«Par visu maksāju es dārgi…» (9)

Jāmaksā. Cik?

AKKA/LAA kopš 1994. gada iekasē autoratlīdzību par muzikālo darbu atskaņošanu ēterā. Sākot no 2004. gada – arī par atskaņošanu interneta vidē. Domstarpības ar raidorganizācijām par tarifiem pastāvējušas vienmēr, notikušas arī vairākas tiesas. Tā pērn no SIA "Radio Skonto" piedzīti 35 273 lati (AKKA/LAA pieprasīja 137 996), 14 476 lati no SIA "TV Rīga" (pieprasīti bija 204 720 latu). AKKA/LAA par abām lietām iesniegusi apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā. Toties sadarbība ar Latvijas radio esot izveidojusies ļoti laba, apgalvo AKKA/LAA. Jautājums par muzikālu darbu izmantošanu bez licences 2002. un 2003. gadā veiksmīgi esot atrisināts pirms lietas skatīšanas tiesā, pusēm noslēdzot izlīgumu par 101 683 latu samaksu līdz šā gada beigām (sākotnēji, pēc LETA ziņām, tika pieprasīti 825 853 lati).

Agrāk tiesa divās radio lietās lēmusi ievērojami samazināt aģentūras pieprasīto kompensāciju, tāpat atsevišķām raidorganizācijām ar tiesas spriedumu uz laiku noteikts mazāks maksājamās autoratlīdzības lielums par AKKA/LAA tarifos apstiprināto.

Tā vakar beigusies arī lieta pret "Kurzemes Radio": tiesa pieņēma lēmumu daļēji apmierināt AKKA/LAA prasību, nolemjot, ka raidorganizācijai jāmaksā 3781,36 latu kompensācija un 1414,43 latu zaudējumu atlīdzība (prasības lielums bija 17 000 latu). AKKA/LAA skaidro, ka prasības pieteikumā lūgusi Kuldīgas rajona tiesu piedzīt no AS "Kurzemes Radio" kompensāciju pēc tiesas ieskata, norādot dubultu tarifu apmēru par prettiesisku muzikālu darbu raidīšanu ēterā 2005. un 2006. gadā, jo uzskata, ka pretējā gadījumā tas atrastos izdevīgākā situācijā nekā pārējās reģionālās raidorganizācijas, kuras bija noslēgušas licences līgumus un jau samaksājušas atlīdzību.

Arī "Kurzemes Radio" pretprasība apmierināta daļēji, apstiprinot licences līgumu 2005. gada 19. aprīļa redakcijā un atlīdzības lielumu par mūzikas izmantošanu līdz 2009. gada 31. decembrim nosakot 2,8 procentu apmērā no raidorganizācijas gada ieņēmumiem.

Neatrisināmas pretrunas?

Visticamāk, abas puses spriedumu pārsūdzēs, taču šāds lietas noslēgums ir nelabvēlīgāks AKKA/LAA. Pirms lēmuma paziņošanas AKKA/LAA audiovizuālo darbu un raidorganizāciju nodaļu vadītāja Ance Balode norādīja, ka lietas (patlaban turpinās tiesvedības procesi pret astoņām Latvijas raidorganizācijām – četriem radio un četrām televīzijām) var izrādīties ļoti interesantas no juridiskā viedokļa, jo mainījusies tiesiskā situācija – kopš 2004. gada 1. maija AKKA/LAA darbība pakļauta konkurenci regulējošajiem normatīvajiem aktiem. Šā gada februāra beigās Konkurences padome (KP), izskatot LRA iesniegto prasību par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu AKKA/LAA darbībās, pieņēma lēmumu, kurā norādīts: aģentūras pieprasītie tarifi ir "samērīgi un vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā".

Aģentūras speciālisti uzsvēra – KP kopš 2004. gada 1. maija ir vienīgā institūcija Latvijā, kura var izvērtēt, vai AKKA/LAA tarifi uzskatāmi par samērīgiem, tomēr jaunākais tiesas lēmums apliecina pretējo.

Latvijas Raidorganizāciju asociācija (LRA), kurā ir 13 pilntiesīgi un trīs asociēti biedri, uzskata: gan tarifi ir pārmērīgi augsti, gan arī neskaidra to noteikšanas kārtība. LRA valdes priekšsēdētāja Evika Samoviča norāda – neviena raidorganizācija, par spīti AKKA/LAA apgalvojumiem, nevar būt droša, ka aģentūrai patiešām ir konkrēts tarifu plāns, kuru tā piemēro bez diskriminācijas. Tādēļ LRA Konkurences padomes lēmumu pārsūdzējusi Administratīvajā apgabaltiesā. Bet daži LRA biedri, nespējot vienoties ar aģentūru, jau vairākus gadus izmanto muzikālos darbus bez licences līguma. A. Balode: "Turklāt daļa no raidorganizācijām, ar kurām sākts tiesvedības process, par pēdējos gados bez licences raidītajiem muzikālajiem darbiem sev pieņemamu autoratlīdzības maksājumu veikusi ar vairāku gadu novēlošanos, dažas autoriem nav maksājušas vispār."

AKKA/LAA tarifu pārskatāmību mazina tas, ka mājaslapā nav atrodami ne tie, ne arī iepriekšējo gadu finanšu pārskati. Aģentūra norāda – gada pārskats un daļa tarifu atbilstoši Autortiesību likuma prasībām tiek publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", ritot arī darbs pie mājaslapas izstrādes.

A. Balode uzsver, ka autoru biedrības AKKA/LAA lēmumus saskaņā ar Autortiesību likuma 67. pantā noteikto uzrauga Kultūras ministrija, kura līdz šim nekādus pārkāpumus tās darbā neesot saskatījusi. Ja rodas aizdomas par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tās var izvērtēt Konkurences padome. Bet priekšlikumus par atlīdzības apmēru izstrādā AKKA/LAA speciālisti, pamatojoties uz Starptautiskās autoru un komponistu biedrību konfederācijas CISAC rekomendācijām, kā arī citu valstu praksi.

Pircēju viedoklis neinteresē

Raidorganizāciju un AKKA/LAA viedoklis krasi atšķiras jautājumā par viedokļu saskaņošanu. Aģentūras speciālisti uzsver: sarakste un sarunas gan ar katru raidorganizāciju atsevišķi, gan ar LRA vienmēr ietvērušas arī tarifu skaidrojumu. Turpretī E. Samoviča un "Kurzemes Radio" valdes priekšsēdētāja Dace Jamonte apgalvo, ka AKKA/LAA līgumu paraugi piedāvāti kā vienīgie iespējamie: ņem, kādi ir, vai kļūsti par nelegālu mūzikas izmantotāju.

Aptaujātie AKKA/LAA padomes pārstāvji, kuri apstiprina tarifus, uzskata – pašreizējā kārtība ir laba, skatu bojā tikai raidorganizāciju attieksme. Padomes priekšsēdētāja dzejniece Māra Zālīte: "Tarifus tiesīga pieņemt vienīgi AKKA/LAA padome, kuru ievēlējuši paši autori. Vērā tiek ņemta gan starptautiskā pieredze, gan Latvijas ekonomiskā situācija. Raidorganizāciju jomā – arī apraides plašums, mūzikas saturs un citi apstākļi. Galvenā ideja, ka atlīdzību par savu darbu nosaka autors pats, nevienam nav tiesības viņam to uzspiest."

Etnomuzikologs, LU asociētais profesors un AKKA/LAA padomes loceklis Valdis Muktupāvels uzskata, ka lielākā daļa radio un TV īpašnieku principā nevēlas maksāt autoratlīdzību, bet komponists un AKKA/LAA padomes loceklis Juris Kulakovs – ka tiesvedības ļauj tiem novilcināt tarifu spēkā stāšanās brīdi. Šādu uzskatu gan raidorganizāciju pārstāvji kategoriski noraida, uzsverot, ka tiesāšanās nav izdevīga ne viņiem, ne arī autoriem pašiem.

V. Muktupāvels pieļauj, ka Latvijā tarifi salīdzinājumā ar citām ES valstīm ir pat pazemināti: "Labāk, lai tie zemāki, bet lai raidorganizācijas pierod, ka jāmaksā." A. Balode piebilst – tarifi atkarīgi arī no Eiropas vidējā līmeņa, jo nav nekāda pamatojuma, kādēļ lai ārvalstu autori par savu muzikālo darbu izmantojumu Latvijā saņemtu procentuāli ievērojami mazāk nekā citās valstīs.

Taču raidorganizācijas nepiekrīt AKKA/LAA tiesībām vienpusēji noteikt tarifus. E. Samoviča: "Mūsu uzskats balstās arī likumā un tiesas spriedumos, kuros noteikts, ka aģentūras pienākums ir vienoties. Bet AKKA/LAA pauž uzskatu, ka šāds tiesas lēmums uz viņiem neattiecas. Es to sauktu par vieglu tiesisku nihilismu."

AKKA/LAA šādam viedoklim nepiekrīt, norādot, ka tieši LRA līdz pat šim brīdim nav atbildējusi uz vairākām vēstulēm, kurās aģentūra turpinot skaidrot savu nostāju tarifu jautājumā un apliecinot gatavību sākt sarunas ar LRA arī par radio raidorganizāciju tarifiem.

Grib godīgus noteikumus

LRA pārstāvji uzsver, ka viņu mērķis nav samaksāt autoriem pēc iespējas mazāk. Drīzāk pretēji, teic E. Samoviča: "Nesaprotu AKKA/LAA centienus uztiept ekonomiski nepamatotu atlīdzību. Diezin vai autori vēlas no savas kabatas apmaksāt tiesāšanās izdevumus tā vietā, lai saņemtu samērīgu, saprātīgu atlīdzību par darbiem. Manuprāt, autoru un raidorganizāciju intereses būtu jāsver kopā – pat Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līguma sākumdaļā lasāms, ka nepieciešams saglabāt līdzsvaru starp autoru un plašākas sabiedrības interesēm."

Iespējams, autoru neieinteresētība tarifu noteikšanas kārtībā skaidrojama ar to, ka no raidorganizācijām saņemtā atlīdzība neveido nozīmīgu viņu ieņēmumu daļu. Vismaz tā atzīst gan V. Muktupāvels, gan J. Kulakovs, pēdējam vēl piebilstot, ka viņš autoratlīdzību uzskata par "neprognozējamu, patīkamu prēmiju".

Turpretī raidorganizācijām AKKA/LAA pieprasītie tarifi budžetā iecērt ievērojamu robu. D. Jamonte skaidro: "Prasītie 3,65 procenti no ieņēmumiem tikai šķiet mazs cipars, bet absolūtos skaitļos tas ar katru gadu aug, ievērojami pārsniedzot inflācijas procentu."

Arī "Latgolys radejas" direktors Valdis Labinskis tarifus uzskata par augstiem: "Mēs dzīvojam citā vidē nekā Rīgas radiostacijas, bet par autortiesībām, tāpat kā nodokļus, maksājam vienādi." Tiesa, "Latgolys radejai" gan ar aģentūru problēmu neesot: "Cik prasa, tik maksājam. Pat ja prasītu desmit procentus, tos nāktos maksāt, un tas nebūtu par daudz, jo bez mūzikas radio nevarētu pastāvēt. Protams, ieņēmumi mums kā jaunai raidorganizācijai ir pavisam nelieli, šobrīd labi, ja neejam mīnusos."

Shēmas vai godīgs bizness

Atzīstot komponistu tiesības rīkoties ar saviem skaņdarbiem pēc personīgajiem ieskatiem, LRA atgādina, ka to atskaņošanai radio ēterā ir nozīmīga loma dziesmu popularizēšanā. Turklāt mūzika nebūt nav vienīgā raidorganizācijas darba sastāvdaļa, norāda E. Samoviča, kura darbojas arī "Radio SWH" padomē: "Pēc mūzikas repertuāra visi radio taču ir līdzīgi, nevar teikt – "Radio SWH" piesaista vairāk reklāmu tādēļ, ka atskaņo īpaši izcilu mūziku. Nē, mēs esam daudz ieguldījuši dažādu produktu piedāvājumā, programmatūrā, arī žurnālistu un speciālistu piesaistīšanā un izglītošanā. Ja AKKA/LAA prasīs pārmērīgi lielu maksu, kas traucēs uzņēmuma attīstībai, mēs bankrotēsim. Vai mūziķi no tā iegūs?"

Viņa uzskata, ka pašreizējais atlīdzības aprēķināšanas veids būtu pieņemams, ja AKKA/LAA piekristu samazināt procentus vai izslēgt no raidorganizāciju ieņēmumiem atsevišķas pozīcijas: "Esam precīzi izrēķinājuši, kā veidojas "Radio SWH" reklāmas ieņēmumi. AKKA/LAA uzskata, ka ieņēmumu nozīmīgākais elements ir mūzika. Protams, tā ir ļoti svarīga. Taču apmēram septiņus procentus raidlaika aizņem tā sauktās rīta programmas, kurās ir visvairāk informācijas, vismazāk mūzikas un vislielākie reklāmas ieņēmumi. Vai, ja skatāmies TV3 piemēru: televīzija samaksā lielu naudu par tiesībām pārraidīt hokeja čempionātu. Tajā mūzikas nav, bet reklāmdevēji, zinot skatītāju interesi par šo sporta veidu, labprāt izvieto savas reklāmas tieši šajā laikā. Vai ir godīgi maksāt atlīdzību par mūzikas izmantošanu no šiem reklāmas ieņēmumiem?"

D. Jamonte vēl piebilst: no ieņēmumiem, pēc kuriem tiek aprēķināti tarifi, pareizi būtu izslēgt arī ES subsīdijas, kas tiek novirzītas vienīgi informējošu raidījumu veidošanai.

LRA biedri uzskata, ka viņu cīņa pret AKKA/LAA tarifiem ir pamatota arī tādēļ, ka zina – nereti raidorganizācijas veido shēmas. Tās ļauj maksāt aģentūras noteiktos procentus, līdztekus radio vai televīzijai izveidojot tiem pašiem īpašniekiem piederošu reklāmas aģentūru un lielāko daļu reklāmas ieņēmumu pārskaitot tai "par pakalpojumiem". Ja raidorganizācija shēmot nevēlas vai, kā sabiedriskā radio un televīzija, nevar – tai nākas zaudēt negodīgiem konkurentiem.

***

UZZIŅA

AKKA/LAA pārstāv 3670 Latvijas autoru, vairāk nekā 4,5 miljonus ārvalstu autoru un ir noslēgusi 59 savstarpējās pārstāvības līgumus muzikālo darbu publiskā izpildījuma jomā ar 55 valstu autoru mantisko tiesību kolektīva pārvaldījuma organizācijām.

Saskaņā ar Autortiesību likuma 40. panta 2. un 3. daļu darba izmantotājam pirms darba izmantošanas jānoslēdz licences līgums vai jāsaņem darba izmantošanas licence.