Inflācijas ietekmi vērtē Kuldīgas rajona banku, uzņēmēju un nekustamā īpašuma tirdzniecības pārstāvji.
Kā izjūtat inflācijas ietekmi? (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pašiem jālasa likumi
Dmitrijs Zabarins, nekustamā īpašuma firmas "Latio" Kuldīgas filiāles vērtētājs
Vai nekustamā īpašuma tirgū jau jūtama inflācijas apkarošanas ietekme?
– Vēl faktiski nekas nenotiek, tāpēc grūti komentēt, vai tas, kas pašlaik tirgū notiek, ir saistīts ar pretinflācijas plānu vai paša īpašumu tirgus attīstību. Ir tikai Saeimā pieņemti likumi, kas stāsies spēkā pēc izsludināšanas. Nedaudz palielinājies piedāvājums, cenām ir tendence samazināties. Iestājies gaidīšanas režīms.
Kā tiem, kuri vēlas ko pirkt vai pārdot, jūs ieteiktu rīkoties?
– Vai gan tirgū kādam var kaut ko ieteikt? Katram pašam jāizvērtē situācija. Varu mudināt vienīgi laikus iepazīties ar grozījumiem likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kurā paredzētas izmaiņas nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumos, lai tiesisko sarežģījumu dēļ nav jāpiedzīvo vilšanās.
Lai nav uz nervu pamata
Sarmīte Ponomarjova, "Hansabankas" Kuldīgas filiāles vadītāja, Mārcis Janušs, uzņēmumu projektu menedžeris
Baņķieri apgalvo, ka turpinās kreditēt, bet darīs to citādi. Kā tas izpaudīsies?
M.J. – Kredītu tirgū novērojams diezgan liels piesātinājums. Tā saucamie labie klienti ar pietiekamiem un pierādāmiem ienākumiem faktiski ir apkalpoti, paliek riskantākā daļa – mājsaimniecības.
S.P. – Cilvēku ienākumi ir svarīgākais faktors, izskatot iesniegumu par kredīta piešķiršanu. Kopējais risks, kādu klients var atļauties, ir 30% no neto (pēc nodokļu samaksas – aut.) ienākumiem. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem faktiski jebkuram hipotekārā kredīta ņēmējam prasīsim Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par legālajiem ienākumiem.
Datu lietotāju atbalsta centrs Eurostat izpētījis, ka Latvijas ģimenes uzkrāj tikai 1,8% ienākumu, itālieši bankās turot 17%. Hansabanka aicina naudu krāt. Bet, ja noguldījuma procenti ir zemāki par inflāciju, tad vidusmēra cilvēkam tas nešķiet pievilcīgi.
S.P. – Uzkrājumu veidošanas nozīme ir tā, ka tiek mazināts risks, ja ekonomikas attīstības temps samazinās pārāk strauji. Tēriņu atlikšana uz vēlāku laiku dotu ieguldījumu visā tautsaimniecībā. Žēl, ka valdība pati to neievēro. Ģimenes budžetā desmit vai 20 latu šodien nav tik ievērojama summa, lai nevarētu to iemaksāt uzkrāšanas fondā. Šo fondu ienesīgums inflāciju pārsniedz, tādēļ krāt ir izdevīgi.
M.J. – Ekonomikā ir procesi, kas, tā primitīvi izsakoties, notiek uz nervu pamata. Darbojas psiholoģiskais efekts. Ja visi gaida cenu pieaugumu, tad vairākums cenšas naudu tērēt šodien. Aizņemas un pērk. Veidojot uzkrājumu, zināma naudas masa no apgrozības tiek izņemta, samazinās pieprasījums un arī inflācija. Jautājums: kādi ir ienākumi un vai varam atļauties naudu uzkrāt.
Nav ticības valdības plānam
Arturs Cimoška, SIA "Agrotehnika" īpašnieks
Kā augsto inflāciju izjūt uzņēmēji?
– Tāpat kā visi pārējie – ar cenu celšanos. Vispirms uzņēmumā strādājošie to ļoti izjūt, iepērkoties pārtikas un saimniecības preču veikalos, kur pirmās nepieciešamības preču cena kāpj nepārtraukti. Līdz ar to kaut nedaudz alga jāpalielina. Uzņēmums visvairāk to izjūt saistībā ar elektrības un transporta izmaksu pieaugumu. Tomēr mūsu tirgotajām precēm, izņemot metāla izstrādājumus, cena augusi minimāli, lai arī pašizmaksa ir augsta. Metāla izstrādājumi kļūst dārgāki visā Eiropā.
Otrs aspekts – ja klients par preci laicīgi nesamaksā. Nauda ienāk vēlāk, bet mēs nākamo preci jau esam spiesti iepirkt dārgāk. Tie ir tīri inflācijas radītie zaudējumi. Tirgotājam vairāk naudas jāieliek apgrozībā. Mums jāņem bankā kredīts, un tā tas aplis turpinās.
Vai ir ticība, ka valdība sekmīgi realizēs inflācijas mazināšanas plānu?
– Domāju, ka ne. Manā skatījumā tas ir vairāk politisks nekā ekonomisks lēmums. Sevišķi tie pasākumi, kas attiecas uz automašīnu tirdzniecību.