Mārtiņš Sirmais: Paēdis cilvēks ir laimīgs! (5)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Interesants, nesamākslots un uz jautājumiem atbildes ilgi nemeklē. Saka visu, ko domā... Tas ir Mārtiņš Sirmais. Puisis, kurš ir lielisks pavārs un vēl – raidījuma Sirmā ēdienkaratē vadītājs. Jā, viņam ir personiskas attiecības ar baziliku, timiānu un tomātiem. :) Mārtiņš ēdienu bauda, ciena un novērtē.

Vai tiešām vīrieši gatavo labāk nekā sievietes?

Nē! Tā nav taisnība. Seksisms! Tas ir stereotips, bet stereotips ir slimība. Bet slimības ir jāārstē.

Kā nolēmi kļūt par pavāru?

Pamatskolas laikā biju īsts dunduks, nu tāds – ne cepts, ne vārīts. Tajā laikā nezināju, ko gribu darīt. Kā jau lielākā daļa tā laika jauniešu. Pēc devītās klases atzīmes nebija izcilākās! Un tad vecāki ik vakaru (veselu mēnesi) ņēma rokās grāmatu Kur mācīties tālāk? – un kopīgi prātojām: par ko es varētu mācīties? Izrādījās, ka es neko nemāku un īpašu dotību man nav. Vienīgais, ko darīju – gatavoju ēst. Tāpēc vispiemērotākā profesija, ko atradām, bija pavārs. Man nebija citu variantu!

Kā nokļuvi vadītāja amatā raidījumā Sirmā ēdienkaratē?

Toreiz strādāju Istabā, kur mani ieraudzīja, vēlāk piezvanīja un piedāvāja. Bet nav jau Rīgā tik daudz domājošu pavāru, lai viņiem būtu baigā izvēle. Esam tikai kādi 20. Kameras priekšā ir nedaudz jāpiedomā, kā izskatās kustības. Pats raidījumus neskatos, jo tik agri neceļos.

Esi strādājis arī citās valstīs?

Visu laiku braukāju riņķī – mācos, strādāju un taisu ēst. Esmu apbraucis visu Eiropu, pārsvarā stopējot. Esmu strādājis visās Eiropas valstīs, izņemot Portugāli. Jo vairāk tu to dari, jo kļūsti labāks, un, jo tu kļūsti labāks, jo vairāk nopelni.

Vai ir nācies saskarties ar klientu neapmierinātību?

Man ir baigi svarīgi, lai viņš pamato – kas ir nepareizi? Esmu saskāries ar neapmierinātību, bet parasti tas ir noticis viņa galvā un tie ir kaut kādi stereotipi. Piemēram, viņš ir aizbraucis uz kaut kādu derevņu, pie tantes ēdis spāņu omleti, atbrauc uz Rīgu un grib precīzu copy paste. Bet mums taču kartupeļu šķirnes ir citādākas, olas ir citādākas... Laikā, kad mācījos, gadījās, ka mats iekrīt ēdienā. Jā, tā ir kļūda!

Vai būt pavāram ir viegli?

Tas ir atkarīgs no tā, kā to uztver. Turklāt ir tūkstošveidu pavāri – izpildītājpavāri, domātājpavāri, gadījumdarba pavāri... Man personiski nav grūti, jo daru to, kas man ļoti patīk.

Ar ko var salīdzināt ēdamo?

Tas ir mūsu benzīns, enerģija.

Runā, ka esi veselīga dzīvesveida piekritējs. Vai taisnība?

Drīzāk jā, nekā nē. Bet neesmu arī totāls zaļais. Ēdu tādus produktus, par kuriem zinu, kur tie ir auguši. Kad jāizvēlas – braukt ar auto vai ar ričiku? – izvēlos riteni.

Vai arī uz interviju atbrauci ar velosipēdu?

Nē, atnācu kājām. Pārāk auksts. Ja ēd s*dus, tad tu paliec resns. Tāpēc ikvienam ir jāizvēlas, kādas markas benzīnu liet savā bākā.

Vai kādreiz apmeklē ātro uzkodu ēstuves / restorānus?

Jā! Visi tos apmeklē. Tikai tur ēd nelaimīgi cilvēki, nūģi. Cilvēki, kuru pamatīpašība ir slinkums. Tur visi skrien un uzņem to lētāko benzīnu. Ir gadījies, ka visu dienu šmorēju lobsterus un divos naktī eju mājās, tad vienkārši kontrastam gribas ieiet un apēst hamburgeru. Nu jā, dzīvē nevar būt tikai labās lietas, ir jābūt arī ļaunajām.

Kāds ir tavs uzskats par diētām, badošanās kūrēm?

Cilvēkam ir jāēd viss, ko prasa organisms. Es to pats neesmu izdomājis, tas jau visiem sen ir zināms. Tikai ir jādomā līdzi! Šobrīd kultūras ir sajaukušās un nepārtraukti ienāk dažādi importa produkti. Un vairs nevar saprast – kas tad man īsti ir nepieciešams? Kādreiz bija tomāti, dilles, kartupeļi, sviests, biezpiens... Bet tagad ir čipsi, kur klāt ir visāda ķīmija, kas veicina siekalu izdalīšanos un ātri rada sāta sajūtu. Līdz ar to cilvēki pierod pie tām maitām.

Lielie oligarhi spēlējas. Ja organisms prasa čipsus, tad tos tik un tā nevajadzētu ēst nedēļu pēc kārtas. Ja apēd čipsus, tad kontrastam apēd kādu burkānu vai izdzer svaigi spiestu sulu. Bet diētas pārsvarā uzspiež visas lielās oligarhu kompānijas – konkrētu preci, konkrētu diētu, konkrētu kosmētiku, konkrētai cilvēku grupai – un propagandē to caur konkrētiem masu medijiem.

Ja pēkšņi ciemos ierastos negaidīti ciemiņi, ko tu viņiem pagatavotu?

Tas ir atkarīgs no tā, kas tajā mirklī būtu manā ledusskapī. Jo tās lietas, kas tur atrodas, nepārtraukti mainās. Tagad man ledusskapī ir tomāti, gurķi, baziliks, olīveļļa... (Domā.) Ja tā notiktu, noteikti tajā brīdī kaut ko izdomātu! Vai tev ir kāds firmas ēdiens, ko iecienījuši arī draugi?

Nē! Kad cilvēkiem stāstu, ko no tā un tā var uztaisīt, tad ir tikai viens noteikums – galvenais nesačakarēt ēdienu. Vajag ēst tos produktus.

Piemēram, kad mazam bērnam prasa: Nu, ko tu gribi – tomātiņu, gurķīti?

Viņam jau neprasa: Šniceli vai desu gribi? Nedrīkst sačakarēt produktus, ko Dievs ir devis. Jo tur jau viss nepieciešamais ir. Protams, tomātu var vārīt, sacept, sautēt... Bet nedrīkst to nogalināt! Nevajag konservēt, jo tad pazūd visas vērtīgās vielas.

Vai ir nepieciešamas visas modernās elektroierīces, lai pagatavotu šefa cienīgu ēdienu?

Sliktam dejotājam... kas tur traucē? (Smejas.) Nē, tiešām nav vajadzīgas. Protams, ja pērc pannu, tad nepirksi par diviem latiem. Jānopērk laba, lai nenāktos visu laiku mainīt. Vēl ir vajadzīga krāsns. Tas viss modernais ir s*ds. Šo interviju tu tāpat varēji pierakstīt blociņā ar pildspalvu. Bet, protams, ar diktofonu ir ērtāk. Ēdienkartes, receptes nerakstu uz datora, bet gan ar roku, jo tad varu nepārtraukti kaut ko pamainīt. Vislabākā maize taču ir tā, kas cepta malkas krāsnī?!

Vai ēdienu gatavošanā arī ir mode?

Jā, un ļoti liela. Tāpat kā kosmētikai.

Tavs mīļākais ēdiens?

Esmu pret mīļākajiem ēdieniem, produktiem... Kolīdz tu kādu iemīli, tu to pieradini. Ja esi profesionāls pavārs, nedrīkst pierast pie viena konkrēta produkta. Citādi tu to lietu propagandē.

Tātad – esi profesionāls pavārs!

Ja ēdienu salīdzina ar notīm, tad es pārzinu visas notis. Varu nospēlēt vairākas dziesmas. Ne tikai Līvus – ar trīs akordiem. (Pasmaida.) Man tas skatījums ir plašāks nekā normālam cilvēkam, nekā manai muterītei vai fāterītim.

Ko mamma saka par dēla gatavotprasmi?

Ar mammu ir baigi traki. Agrāk viņa s*dīgi gatavoja ēst. (Čukstot.) Kad braucu pie vecākiem, tad parasti ēst taisu es. Bet mamma mācās un sāk arvien labāk un labāk gatavot.

Vai tev bieži prasa padomus?

Katru dienu divi, trīs cilvēki piezvana un prasa padomu: Ko lai uztaisa? Mamma zvana regulāri, saka: Man ir tādi produkti, ko lai pagatavoju? Un tad es telefoniski konsultēju. Man vajadzētu savu uzziņu biroju. (Smejas.) Vai tev ir kāds īpašs teiciens kā Mārtiņam Rītiņam: Kas var būt labāks par šo? Nav gan! Laikam jāpagaida, kamēr būšu tikpat vecs kā viņš! (Smejas.)

Kā spēj saglabāt mūžīgu optimismu?

Nezinu, vai esmu mūžīgais optimists. Vajag skatīties uz to, kas ir forši. S*du jau vienmēr pietiks. Bet raidījuma laikā tā ir montāža. (Smejas.) Optimisms rodas no tā, kā tu skaties uz lietām. Piemēram, piecelies no rīta, noplūc tomātu un apēd. Nu, forši!

Vai taisnība, ka ceļš uz vīrieša sirdi iet caur vēderu?

Jā, dažiem večiem iet. Bet arī daudzām meitenēm! Kad cilvēks ir paēdis, viņš ir laimīgs. Tas ir fakts!

Kāds pavasarīgi garšīgs novēlējums!

Šobrīd daudzi slimo, jo organisms ir novārdzināts, tāpēc jādodas pēc vitamīniem. Ir jau dabūjami pavasara dīgsti, pirmie gurķi, spināti un citi dārzeņi. Kā arī pirmās pavasara vistiņas! Jā, pavasarī viss sākas ar sniegpulkstenītēm...

Mārtiņš Sirmais

Iesauka: Sirmais Vecums: 26 Horoskops: Polārzvaigzne Profesija: pavārs Hobiji: ēst

Komentāri (5)CopyDraugiem X Whatsapp
Uz augšu