Jā, tieši šī dziesma h2o padarīja par vienu no populārākajām latviešu grupām. Tikko grupai ir iznācis debijas albums ar tādu pašu nosaukumu. Tāpēc daudz neminēju un uz interviju aicināju grupas solistu Jāni Strapcānu.

JĀNIS STRAPCĀNS

Vecums: 25. Katru reizi saku citu skaitli! Horoskops: Ūdensvīrs Studē: Latvijas Mūzikas akadēmija Hobiji: domāšana, gulēšana Īpašas prasmes: Varu uzmest salto!

Tātad beidzot ir albums.

Jā. Ir prieks un gandarījums. Vēl nelepns lepnums par to, kas ir izdarīts. Un, ja kāds albumā atrod kaut vienu dziesmu, kas viņam patīk, tad no mūsu puses ir paveikts liels darbs.

Tagad h2o ir divi cilvēki?

Tā principā ir. Grupa pastāv jau četrus gadus, un šajā laikā sastāvs diemžēl ir mainījies ļoti bieži. No pašiem grupas pirmsākumiem esam palikuši tikai mēs ar Stasu (bass). Nezinām, kas var notikt rīt vai pēc gada – varbūt vēl kāds mūs pametīs. Tāpēc esam nolēmuši, ka grupas pamats ir divi cilvēki – es un Stass (mūzikas un teksta autori). Bet mums ir vairāki draugi, kuri palīdz koncertēt.

Kā vērtē, ka dziesma Uzmini nu Mūzikas ierakstu Gada balvas ceremonijā tika atzīta par labāko popdziesmu, bet konkursā Bambuss 2006 par sliktāko?

Jā, tāds moments bija. Esmu par viedokļu dažādību. Ja visiem patiks kaut kas viens, piemēram, tikai Prāta Vētra, tad nebūs interesanti. Jebkurā gadījumā mums tā ir tikai reklāma. Mēs neviens par to nepārdzīvojām. Forši, ka esam atzīti vēl kaut kur! (Pasmaida.) Diez, vai cilvēki, kuri organizē šādus konkursus, to dara aiz mīlestības pret mūziku? Tā ir konkrētas personas subjektīva attieksme. Ne es zināju, ka mūs vērtē, ne esmu saņēmis to bambusu!

Kopš esi kļuvis atpazīstamāks, reizē arī – nepieejamāks. (Ar Jāni var sazināties tikai ar menedžera starpniecību.) Kāpēc tā?

Nedomāju, ka nepieejamāks. Es eju pa tām pašām ielām. Mani var sastapt turpat, kur pirms gada vai diviem. Vienkārši tagad ir cilvēki, kuri ar mums kā grupu strādā. Mēs darām savu darbiņu – un viņi savu. Nezinu, kā dzīvo citi mūziķi, bet mani kaitina un traucē, ka visi mediji zvana un kaut ko prasa. Protams, ka ar to ir jārēķinās un kaut kā jāupurējas, bet ja ir cilvēki, kuri ar to nodarbojas? Lai viņi to dara! Bet es neteiktu, ka esmu nepieejamāks! Viss ir sarunājams tāpat kā agrāk.

Parasti mūziķi pieņem kādu skatuves vārdu. Vai kādreiz esi domājis Jāni Strapcānu nomainīt pret pseidonīmu?

(Pasmaida.) Nē, nē! Ja dzīvē kaut kādu iemeslu dēļ cilvēki dod iesauku un rodas pseidonīms, tad ir okey. Bet, ja skatuves vārds tiek izveidots mākslīgi, tad tas ir muļķīgi. Dabiski līdz šim man nekas nav piesiets, bet mākslīgi veidot nedomāju.

Kā top dziesmas?

Kā nu kuro reizi – citreiz pirmie ir vārdi, citreiz – mūzika. Mūzikas autors ir Stass, bet par vārdiem atbildu es. Reizēm Stass piedāvā mūziku, un tad klausāmies, domājam: Par ko tā dziesma varētu būt? Vai arī es uzrakstu vārdus, iedodu tos Stasam – un viņš pieliek klāt mūziku. Tā, starp citu, bija ar dziesmu Uzmini nu.

Kā jūties, kad tava dziesma skan TV reklāmā?

Iekšēji vēders griezties nesāk. Reklāma ir ļoti kvalitatīva un, manuprāt, izdevusies. Tā ir filmēta uz kinolentes, nevis kā daudzas citas – ar parastajiem digitālajiem aparātiem. Mūzika ir ļoti piemērota šai reklāmai. Tas ir papildu atgādinājums par mūsu dziesmu un h2o. Vislabākās atsauksmes! Parunāsim par bērnību. Kādas atmiņas palikušas no skolas laikiem? Mh, līdz ceturtajai klasei skola bija visa mana dzīve. Es biju paraugbērns. Man bija vislabākās atzīmes! Bet, kad sāku aktīvi nodarboties ar ārpusskolas aktivitātēm – iestājos mūzikas skolā, slodze kļuva lielāka. Un tad galvenais vairs nebija izmācīties līdz desmitiem un tad skatīties televizoru. Tad sākās aktīvais periods, kad visur piedalījos. Katru vasaru braucu dziedāt Olgas disenītē, Dziesma manai paaudze, piedalījos tīņu žurnālu rīkotajos konkursos. Turklāt ar panākumiem!

Jā, jā, tu ieguvi titulu – LABAs (PUFF priekšgājējs :) ) tīnis!

Tieši tā! Mēs ar draugu izdomājām aizsūtīt anketas un pieteikties LABAs tīnim. Vienā no mēnešiem es uzvarēju. Cēsīs notika fināls, kur piedalījās visi mēnešu uzvarētāji. Tur bija daudz kas jādara – talantu rādīšana, visādas etīdes, dejošana, popiela. Tas bija 2000. gadā – un es uzvarēju. Vēlāk piedalījos fotoseriālā. Biju aktīvs, bet arī tagad tas nekur nav pazudis.

Tātad jau tīņa gados gribēji sasniegt ko vairāk?

Neatceros, ko toreiz domāju. Bet tas bija pašsaprotami. Kā iesāc, tā aiziet. Arī ar h2o sākumā šķita – tas jāsasniedz, tas... Tad kādu laiku biju izbraucis no Latvijas – un sajūta, ka mums jābūt numur viens, pazuda. Mēs to darījām sava prieka pēc. Mums nav izstrādāts simtprocentīgs plāns, no kura mēs neatkāpjamies. Spēlēt un rakstīt dziesmas ir mūsu pašu iekšēja vēlme.

Ko tev nozīmē mūzika?

Mūzikā ir baigais spēks! Tai ir ļoti liela loma cilvēka dzīvē. Ar to var darīt brīnumlietas, piemēram, ārstēties. Man pašam ir skaņdarbi, kurus klausoties no rītiem varu ātrāk pamosties. Un ir arī tādi, ar kuriem vakarā eju gulēt. Tāpat ir atrasti skaņdarbi, kurus klausoties pāriet galvas sāpes. Tā galvenokārt ir klasiskā mūzika. Visa mana dzīve grozās ap mūziku – h2o, mācos kordiriģēšanu, vadu kori.

Kādam ir jābūt dziedātājam, lai viņš izsistos mūzikā?

Nedomāju, ka ir viena konkrēta formula. Tur ir ļoti daudz komponentu. Jo bieži vien ir tā: O, šitie ir baigi labie, bet... Gribu teikt, ka ļoti svarīgs ir veiksmes faktors. Reizēm ir nepieciešams īstais laiks, vieta – un tikai tad aiziet!

Kurš no taviem ģimenes locekļiem ir vislielākais h2o līdzjutējs?

Man ir liela ģimene – divi brāļi un divas māsas. Visi seko līdzi h2o gaitām, un nevaru izdalīt, ka kāds to darītu vairāk. Atbildīgos momentos visa ģimene ir klāt.

Kā tu domā, kas tevī ir tāds, kas liek citiem par tevi fanot?

Pirmām kārtām ļoti asi uztveru vārdu – fans, fanot. Tas ir bezpersoniski un nāk no angļu valodas. Mēs uz publiku skatāmies kā uz personībām, nevis kā uz fanu pūli, kuram vajag kaut ko iebarot. Tas vārds ir nelietojams uzturā! Nedomāju, ka sāls ir manī, jo, kad cilvēki dzirdēja dziesmu Uzmini nu, viņiem jau nebija nojausmas, kā izskatās solists. Un, ja viņi balsoja par mums, tad tas bija dziesmas dēļ un nevis manis. Bet, ja devās uz koncertu, tad noteikti tīri aiz intereses, lai apskatītos: kas mēs esam par putniņiem? Un ko vēl spēlējam?

Kādas meitenes tev patīk?

Kā lai labāk atbild, lai nevienu neapvainotu? Konkrētas atbildes man nav. Pēc kaut kādiem izstrādātiem ideāliem es nevados un netiecos. Patīk meitenes tāpēc, ka meitenes. (Smejas.) Katrs cilvēks – gan meitene, gan puisis – ir individualitāte.

Vai uz ielas tevi atpazīst?

Jā, gadās. Globāli skatoties, tas notiek arvien biežāk. Bet pagaidām tas ir sagādājis tikai patīkamus brīžus. Piemēram, kāds uzdzied Uzmini nu vai pamāj. Tas ir forši!

Kādi, esot pazīstamam, ir mīnusi?

Domāju, ka tie vēl tikai parādīsies. Jo h2o viss notiek pirmoreiz – agrāk nebijām spēlējuši krastmalā valsts svētkos, nebijām saņēmuši Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu. Šobrīd vēl īsti nevaru pateikt, bet, kaut ko darot, nākas arī kaut ko upurēt.

Trakākā lieta, ko jebkad esi darījis?

(Ilgi domā.) Agrā bērnībā tirgojos ar munīciju un nodarbojos ar kontrabandu. Mājas pagrabā un vēl kaut kādā jaunceltnē atradu patronas un pie kaimiņiem situ gaisā. Galu galā tas beidzās labi! Tā bija traka un neapdomīga rīcība!

Bez kā nav iedomājams Jānis Strapcāns?

Bez ūdens! Arī tagad man somā līdzi ir ūdens. Es taču esmu Ūdensvīrs. Vēl mani raksturo kedas. Tām virsū ir notis! (Ilgi domā.) Vispār es visu laiku esmu izzināšanas procesā. Liekas, nav simtprocentīgas atbildes, kā, piemēram, tā varētu būt sirmam vīram, kurš zina, kas ir kas dzīvē un pasaulē. Protams, Jānis nav iedomājams bez viņa principiem, kurus es negribu nosaukt, bez viņa vērtībām. Jāni noteikti nevar iedomāties ar cigareti rokās. Negribas sevi ne celt, ne pelt!

Kādi ir nākotnes plāni?

Šovasar brauksim Dziesma manai paaudzei tūrē. Jau ir idejas jaunām dziesmām! Protams, plāni ir pilnveidoties muzikāli. Darīt labas lietas – spēlēt bērniem bērnunamos, atbalstīt vides sakopšanas projektus, cīnīties pret smēķēšanu... Gribētu darīt kaut ko tādu, lai pasaule kļūtu labāka.

INTERESANTS INFO

Pēdējā atziņa, kas Jānim ir palikusi atmiņā: Esi tu pats tās pārmaiņas, kuras tu gribi redzēt pasaulē. Jāni nevar viegli nokaitināt: Esmu pacietīgs kadriņš! Bet citreiz uz nerviem krīt galds, kas šķībās grīdas dēļ kustas. Mūziķis netic melniem kaķiem, kreisajām kājām... Vārdu sakot, mistiskām lietām! Jānim patīk skatīties filmas, un viena no labākajām, viņaprāt, ir Forests Gamps. Par savu vājību Jānis uzskata gulēšanu. Es to nevaru ietekmēt! – tā mūziķis. Solists vērtīgu muzikālo pieredzi ir smēlies arī ASV, kur trīs mēnešus pavadījis mūzikas seminārā, piedaloties ģitārspēles un vokālajās nodarbībās, ko vadījuši profesionāli mūziķi, Grammy balvas laureāti.