J.Vingra "Pēdējais Lāčplēsis" - filma, kas graujot valsts tēlu? /video/

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Ekskluzīvi TVNET lasītājiem - ieskats Jāņa Vingra īsmetrāžas filmā „Pēdējais Lāčplēsis” un intervija ar pašu režisoru. Jau no svētdienas aktīvi tiek diskutēts par Jāņa Vingra īsmetrāžas filmu „Pēdējais Lāčplēsis”. Filmai tika liegts turpmākais finansējums. Kāpēc?

Kā jau zināms, filma stāstīs par Lāčplēsi, kurš beidzot ir augšāmcēlies no Daugavas un kopā ar labajiem filmu varoņiem cīnās pret sliktajiem filmu tēliem, kurus vada kāds vīrs ar šņukuru. Šis vīrs, kurš sevi dēvē par Dr. Šņukuru, ir nolēmis pielikt punktu latviešu filmu veidošanai un negrib pieļaut, ka tiktu uzņemta filma par Latvijas nacionālo varoni Lāčplēsi.

Šeit ir neliels ieskats topošajā filmā. Pats režisors saka, ka tā ir nofilmētā materiāla melnā montāža un melnā skaņa. Jo viņš nav bijis ne kārtīgā montāžā, ne skaņu studijā, arī komponists nav sācis darbu naudas trūkuma dēļ.

Jāatzīst, filmas galvenais varonis ļoti līdzinās ekspremjeram Aigaram Kalvītim. Kas tur slikts? Vai tiešām ir runa par politisko cenzūru? Šodien Tautas partijas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis pauda viedokli, ka filma graujot valsts tēlu. Es tā nedomāju. Uzskatu, ka filma lieliski parāda Kalvīša valdīšanas laika sagandētā valsts tēla augļus. Ar nelielu ironijas devu filma parāda to, no kā visiem vajadzētu mācīties un saprast, ko vajadzēja un ko nevajadzēja darīt. Kas tiks un kas netiks pieļauts nākotnē. Filma ir jāatbalsta.

Šajā lietā jau ir daudz neskaidrību, sākot ar to, kā īsti tika piešķirti pirmie 45 tūkstoši latu.

Kā tev ienāca prātā radīt filmu "Pēdējais Lāčplēsis"?

Viss iesākās ar pilnmetrāžas filmas projektu, kuru biju iecerējis sākt filmēt pagājušogad. Apvienojot Ls 45 000, kas tagad ir ieguldīti „Pēdējā Lāčplēsī”, ar privāta investora Ls 50 000 no Nacionālā kino centra (NKC), gribēju papildus dabūt apmēram Ls 70 000 filmēšanas periodam. Diemžēl, neskatoties uz jau vērā ņemamo savākto summu, NKC atbalstu manai pilnmetrāžas filmai liedza. Man tā likās pilnīgi absurda situācija, un tajā brīdī man radās doma par „Pēdējo Lāčplēsi” - šajā valstī ar filmu nozari kaut kas ļoti nav kārtībā. Kopš neatkarības atgūšanas laikiem filmu veidošana tika gandrīz iznīcināta. Ir bijuši dažādi premjeri, no kuriem pat viens ir izteicis publisku apgalvojumu, ka nacionālajai kinematogrāfijai valsts atbalstam vispār nevajadzētu būt. Kopš manas pirmās filmas laikiem 1999.gadā, kad uztaisīju dokumentālo filmu „Filma par filmām”, kura pētīja nacionālās kinematogrāfijas likstas un intervēja tā laika pie varas esošos politiķus, praktiski nekas daudz nav mainījies.

Kā īsti notika pirmā finansējuma piešķiršana? Līgums, tāme, plāns, koncepts tika iesniegts?

Filmēšana tika iesākta ar NKC automātiskā atbalsta shēmu – par labiem iepriekšējo filmu panākumiem man kā producentam tika piešķirti Ls 45 000, kurus varēju ieguldīt jebkādā filmu projektā. Uzskatīju, ka ar tik mazu finansējumu iesākt pilnmetrāžas filmu būtu muļķīgi, tāpēc izvēlējos īsmetrāžas žanru. Līgums ar NKC, protams, tika noslēgts. Tāpat iesniegta dokumentācija par filmas tematiku, filmēšanas grafiku utt.

Kurā mirklī valsts vairs naudu nevēlējās piešķirt?

NKC rīko konkursu reizi gadā. Šogad tas notika šajā pavasarī. Neskatoties uz to, ka „Pēdējais Lāčplēsis” jau ir pa pusei uzfilmēts, NKC nepielaida to pie projektu prezentācijas. Tātad man nebija ne mazākās iespējas demonstrēt uzfilmētā materiāla melno montāžu NKC vadībai un pieaicinātajiem ekspertiem. Pēc tam NKC publiski paustie apgalvojumi, ka filmas nepielaišanai pie prezentācijas par iemeslu ir lielā tāme, ir absurdi. Pirmkārt, es varu pierādīt, ka lielākā daļa pozīciju, kas ir minētas tāmē, ir stipri zem ģilžu un apvienību izstrādātajiem tarifiem, tātad tāme ir mazbudžeta. Otrkārt, NKC uzdevums un pienākums ir interesēties un būt dialogā ar filmu veidotājiem. Bet šeit ir pilnīgi pretēja situācija – NKC darbojas pretēji filmu veidotāju interesēm.

Māris Kučinskis sakot, ka šī filma graujot valsts tēlu. Kā tev pašam šķiet?

Kā Māris Kučinskis var kaut ko tādu apgalvot, ja viņš nav redzējis filmu!? Man ir jāuzdod pretjautājums, vai tas jums neatgādina okupācijas laikā cēlušos partijas funkcionāru teicienu par Solžeņicinu: neesmu lasījis, bet nosodu?

Mans mērķis ar šo filmu ir pavisam vienkāršs – uzmanības piesaistīšana Latvijas kinematogrāfam. Ja šāda maza filma spēj izraisīt tik lielu interesi, padomājiet par filmas kā medija iedarbības spēku. Kāpēc šiem pašiem politiķiem nepadomāt par to, kāpēc šo spēku, kas ir kinematogrāfā, neielikt mūsu pašu filmu veidošanā. Kaut vai kārtīgā filmā par mūsu pašu Lāčplēsi. Man tas tiešām neliekas normāli, ka kinoteātrī starp daudzajiem ārzemju filmu plakātiem latviešu produkciju praktiski neieraudzīt.

Nekas pārmērīgs tas nav – Latvijā ir vajadzīgs finansējums 7-10 pilnmetrāžas filmām gadā. Tas paceltu tehnisko un radošo filmu veidotāju varējumu līdz līmenim, kāds tas kādreiz bija Rīgas Kinostudijas laikos, un būs mums atkal tie laiki, kad mēs varējām lepoties ar latviešu filmām.

Vai ir cerības, ka šī filma tiks pabeigta? Kas vēl nepieciešams?

Pirmkārt, Kultūras ministrijā ir iesniegta NKC lēmuma noraidīt „Pēdējo Lāčplēsi” pārsūdzība. Gribu redzēt, kāda būs atbilde. Kāda būs KM reakcija uz NKC patvaļu. Respektīvi, uzzināt, vai dzīvojam tiesiskā un demokrātiskā valstī.

Redzot lielo TV skatītāju un interneta lietotāju atsauksmes, uzskatu, ka šādai filmai ir jānonāk līdz skatītājam. Filmas pabeigšanas tāme ir Ls 58 000. Saprotu, ka šādu naudu savākt būs pagrūti, bet centīšos.

Neliela atkāpe. Ko tu pats domā par valsts iekārtu un esošo kārtību?

Pat nezinu, ko jauku es varētu pateikt par iekārtu, kas ir novedusi Latviju līdz krīzei. Uzskaitījums: lielākā gada inflācija Eiropas Savienībā, zemākās algas Eiropā, korumpētie tiesneši, no Latvijas uz ārvalstīm bēgošie iedzīvotāji, politiskā bezatbildība, horizontālo taimkodu bojājumi... Šo sarakstu varētu turpināt un turpināt.

---

Paldies Jānim par veltīto laiku un viedokli. Novēlu viņam sasniegt visaugstākos rezultātus un veiksmi darbos un citos projektos, kā arī saglabāt tādu pašu apņēmību un spēju radīt un mācēt parādīt to, kas šobrīd ir tik aktuāls Latvijā, tādējādi arī ceļot pašas Latvijas kultūru.

Uz augšu