«Grāmata Latvijā» – par grāmatu vēsturi un to ietekmi uz lasītājiem

TVNET
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Toms Taukulis

Šī gada martā cilvēkus turpina iepazīstināt ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) topošo pastāvīgo ekspozīciju «Grāmata Latvijā» – 21. gadsimta un bibliotēkas jaunā veidola iedvesmotu stāstu par Latvijas grāmatniecības vēsturi pasaules kontekstā.

Ekspozīcijas salīdzinoši nelielajā telpā sadzīvos divi dažādu tonalitāšu stāsti: akadēmisks, svaigs skatījums uz grāmatniecības vēsturi Latvijas teritorijā un trīs atsevišķas mikroizstādes, kas veltītas grāmatas lomai ikviena cilvēka dzīvē. Pirmā no tām ar nosaukumu «Maņas» būs veltīta lasītāja ķermeniskajai pieredzei saskarsmē ar grāmatu. Ar dažādu interaktīvu nodarbju palīdzību te būs iespējams burtiski uz savas ādas, ar savu dzirdi, redzi un garšu pieredzēt grāmatu. Otrā daļa «Vara» aplūkos grāmatu kā varas instrumentu – gan padarot apmeklētāju par politisku manipulāciju objektu, gan atsaucot atmiņā izjūtas, ko katrs reiz piedzīvojis, nonākot kāda suģestīva teksta varā. Visbeidzot – «Gars», kas atklās grāmatu ne tikai kā garīgā un laicīgā garīguma mediju, bet ar «dzīvas» grāmatas instalācijas palīdzību ļaus arī nokļūt grāmatu fantāziju pasaulē.

Ieskatu ekspozīcijas tapšanas gaitā un koncepcijas aizkulisēs sniedz tās kuratori – Gustavs Strenga, Pauls Bankovskis un Maija Uzula-Petrovska.

«Šajā ekspozīcijā mēs stāstīsim par grāmatu gan kā par materiālu objektu, gan kā par garīgu parādību, kas ir mainījusi un maina cilvēku dzīves un prātus. Grāmata kā medijs ir būtiski ietekmējusi Eiropas kultūru, tāpēc ekspozīcija vēstīs ne tikai par grāmatas vēsturi Latvijā, bet arī mēģinās atbildēt uz jautājumu, kāda loma ir grāmatai šodien un kāda tā būs nākotnē,» stāsta Gustavs Strenga.

Pauls Bankovskis: «Grāmatu iznākšana latviešu valodā nebūt nav kaut kas pašsaprotams. Drīzāk tas ir dažādu apstākļu, vajadzību, individuālu apsēstību, aizrautību un sagadīšanos mijiedarbības rezultātā noticis un vēl arvien notiekošs brīnums, un par to, piedaloties šīs izstādes veidošanā, iznāk aizdomāties diezgan bieži.»

Savukārt Maija Uzula-Petrovska atklāj: «Mēs daudz domājam, lai ekspozīcija uzrunātu dažādas auditorijas, lai tajā skatāmais būtu interesants ne tikai cilvēkiem ar humanitāro izglītību, bet dažāda vecuma apmeklētājiem ar atšķirīgām interesēm. Ekspozīcija ne tikai iepazīstinās ar grāmatniecības vēsturi, bet ļaus aizdomāties par savām attiecībām ar grāmatu. Cik liela var būt grāmatas vara pār manu dzīvi? Ko tieši manas acis dara, kad lasu? Cik svarīgs man ir grāmatas ārējais veidols – papīra veids, teksta salikums, smarža?»

LNB pastāvīgā ekspozīcija «Grāmata Latvijā» tiks atklāta šī gada 29. augustā – Nacionālās bibliotēkas 97. gadadienā.

No 1964. līdz 2014. gadam LNB Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā bija skatāma leģendārā bibliotekāra, pētnieka un skolotāja Alekseja Apīņa (1926–2004) vadībā tapusī izstāde «Latviešu grāmatniecības vēsture». Jaunās ekspozīcijas atklāšana notiek Alekseja Apīņa 90. jubilejas gadā.

Ekspozīcijas idejas radītājs ir LNB direktors Andris Vilks, projekta vadītāja – Inga Surgunte.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu