērtēt viņa atbilstību šim amatam. Vircavam tiek pārmests, ka persona ar ģeogrāfa izglītību nevar vadīt būvvaldi, pašvaldības opozīcija vairākkārt tirda Vircavu un iztirzā viņa kompetences, taču būvvaldes vadītājs paliek savā amatā.

25.novembrī izskatīšanai Saeimā tiek iesniegts visu frakciju parakstīts likumprojekts, ar kuru paredzēts ieviest veselības apdrošināšanu ugunsdzēsējiem glābējiem. Līdz šim viņiem tādas nav bijis.

NEVEIKLU UN CINISKU NOTIKUMU VILNIS

26.novembrī sabiedrību satracina ziņa, ka eksprezidents Valdis Zatlers ar sievu sēru laikā apmeklējis modes šovu Lietuvā. Nākamajā dienā šo jautājumu skata Reformu partijas ētikas komisija un bijušais prezidents atvainojas sabiedrībai.

Emocijas uzkurina arī paziņojums, ka par iespējamu Zolitūdes traģēdijā mirušo vēl nepārbaudīto datu nodošanu trešajām personām uz dienesta izmeklēšanas laiku atstādināts Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) direktora vietnieks Mārtiņš Šics.

Tikmēr valdība konceptuāli atbalsta kompensāciju izmaksu Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo tuviniekiem un cietušajiem. No līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem šim nolūkam piešķir 15 miljonus latu.

27.novembrī

pēc sarunas ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu no amata pēkšņi atkāpjas ministru prezidents Valdis Dombrovskis,

it kā uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju.

«Re&Re» valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš savukārt spriež, ka 2013.gadā notikušie traģiskie negadījumi divos objektos, kuru būvniecībā piedalās SIA «Re&Re», - ugunsgrēks Rīgas pilī un Zolitūdes traģēdija - radīs problēmas uzņēmumam, tomēr uzņēmuma vadība cer, ka «Re&Re» ir nākotne būvniecības nozarē.

28.novembrī «Maxima Latvija» vadītājs Gintars Jasinsks, atbildot uz jautājumu, vai pašam nevajadzētu atkāpties no amata, izceļas ar cinisku paziņojumu:

«Atkāpjas tie, kas jūtas vainīgi,»

izraisot sabiedrības sašutumu.

Tajā pašā dienā Jasinsks tiek atlaists.

Šajā dienā atlūgumu iesniedz arī būvvaldes vadītāja vietnieks Andis Cinis, kurš pēc Zolitūdes traģēdijas uzskata par neiespējamu turpmāk atrasties šajā amatā.

CILVĒKI MĒĢINA AIZBARIKĀDĒT «MAXIMU», SĀK BOIKOTU

Zvērināti advokāti Aldis Gobzems un Aldis Alliks tikmēr gatavojas iesniegt tiesā pirmo no Zolitūdes traģēdijā cietušo prasībām pret četriem galvenajiem atbildētājiem - SIA «Maxima Latvija», būvuzņēmumu «Re&Re», sagruvušās ēkas īpašnieku SIA «Tineo», ēkas attīstītāju SIA «Homburg Zolitūde» un Rīgas domi - par 100 miljonu latu piedziņu. «Uzskatām, ka valsts institūciju vilcināšanās, noskaidrojot lietas apstākļus, veicina atbildīgo uzņēmumu kļūšanu par «tukšām čaulām». Aicinām valsts institūcijas mūsu pieteiktajā tiesas procesā aktīvi veicināt atbildētāju mantas apķīlāšanu,» skaidro advokāti. Pieteikums vēlāk tiek atstāts bez virzības trūkumu novēršanai, tomēr janvārī lieta tiek ierosināta.

Tikmēr saniknoti iedzīvotāji mēģina veidot auto barikādes pie «Maxima» loģistikas centriem, mēģinot pievērst sev uzņēmuma vadītāju uzmanību, lai paustu sašutumu par cinisko attieksmi.

Simtiem cilvēku visā Latvijā apņemas veikalu «Maxima» boikotēt un tajā vairs neiepirkties.

29.novembrī,

nedēļu pēc veikala sabrukšanas, Valsts policija veic tiesas sankcionētas kratīšanas Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesā

- tās notiek vairākās vietās, tostarp arī uzņēmuma «Maxima Latvija» administrācijas ēkā un projektēšanas uzņēmumā «HND Grupa». Policija sola Zolitūdes traģēdijas lietas izmeklēšanā piesaistīt ārvalstu ekspertus. Līdz decembra sākumam nopratināti 110 liecinieki.

UŠAKOVS NOTURAS ZIRGĀ

«Vienotības» un Nacionālās apvienības līderes Rīgas domē – Sarmīte Ēlerte un Baiba Broka - 27.novembrī arvien uzstājīgāk pieprasa Ušakova un viņa vietnieka Andra Amerika atkāpšanos no amata, jo pilsētā netiek īstenota pienācīga būvuzraudzība. Ušakovs 27.novembra vakarā sasauc preses konferenci, kurā paziņo, ka atšķirībā no premjera Dombrovska nevar pamest visu pusceļā, un Rīgas dome turpināšot strādāt rīdzinieku labā. To pateicis, viņš pagriežas un aiziet, neatbildot uz žurnālistu jautājumiem. Vēlāk viņš skaidro, ka todien vispār neesot plānojis runāt ar medijiem, jo bijusi smaga diena, piedaloties traģēdijā bojā gājušo bērēs.

3.decembrī Rātslaukumā aktīvisti rīko piketu, kurā pieprasa Ušakova atkāpšanos no amata, taču Rīgas mēra atbalstītāji noorganizē atbalsta mītiņu, kas sākas pusstundu agrāk.

Pirms kritizētāju ierašanās Ušakova atbalstam piketā pulcējas vairāk nekā 200 cilvēku, tostarp desmitiem pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» darbinieku,

kuriem no uzņēmuma busiņiem izsniedz iepriekš sagatavotus plakātus un karstu tēju. Vēlāk izskan neoficiāla informācija, ka pašvaldības uzņēmuma darbinieki par Ušakova atbalstīšanu saņēmuši atlīdzību.

Vēlāk ierodas līdzvērtīgs skaits piketētāju, kas mēģina pārkliegt Ušakova aizstāvjus, saucot: «Ej prom!» Lielas ovācijas pūlī izraisa brīdis, kad Ušakovs kopā ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku (GKR) iznāk pie piketētājiem. Abas amatpersonas Rātsnama priekšā uzkavējas pāris minūtes un tad pūļa uzmundrinājuma saucienu pavadībā ieiet atpakaļ domes ēkā.

Promejot Ušakovs pagriežas pret pūli un parāda uzvaras žestu, paceļot pirkstus V veidā.

NETICAMI ĀTRI DEGRADĒ IDEJU PAR SABIEDRISKĀS IZMEKLĒŠANAS KOMISIJU

Decembra sākumā valdība piešķir prēmijas Zolitūdes traģēdijas seku likvidētājiem, kā arī tiek sākts aktīvi veidot Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisiju, lai izstrādātu ieteikumus vai rekomendācijas, kā novērst līdzīgas traģēdijas. 10.decembrī valdība par komisijas vadītāju apstiprina bijušo Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Kažociņu, komisijā piekrīt darboties arī bijusī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ināra Šteinerte, uzņēmēja Baiba Rubesa, kā arī sabiedrības par atklātību «Delna» pārstāve Inese Voika.

Tomēr

komisija sašķobās jau dažas dienas pēc izveidošanas, iesniedzot tāmi komisijas darba nodrošināšanai par 150 000 latu.

Šāds pieprasījums izraisa asu sabiedrības nosodījumu, un arī prezidents Bērziņš pauž, ka viņam nav saprotama komisijas darbība. «Nav konkrētu plānu, ko darīs, bet jau prasa naudu,» teica Bērziņš. Dienu vēlāk, 18.decembrī, Kažociņš paziņo par lēmumu atkāpties no Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas vadītāja amata. Tam seko Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas komentārs, ka

sabiedriskā komisija Zolitūdes traģēdijas izvērtēšanai ir sevi degradējusi, nemaz darbu neiesākot.

Pēc tā komisiju pamet arī Rubesa un Voika. Dombrovskis paziņo, ka neredz iespēju atjaunot Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisijas darbu.

Tomēr Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins vēlāk, janvāra vidū, aicina atjaunot publisku izmeklēšanu Zolitūdes traģēdijas cēloņu vētīšanai. Viņš atgādina, ka šī traģēdija ir daudz plašāka «nekā tikai vienas skrūves jautājums», taču policija savā izmeklēšanā neatrisinās sliktas paražas un tradīcijas būvniecības nozarē. Vēlāk, februārī, jaunā ministru prezidente Laimdota Straujuma paziņo, ka jaunu Zolitūdes traģēdijas sabiedrisko komisiju nevajadzētu veidot tikai «ķeksīša pēc» – nepieciešama sabiedrības iniciatīva.

«ATBILDĪGIE» KAPITULĒ «VIENALDZĪGO» PRIEKŠĀ

Advokāts Gobzems decembra vidū paziņo, ka kustība «Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs!» taps par sabiedrisku organizāciju, lai varētu palīdzēt Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un sabiedrībā nostiprināt atbildības jēdziena būtisko lomu. Biedrības mērķis ir izdarīt spiedienu uz valsts institūcijām, kuras kavējas un kopš traģēdijas nav apturējušas licences tām kompānijām un personām, kuras iesaistītas konkrētajā nodarījumā. Tomēr kustība «Esi atbildīgs» tiek likvidēta jau 5.februārī. Viens no tās redzamākajiem aktīvistiem, aktieris Arturs Kaimiņš, paziņo, ka cilvēkiem tā nav vajadzīga –

visiem viss esot vienalga.

Tikmēr iedzīvotāji līdz janvāra sākumam, kad ziedojumu vākšana pakāpeniski tiek pārtraukta, kopumā saziedojuši Zolitūdes traģēdijas upuriem 1,38 miljonus eiro. Valsts apmaksātu desmit dienu sociālās rehabilitācijas kursu līdz februāra sākumam saņēmuši 136 Zolitūdes traģēdijā iesaistītie, bet kopumā pakalpojumam pieteikušies 382 cilvēki.

ATKOPTIES MĒĢINA GAN CIETUŠIE, GAN «MAXIMA»

14.februārī no slimnīcas izrakstīts pēdējais Zolitūdes traģēdijā cietušais

- lielveikala «Maxima» kasieris, kurš traģēdijā guva smagas traumas un zem gruvešiem pavadīja vairāk nekā deviņas stundas.

Februāra nogalē SIA «Maxima Latvija» algotais sabiedrisko attiecību censonis Jānis Beseris stāsta, ka veikalu un ražošanas cehu darbinieki martā saņems lielākas algas, uzņēmums arī aktīvi strādājot pie dažādu procesu uzlabošanas, kas ļaus samazināt darbinieku slodzi.

24.februārī amatā tiek atjaunots atstādinātais Šics, jo to prasa Darba likums. Taču jau 7.martā viņš tiek atlaists pavisam, jo esot zaudējis darba devēja uzticību. Strīda risināšana turpinās tiesā.

10.martā Valsts policija paziņo, ka Zolitūdes traģēdijas lietā jau sodīta pirmā persona - policija atklājusi viltotus ar būvniecību saistītus dokumentus, lai nemaksātu par sertificētā būvdarbu vadītāja pakalpojumiem, un vainīgais sodu jau saņēmis. 27.februārī pieņemts prokurora priekšraksts par sodu 1920 eiro apmērā.

26.martā «Maxima Latvija» paziņo, ka noslēdzis līgumu ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) par centralizētu pabalstu izmaksu bērniem līdz 18 gadiem, kuri Zolitūdes traģēdijā zaudējuši vienu vai abus vecākus. Līguma ietvaros «Maxima Latvija» pārskaitīs 1 735 546 eiro VSAA kontā Valsts kasē, lai VSAA turpmāk līdz 2031.gada augustam nodrošinātu ikmēneša pabalstu izmaksu traģēdijā bojā gājušo personu bērniem līdz pilngadībai.

17.aprīlī Zolitūdes traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki paziņo, ka nolēmuši dibināt biedrību «Zolitūde 21.11.», kura pārstāvēs cietušo tiesības un rūpēsies par traģēdijā cietušajām ģimenēm. Tās pārstāve Regīna Ločmele vēlāk, rudenī, veiksmīgi tiek ievēlēta Saeimā no «Saskaņas» saraksta.

EKSPERIMENTS ATKLĀJ, KA NĀVES ĒNA VIRS GALVAS BIJUSI ILGĀKU LAIKU

14.aprīlī sākas izmeklēšanas eksperiments – slogojot vēl nesagruvušo «Maxima» jumta fragmentu, policija pārbauda tā izturību. Vērojot, kā pie izmeklēšanas eksperimenta gaitā pie maksimālās paredzētās slodzes lēnām deformējas jumta kopnes, Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins secina, ka nāves ēna virs cilvēku galvām bijusi ilgāku laiku. Eksperimenta laikā slogotās kopnes padevās 17.aprīlī.

23.aprīlī

trim ugunsdzēsējiem pēc nāves par drošsirdīgu rīcību Zolitūdes traģēdijā piešķir Viestura ordeni.

Viestura ordenis piešķirts kaprālim Sergejam Ižikam, virsleitnantam Edgaram Reinfeldam un kapteinim Vilnim Šteinītim, kuri gāja bojā glābšanas darbos sabrukušajā «Maxima» lielveikalā Zolitūdē. Tāpat par varonīgu, drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību glābšanas darbos Zolitūdes traģēdijā desmit VUGD darbiniekiem Ordeņa kapituls nolēmis piešķirt Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru. Viens no apbalvojuma saņēmējiem, glābējs Rolands Kreicmanis, kurš smagi cieta otrajā jumta nogruvumā, vēlāk atzīst, ka apbalvojumu nevērtē kā kaut ko priecīgu kolēģu nāves dēļ.

27.maijā noslēdzas Valsts policijas izmeklēšanas eksperimenta otrā daļa – dedzināšana, lai iegūtu informāciju par metāla un betona paraugiem.

Valsts

policija 28.jūlijā pabeidz izmeklēšanu un atstāj Zolitūdes traģēdijas teritoriju.

Zolitūdes traģēdijā cietušie prasa nojaukt visus objektus traģēdijas vietā un izveidot piemiņas vietu.

10.jūnijā saistībā ar Zolitūdes traģēdiju Valsts policija sāk vēl vienu kriminālprocesu - saistībā ar darba drošības noteikumu pārkāpumiem uzņēmumā SIA «Maxima Latvija». Kriminālprocess sākts, saņemot Valsts darba inspekcijas (VDI) atzinumu, kas bijis vairāk nekā 2400 lappušu garumā.

DAUDZIEM DZĪVE UN BIZNESS TURPINĀS MIERĪGI

Prasītāju pārstāvis Aldis Gobzems jūlijā Rīgas apgabaltiesai Zolitūdes traģēdijas civillietā norāda uz «acīmredzamiem korupcijas riskiem Rīgas pilsētas būvvaldē». Gan arhitektu biroja «Kubs» izstrādātais skiču projekts lielveikalam, gan vēlāk tehniskais projekts 800 lappušu apjomā, gan arī lēmums par būvobjekta pirmās kārtas pieņemšanu ekspluatācijā pieņemts neparasti ātri – burtiski pāris dienu laikā.

5.augusts. Mediji vēsta, ka mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA «Maxima Latvija» apgrozījums pērn sasniedzis 673,47 miljonus eiro, liecina «Firmas.lv» informācija. Tas ir par 5,1% vairāk nekā 2012.gadā, kad apgrozījums bija 640,81 miljons eiro. Tikmēr par 13% sarukusi uzņēmuma peļņa - no 20,4 miljoniem eiro 2012.gadā līdz 17,74 miljoniem eiro 2013.gadā.

11.augusts. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas

tiesa 2016.gada 26.maijā paredzējusi vērtēt trīs Zolitūdes traģēdijā cietušo prasību

pret Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) un SIA «Re&Re» valdes priekšsēdētāju Aināru Pauniņu. Lietu izskatīs tiesnese Aiga Freimane.

Septembra sākumā noskaidrots, ka Rīgas domes Juridiskā pārvalde pusgada laikā, no februāra sākuma līdz jūlija vidum, noslēgusi sešus iepirkuma līgumus par juridisko pakalpojumu sniegšanu ar zvērinātu advokātu Erlenu Kalniņu, kas ir pilnvarotais advokāts Zolitūdes traģēdijas lietā, kopumā par gandrīz 252 000 eiro, neieskaitot PVN. Visos iepirkumos advokāts konkursā uzvarējis kā vienīgais pretendents. Arī līgumcena visos minētajos iepirkumos ir no 41 990 līdz 41 999,99 eiro jeb zem 42 000 eiro, kas nozīmē, ka konkrētais iepirkums pēc Publisko iepirkumu likuma ir «mazo iepirkumu» kategorijā – šiem konkursiem ir īsāks piedāvājumu iesniegšanas termiņš, kā arī mazākas prasības un ātrāka lēmuma pieņemšana.

ZIEDOTĀJU ATBALSTS PĀRSNIEDZ MILJONU

Līdz 17.septembrim par iedzīvotāju un uzņēmumu ziedotajiem līdzekļiem Zolitūdes traģēdijā cietušo atbalstam un bojāgājušo tuviniekiem sniegta palīdzība 1 160 439,02 eiro apmērā, tādējādi neizmantoti palikuši vēl 301 692,46 eiro, liecina «Ziedot.lv» mājaslapā apkopotā informācija. Pabalstu ir saņēmuši 54 bojā gājušo cilvēku tuvinieki par kopējo summu 348 959,25 eiro. Tādu pašu palīdzību saņēmuši arī 43 cietušie, kuri pēc traģēdijas hospitalizēti. Kopumā viņiem izmaksāti 217 699,28 eiro. Vēl 58 vieglāk cietušajiem izmaksāts vienreizējs pabalsts līdz 711,44 eiro apmērā atkarībā no gūtās traumas smaguma.

KVALITĀTE SVARĪGĀKA PAR ĀTRUMU

Izmeklētāji 7.oktobrī paziņo, ka ir zināmi Zolitūdes lielveikala «Maxima» sagrūšanas iemesli. Ekspertu atzinumi vēl nav pabeigti, bet darbs esot noslēguma fāzē. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzsver, ka līdz ar minēto izmeklētājiem iezīmējušies arī potenciālie traģēdijas vaininieki - gan fiziskās, gan juridiskās personas.Viņš cer, ka uz gada beigām lieta virzība iegūs konkrētāku un straujāku virzību.

«Primārā un galvenā nozīme ir lietas izmeklēšanas kvalitātei,» novembrī uzsvēra ģenerālprokurors. Viņš atsaucās uz 2006.gadā Polijā notikušo traģēdiju Katovices izstāžu centrā, kur

pēc tā sagrūšanas lieta tiesā ir kopš 2008.gada un sešu gadu laikā neviena atbildīgā persona nav notiesāta,

un lieta joprojām nav atrisināta. «Mēs cenšamies darbu darīt kvalitatīvi un lieki nesasteigt,» teica Kalnmeiers.

11.novembrī Saeima pieņem lēmumu «Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī notikušās traģēdijas Zolitūdē cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā».

Komisija izveidota uz divpadsmit mēnešiem pēc 36 deputātu pieprasījuma.

Arī šī komisija tiek kritizēta, ka tās darbības lauks ir diezgan neskaidrs.

Gadu pēc Zolitūdes traģēdijas premjerministre Laimdota Straujuma pauž pārliecību, ka valsts institūcijas ir godprātīgi risinājušas ar Zolitūdes traģēdiju saistītos jautājumus. Valsts prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka pēc traģēdijas izdarītas daudzas lietas, proti, sakārtota normatīvo aktu bāze, ieviesta stingrāka kontrole pār būvniecības objektiem, taču piebilst, ka no emocionālā viedokļa teikt, ka mēs visu esam pārvērtējuši, būtu tālu no realitātes.

VALDĪBAS ATSKAITE

No 21.novembra līdz 1.oktobrim valsts pabalstos Zolitūdes traģēdijā cietušajiem, tuviniekiem un seku novēršanā iesaistītajām personām izmaksājusi 2,7 miljonus eiro, sociālajai rehabilitācijai izlietoti 232 000 eiro, veselības aprūpei – 112 000 eiro, bet ar kriminālprocesu saistītās izmaksas sasniegušas 1,3 miljonus eiro.

Veiktas izmaiņas būvniecības procesā – turpmāk valsts līmeņa kontroles sistēmas izveide nodrošinās lielāku kontroli pār būvniecības procesa normatīvo aktu, kvalitātes un cilvēku drošības prasību ievērošanu. No šā gada 1.oktobra veiktas izmaiņas būvniecības likumā – sadalītas kontroles funkcijas starp pašvaldību būvinspektoriem, izveidots Būvniecības valsts kontroles birojs, kas darbu sāk pakāpeniski. No 1. oktobra šis birojs organizē būvprojektu un būvju ekspertīzi, no 1. janvāra tas veiks publisko ēku ekspluatācijas uzraudzību, bet no 1. jūlija nodrošinās būvdarbu valsts kontroli visu likumā noteikto funkciju ietvaros. Turpmāk būvinspektors būvlaukumu apmeklēs 2 līdz 4 reizes darbu laikā, būvspeciālistu kompetence tiks noteikta ne retāk kā reizi 5 gados. Noteikta būvniecības procesā iesaistīto personu atbildība, kā arī paredzēta kriminālatbildība personām, kuras turpina veikt būvdarbus pēc to apturēšanas. Paaugstināta atbildība arī par būvniecības un ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, ja tā rezultātā gājuši bojā vismaz divi cilvēki. Lai nepieļautu sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecību par zemāko cenu uzņēmumiem, kas lielu darba daļu uztic apakšuzņēmējiem, no 2015.gada augusta būs jābūt samaksātiem nodokļiem, tiks ņemts vērā darbinieku vidējais atalgojums, kā arī tiks izvērtēts, vai piedāvājums nav nepamatoti lēts.

Valsts policijā ir sākts kriminālprocess par būvkonstrukciju nobrukumu, kura rezultātā cietuši 53 cilvēki, bojā gājuši 54 cilvēki, bet par cietušajiem atzīti 104 bojāgājušo tuvinieki. Pēc Valsts darba inspekcijas iesnieguma saņemšanas par to, ka SIA «Maxima Latvija» ir pārkāpusi darba aizsardzības noteikumus un tādēļ noticis nelaimes gadījums darbā ar četriem bojāgājušajiem, Valsts policija ir sākusi kriminālprocesu.