Kā uzveikt Ameriku (1)

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

1959. gada 11. septembrī Pīters Sellers un Džeks Arnolds iznāca no nelielas, smacīgas kinozāles, kurā notika filmas „Peles rēciens” izmēģinājuma seanss. Līdz oficiālajai pirmizrādei (1959. gada 26. oktobrī) vēl bija atlicis nedaudz vairāk kā mēnesis, bet studijas pārstāvju un uzaicināto kinokritiķu vērtējums skanēja vienbalsīgi: preses seansu labāk atcelt, jo filma ir pārāk dīvaina.

Jau pēc dažām stundām studiju sāka bombardēt tālruņa zvani – preses seanss tomēr tika uzstājīgi pieprasīts. Tā filma kļuva par leģendu jau pirms tās pirmizrādes.

…Maza Eiropas valsts, kuru piemeklējusi smaga ekonomiskā krīze, nolemj izmantot oriģinālu taktiku. Premjerministrs: „Kas gan kādai valstij varētu būt ienesīgāks par kara pieteikšanu Amerikas Savienotajām Valstīm un zaudēšanu šajā karā! Kolīdz pretinieks tiks sakauts, amerikāņi nekavējoties nosūtīs humāno palīdzību, automašīnas, apģērbu, tehnisko palīdzību un daudz, daudz naudas savu bijušo ienaidnieku vajadzībām… pāreju pie galvenā: mēs piesakām karu Amerikas Savienotajām Valstīm…” ("Peles rēciens")

„Peles rēcienu” aizliedza rādīt Padomju Savienībā un sociālistiskajās valstīs, kā arī mazās, bet „lepnās” valstiņās, kuras saskatīja komēdijā „ideoloģisku provokāciju”, „nekrietnu insinuāciju”, parodiju un aizvainojošu satīru.

Spriediet paši, filma pieskārās tā laika sāpīgākajiem jautājumiem: aukstais karš, mazu valstu centieni iegūt atomieročus, jucis ārvalstu zinātnieks, citplanētiešu iebrukuma histērija un, protams, neiztrūkstošie „sarkanie draudi”.

Daudzas filmas tiek pieteiktas ar skaļu reklāmu un iegūst plašu sabiedrisko rezonansi, bet, gadiem ejot, zaudē sociālo asumu un nākamajām paaudzēm šķiet arhaiskas. Citas ilgstoši nezaudē kases grāvēja statusu, bet tajās ieaustie satīriskie akcenti pārvietojas un ar laiku kļūst pat vēl aktuālāki. „Peles rēciens” ir viena no tādām filmām, kas kļuva par klasiku, bet to politiķu vārdi, kuri šo kinodarbu aizliedza, jau sen nogrimuši aizmirstībā. Cenzori nespēja ietekmēt filmas likteni, bet spēja ietekmēt savu valstu likteņus – jaunie ministri un baņķieri atkārto tās pašas kļūdas, kas ļauj komēdiju pat pēc piecdesmit gadiem uztvert kā skandalozu epatāžu.

Filmas skanējums ir mainījies. Tās „sarkanā” satīra un „kodolsatīra” pametušas priekšplānu, kurā izvirzījusies pašreizējās situācijas karstākā tēma, ko var nosaukt par „darbības ceļvedi”, savveida politisko recepti. Šodien skatītājs smejas līdz asarām, diemžēl šiem smiekliem ir gogoliska intonācija. Tā vien gribas piebalsot klasiķim: „Par ko jūs smejaties? Par sevi smejaties, kungi…”

Filmas īpašais seanss notiks 12. septembrī plkst 19:45 Rīgas Kongresu namā.

Komentāri (1)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu