"Latvijas Koncerti" aicina uz koncertu "Dzīvā mūzika. Ziemeļsaules pieskāriens" 23.oktobrī Spīķeru koncertzālē, kur klarnetists Egīls Šēfers kopā ar domu biedriem - pianistu Tomu Ostrovski un čellistu Ēriku Kiršfeldu - atskaņos gan dzirdētas kompozīcijas, gan jaundarbus atraktīvā un viegli uztveramā veidā. Koncerta sākums pl. 19:30, informē Rinta Bružēvica, "Latvijas koncertu" sabiedrisko attiecību vadītāja.
Koncerta idejas autors - klarnetists Egīls Šēfers pieder pie tiem mūziķiem, kas aktīvi interesējas par apkārtējās pasaules skaņu nospiedumiem laikmetīgajā mūzikā. Būdams ne tikai teicams klarnetists, bet arī sociāli aktīvs cilvēks, viņš labprāt uzrunā Latvijas jaunos komponistus, un top jaundarbi, kas domāti tieši Egīla klarnetei. 23.oktobra koncertā Egīls Šēfers spēlēs gan sava kādreizējā skolasbiedra Andra Dzenīša teātrisko gabalu "Arlekīna gars", gan divas jauntapušas kompozīcijas, kuru autores ir Santa Ratniece un Mārīte Dombrovska.
Mārīte Dombrovska par jaundarbu "Ainava" klarnetei un elektronikai:
"Noguris klarnetists sēž ielas malā un spēlē. Viņu netraucē ne ķīru klaigas, ne lielpilsētas trokšņi. Viņš spēlē, līdz klarnetes balss kļūst par daļu no pilsētas."
Santa Ratniece par jaundarbu Libellules ("Spāres"):
"Šajā skaņdarbā klarnetei un čellam meklēju iespēju caur skaņām izjust kādu duālu parādību, ko šajā gadījumā rosina divu instrumentu saspēle. Spāres un ūdens. Kas liek šīm smalkajām lidojošajām radībām ar caurspīdīgajiem, trauslajiem spārniem vienmēr atgriezties pie ūdens? Kādas neredzamas stīgas sasaista gaiši sidrabainu vilnīšu pulsāciju ar gaismas caurdurtu spārnu nepārtraukto kustību?"
Andris Dzenītis par opusu "Arlekīna gars" (1995):
"Tas komponēts pēc mana drauga, toreiz - enerģiska, mudinoša skolasbiedra Egīla Šēfera rosinājuma. Slavenais klaunu pretstats - jautrais Arlekīns un bēdīgais Pjero ir interesantas personības.
Izvēlējos smejošo Arlekīnu - cilvēku masku, aiz kura ārējā veidola, iespējams, slēpjas traģiska, skumja dzīves realitāte."
Koncertā skanēs arī Imanta Zemzara skaņdarbs "Balss". "Vēlējos klarneti traktēt kā universālu pūšamo pirminstrumentu, vienalga - stabuli, dūdas, tauri vai vēl ko citu. Daudzi līdz galam neizdziedāti motīvi te savīti kopā vienā nepārtrauktā vijā, vijoklī, jostā (Lielvārdes?). Ja iedomājamies visu seno gadskārtu ritu kā ātri grieztu velosipēda riteni, tad jau patiesībā tas pats vien sanāk," saka komponists.
Vēl programmā puertorikāņu komponista Roberto Sjerras opuss, kurā autors meistarīgi apvieno Latīņamerikas temperamentu, ritmu un vitalitāti ar sava skolotāja Ģerģa Ligeti cienīgu mūzikas valodu, kā arī amerikāņu ostinētā minimālisma ģēnija Stīva Reiha "New York Counterpoint" (1985), kur klarnetists pats veic vienpadsmit klarnešu skaņu ierakstu, divpadsmito balsi atskaņojot pats koncertā kopā ar ierakstu.
