Godmanis ieķēries ierēdniecības padomnieku tīklā (23)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Premjers Ivars Godmanis devis ministriem uzdevumu līdz 2009. gada valsts budžeta pieņemšanai samazināt ierēdniecības nelietderīgās štata vietas, bet lielākā daļa ministru neredz iespēju, kā to izdarīt.

Īpašu interesi premjers izrādījis ne jau par ministru vai pēc politiskās piederības uzņēmumu padomēs ieceltajiem padomniekiem, bet gan zemāku līmeni – ierēdniecības konsultatīvajām amatpersonām jeb valsts sekretāru padomniekiem, kas nevarētu radīt tik plašas domstarpības koalīcijā, kā ķeršanās pie partiju cilvēkiem ministru birojos un dažādās padomēs. I. Godmanis licis Valsts kancelejai kopā ar Valsts civildienesta pārvaldi (VCP) sagatavot izsmeļošu informatīvo ziņojumu par šo jautājumu.

Lēmuma joprojām nav

Kaut tur nebija nekā konfidenciāla, otrdien valdība atkal atkāpās no principa par aktuāliem jautājumiem runāt atklāti un par ministriju štata vietu samazināšanu apspriedās aiz slēgtām durvīm. Pēc sēdes premjers bija tik nevaļīgs, ka ar žurnālistiem tikpat kā neielaidās sarunās un aiztraucās uz savu kabinetu.

Iespējams, ka valdības vadītājam pamatīgi saspringa nervi, jo sēdes slēgtajā daļā neizdevās pieņemt nevienu no Godmaņa iecerētajiem lēmumiem. Piemēram, ka valsts sekretāru padomnieku vietas būtu likvidējamas ar 1. septembri, nemaz nerunājot par plašāku valsts pārvaldes iestādes štatu revidēšanu.

Ar departamentu direktoriem par maz

Kāpēc valsts sekretāram ir nepieciešami vairāki padomnieki, ja ministrijā strādā departamenta direktori? Ministri diezgan augstos toņos centušies pārliecināt premjeru, ka padomnieki esot zinoši eksperti finanšu, juridiskos un citos jautājumos un ka bez viņiem būšot grūti iztikt.

Pēc Valsts civildienesta pārvaldes sniegtās informācijas tiešās valsts pārvaldes iestāžu augstākie vadītāji, izmantojot tiem piešķirtās tiesības, ir izveidojuši savu vietnieku un padomnieku tīklu. Plašākais tīkls ir Izglītības un zinātnes ministrijā – četri valsts sekretāra Mareka Gruškevica vietnieki un pieci padomnieki, Finanšu ministrijā – pieci valsts sekretāres Irēnas Krūmanes (nu jau bijušās sekretāres, jo Krūmanes kundze nesen iecelta par Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas priekšsēdētāju)vietnieki un četri padomnieki, Aizsardzības ministrijā strādā pat 14 padomnieki ar vidējo atalgojumu 942 lati mēnesī. Viņi gan nav piesaistīti valsts sekretāram vai vietniekiem, bet Sabiedrisko attiecību departamentam, Jūras novērošanas sistēmas vadības nodaļai, Starptautisko sakaru departamentam un citām ministrijas struktūrvienībām. Ekonomikas ministrija ziņo, ka "tika pieņemts lēmums samazināt vienu valsts sekretāra vietnieka vietu, tā funkcijas pārdalot starp pieciem valsts sekretāra vietniekiem".

Vidējais valsts sekretāru vietnieku atalgojums (mēnešalga un regulārās piemaksas) mēnesī ir 2092 lati, bet padomniekiem – 967 lati. Ir, protams, izņēmumi. Padomnieka vidējais atalgojums, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijā ir 1275 lati mēnesī, bet Bērnu un ģimenes lietu ministrijā tas ir tikai 300 latu. Civildienesta pārvalde lielas atalgojuma svārstības konstatējusi arī valsts sekretāru vietnieku atalgojumā – no 1330 latiem līdz 2007 latiem mēnesī. Salīdzinot dažādās ministrijās padomniekiem noteikto algu, VCP konstatējusi, ka nereti padomniekam ar zemāku kvalifikācijas pakāpi ir noteikta augstāka alga nekā padomniekam ar augstāku kvalifikācijas pakāpi.

Padomnieku tīkls arvien plašāk plešas arī ministriju padotības iestādēs. Piemēram, Iekšlietu īpašumu valsts aģentūrā ir trīs labi atalgoti (Ls 1096) direktora padomnieki. Tikpat šo amatpersonu ir arī Konkurences padomē, kur vidējais atalgojums ir pāris latu zemāks. Bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam Vilnim Jēkabsonam ir ne vien četri vietnieki, bet arī pieci padomnieki, kuru vidējā mēnešalga ir 1230 latu.

Premjers uzskata, ka iestādes vadītāja padomnieka amats lielā mērā dublē vadītāja vietnieka un departamentu direktoru amatu un tādēļ būtu likvidējams, tikai jautājums, kad un kā to izdarīt un vai likvidētā amata vietā nepiedzims jauna palīga, vecākā referenta vai cita štata vieta. Iestādes vadītājam ir tiesības veidot jaunas štata vietas, ja tas ir nepieciešams. Nav taču noslēpums, ka, likvidējot vienu amatu, var radīt citu amatu konkrētajai personai. Izskanējis, ka ar padomniekiem turpmāk varētu slēgt līgumu, kas valstij izmaksātu lētāk. Tomēr vairāki ministri tam nav piekrituši. Piemēram, kultūras ministre Helēna Demakova norādīja, ka tad padomniekam vairs nebūtu tās atbildības, kas līdz šim. H. Demakova uzsvēra, ka premjera pieeja ierēdniecības padomniekiem esot pareiza, tomēr to nebūs viegli īstenot. Vismaz Kultūras ministrijā, kur valsts sekretāres padomnieks ir Sandis Voldiņš, pēc ministres teiktā, izcils jurists. Ministre ir ieinteresēta, lai šāds augstas klases profesionālis turpinātu strādāt viņas vadītajā iestādē.

"Nodarbināto skaita samazināšana nav iespējama"

Arī ministriju sagatavotais informatīvais ziņojums par nodarbināto skaitu samazināšanu rāda, ka lielākā daļa ministriju nevēlas samazināt darbinieku skaitu. Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka, lai nodrošinātu kvalitatīvu darba apjoma veikšanu, pašreizējais darbinieku skaits ir nepietiekams. Arī Kultūras ministrijā un tās padotības iestādēs neesot iespējams likvidēt vakantos amatus. Par nepietiekamu administratīvo kapacitāti ir satraukusies Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Pat I. Godmaņa politiskā partnera satiksmes ministra Aināra Šlesera ministrija informējusi, "ka nodarbināto skaita samazināšana ministrijas centrālajā aparātā nav iespējama". Bet Vides ministrija ziņo, ka pēdējo trīs gadu laikā nodarbināto skaits palielinājies par vienu darbinieku un ka, sākot ar 2009. gadu, būtu nepieciešamas papildu 60 amata vietas. Bet zemkopības ministrs Mārtiņš Roze uzskata, ka "ir svarīgi saglabāt esošo amata vietu skaitu, lai veiktu visas ministrijai noteiktās funkcijas". "Līdzekļu samazināšanas iespējamība nav konstatēta" arī īpašu uzdevumu sekretariātos.

*** Valsts sekretāru vietnieku un padomnieku skaits un algas

Ministrija; Valsts sekretāru vietnieki; Padomnieki; Kopā

Skaits; Vidējais atalgojums (alga + regulārās piemaksas mēnesī); skaits; Vidējais atalgojums (alga + regulārās piemaksas mēnesī); V.s.vietnieki un padomnieki

Aizsardzības 4 2078 1 1263 5 Ārlietu 9 2128 * * 9 Bērnu un ģimenes lietu 2 1800 1 300 3 Ekonomikas 6 2385 2 735 8 Finanšu 5 2800 4 1250 9

ĪUMEPLS 2 1550 0 0 2 ĪUMSILS 1 1400 2 1004 3

Izglītības un zinātnes 4 2126 5 1275 9 Kultūras 2 1180 1 1200 3 Labklājības 3 2240 3 767 6 RAPLM 4 2503 3 760 7 Satiksmes 4 1997 1 1170 5 Tieslietu ** 5 1727 3 637 8 Veselības 3 2005 1 1140 4 Vides 3 1807 5 815 8 Zemkopības 5 2094 0 0 5 Valsts kanceleja 2 2052 0 0 2

KOPĀ 67 2092 33 967 100

* Ārlietu ministrijā strādā 40 karjeras diplomāti, kas ieņem padomnieka (ierēdņa, diplomāta) amatu, pamatojoties uz Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 9. pantu.

** Tieslietu ministrijā 3 valsts sekretāra padomnieka amatos ir nodarbinātas 5 personas (1 uz pilnu slodzi un 4 uz pusslodzi).

Saīsinājumi: ĪUMEPLS – Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts, ĪUMSILS – Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, RAPLM – Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

Avots: Valsts civildienesta pārvalde.

Komentāri (23)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu