Kā iztaisnot Latvijas žurnālistu mugurkaulu?

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Vairākus gadus vadot Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centru Re:Baltica, bieži sev vaicāju, kāpēc Igaunijas avīzes var atļauties pētniecisko žurnālistu nodaļas, kamēr Latvijā avīzes nevar atļauties algot pat vienu pētniecisko žurnālistu?

Daļēji uz šo jautājumu atbild šonedēļ publicētais Re:Baltica pētījums par izmaiņām Baltijas mediju finanšu situācijā pēdējos piecos gados.

Galvenais secinājums - 80% no populārākajiem 75 Baltijas medijiem nav atguvuši pirmskrīzes ienākumus. Sliktākā situācija ir Latvijā un Lietuvā, kur medijiem ir divreiz mazāki reklāmas ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju nekā Igaunijā (58 eiro). Taču dati rāda, ka regulārais attaisnojums par mazo tirgu nav patiess. Igaunija ir mazākā no Baltijas valstīm, bet mediji tur no reklāmām ieņem divreiz vairāk.

Kāpēc? Protams, Igaunija globālajā finanšu krīzē cieta mazāk, taču tas nevar būt vienīgais iemesls sliktajai mediju finanšu situācijai Latvijā un Lietuvā.

Latvijā liela nelaime ir izkropļotā mediju vide, pie kuras vainojami visi iesaistītie - mediju īpašnieki, žurnālisti, patērētāji un valsts, kas akceptējuši ar pērkamu saturu piesārņoto mediju vidi. Ar pērkamu saturu domāju mediju piedāvājumus nopirkt reklāmu, «bonusā» saņemot interviju ar attiecīgās iestādes vai firmas priekšnieku. Komplimentāras intervijas, jo konkrētā medija īpašniekam ir draudzīgas attiecības ar konkrētu politisko spēku vai uzņēmējiem. Pēdējos gados drazu papildina dažādu «pilsētu ziņas», piemēram Rīgas vai Ventspils, kas ir tīra reklāma, tikai maldinoši paslēpta zem vārda «ziņas sadarbībā ar».

Lai izdzīvotu krīzē, mediju īpašnieki, redaktoriem klusi akceptējot, sāka pastiprināti piedāvāt apmaksātu saturu, aizbildinoties, ka citādi izdzīvot nav iespējams. Re:Baltica apkopotie mediju finanšu dati Latvijā un Lietuvā rāda, ka šī stratēģija neiedarbojas. Tieši pretēji - ar šādu politiku mediju īpašnieki iešauj paši sev kājā.

Veidojas šāda ķēde: medijs auditorijai piedāvā apmaksātu (komplimentāru) saturu, piemēram, ar pilsētas mēru X;

auditorija, pat ja nesaprot, kas notiek, to jūt un saturam neuzticas; auditorija sarūk, un tas aizbaida reklāmdevējus.

Rezultātā visi ir pie sasistas siles: mediju īpašniekam mazāk naudas, reklāmdevējs nelaimīgs, auditorija pazaudēta un medijiem tic arvien mazāk.

Latvijā un Lietuvā medijiem uzticas mazāk nekā Igaunijā. Tendence iet roku rokā ar apgrozījuma kritumu. Populārākās Igaunijas avīzes Postimees vidējais lasītāju skaits mērķa grupā ir 30%, kamēr Latvijas populārāko laikrakstu MK-Latvija izlasa 12%. Latvijas Avīzi, kas ieņem otro vietu populārāko Latvijas avīžu topā, izlasa tikai nedaudz virs 4%.

Pētījums rāda, ka Latvijai raksturīga tirgus sadrumstalotība.

Pārfrāzējot slaveno sakāmvārdu, kur divi latvieši, tur trīs partijas, līdzīgs princips darbojas arī mediju nozarē.

Uzskatāmi to parāda radio bizness. Latvijā populārākais kanāls ir Latvijas Radio 2, kuru klausās vairāk nekā 20% no mērķauditorijas. Nākamo populārāko kanālu auditorija ir mazāka. Lietuvā un Igaunijā četras vadošās radiostacijas katra savāc vairāk nekā 20% klausītāju.

No radio vides nāk arī lielākais Baltijas mediju zaudētājs - EHR (agrāk SuperFM), kura apgrozījums pērn, salīdzinājumā ar laiku pirms pieciem gadiem, kritis par 89%. Raidstacijas īpašnieks Uģis Polis to skaidro ar arvien pieaugošo konkurentu skaitu, kam izsniedz pārraides licences, kamēr reklāmas pīrāgs samazinās.

Lasītājam pētījums var šķist milzīga apjoma datu apkopojums, bet aiz šiem skaitļiem slēpjas reālas sekas.

Latvijas mediju situācija ir tik bēdīga, ka, piemēram, viena medija aktīvu apķīlāšana apdraud tā darbību. Runa ir par žurnālā IR publicētajiem atmaskojumiem par maksātnespējas administratoru shēmām, kā rezultātā ir apķīlāti medija konti. Tikmēr konkrētā administratora prasība par goda aizskaršanu, kas ir pamatā tiesneša lēmumam «iesaldēt» kontus, jau divus gadus «marinējas» tiesā. Tiesnese, kas lēma par IR aktīvu apķīlāšanu, atļāva kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvoklī. Pērn Eiropas Cilvēktiesību tiesa lēma, ka Latvijas tiesa pārkāpusi žurnālistes tiesības uz vārda brīvību, un piesprieda izmaksāt 20 000 EUR kompensāciju.

Respektablā Freedom House indeksā Latvija ir vienu soli no statusa zaudēšanas, kurā mediji tiek atzīti par brīviem. To apdraud ciešās saiknes ar politisko vidi.

Tikmēr Igaunijā kolēģi neatceras nevienu gadījumu, kad žurnālista mājā būtu veikta kratīšana.

Igaunijā gadījumus, kur kāda persona uzskata, ka aizskarts tās gods, izskata īpašs mediju ombuds un šādas lietas līdz tiesai vispār nenonāk.

Sava daļa atbildības ir jāuzņemas arī mediju patērētājiem, kuriem ir iespēja izvēlēties, kādu saturu lasīt, klausīties un skatīties. Diemžēl dati rāda, ka šobrīd

Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem labāk tīk tenkas, slavenības un šlāgeri.

Piemēram, starp pieciem populārākajiem Igaunijas žurnāliem ir arī Ilustrētā Vēsture, kamēr Latvijā un Lietuvā dominē tenku un sieviešu žurnāli. Igaunijā populārākā raidstacija ir sabiedriskais radio, ekvivalents mūsu Latvijas Radio 1. Latvijā - Latvijas Radio 2.

Visbeidzot, protams, sava atbildības daļa jāuzņemas žurnālistiem.

Pirmkārt, aizstāvot vienam otru, kad «valsts» parāda savu greizo izpratni par mediju lomu un nozīmi.

Mums ir jāceļ trauksme, kad notiek kratīšana kāda žurnālista dzīvesvietā vai arī tiesa pieņem dīvainus lēmumus

(kā IR gadījumā). Mēs nedrīkstam palikt katrs savos ierakumos, jo nākamajā reizē līdzīgi var notikt ar katru no mums. Šo regulāri dzirdam no Krievijas kolēģiem, kuri pametuši savu valsti un ir trimdā.

Otrkārt, mums ir vairāk jārunā - raidījumi, raksti - par to, kas notiek žurnālistikā. Reizēm esmu pārsteigta, kādos maldos par žurnālistiku dzīvo pat izglītoti un augsti kvalificēti cilvēki.

Treškārt, svarīga ir pašattīrīšanās.

Publiski jārunā par gadījumiem, kad uzpeldējis kārtējais piedāvājums uzdot PR materiālu par tīru mantu.

Ceturtkārt, jāpasaka , kad darba devējs prasa taisīt reklāmas rakstu vai slavinošu materiālu par kādu politiķi vai uzņēmēju. Mana mēraukla ir Oļegs Ignatjevs. Kad TV5 vadība lūdza būt maigākam intervijās ar Nilu Ušakovu, Oļegs saglabāja savu nostāju - vienāda attieksme pret visiem. Par to viņš samaksāja ar darba zaudēšanu. Viens no labākajiem Latvijas krievu žurnālistiem kļuva par sporta kluba treneri, jo tobrīd krievvalodīgo mediju vidē nebija vietas, kur viņš varētu strādāt saskaņā ar saviem klasiskas un objektīvas žurnālistikas principiem. Tā bija viņa izvēle.

Un tāda ir ikvienam no mums.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu