Mākslas muzejā «Rīgas Birža» 14. novembrī atklās Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas izstādi «Tutanhamona dzintars», pavēstīja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) reklāmas un informācijas darba kuratore Nataļja Sujunšalijeva.
«Rīgas Biržā» būs skatāma izstāde «Tutanhamona dzintars»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
14. novembrī plkst.10 notiks izstādei veltīta preses konference, kurā piedalīsies LNMM direktore Māra Lāce, nodibinājuma «Rīga 2014» vadītāja Diāna Čivle, franču eģiptologs profesors Alēns Zivī (Alain Zivie), Varšavas Nacionālā mākslas muzeja pārstāve Monika Doliņska (Monika Dolińska), viena no izstādes kuratorēm, LNMM Ārzemju mākslas departamenta izstāžu kuratore Vita Birzaka, Latvijas Universitātes bibliotēkas direktora vietniece Mārīte Saviča, LNMM Ārzemju mākslas departamenta izglītības programmu kuratore Ieva Bertuse un multimediju aģentūras «PARUS studio» pārstāvis Dmitrijs Ščegoļevs.
Izstāde «Tutanhamona dzintars» ir viens no galvenajiem notikumiem Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas izstāžu kaleidoskopā, tā iekļauta tematiskajā līnijā «Dzintara ādere». Projekta nosaukums ir vairāk metafora, kas nepretendē uz priekšmetisku Tutanhamona dārgumu klātbūtni. Tā ir leģenda par Baltijas dzintaru uz Tutanhamona krūtīm kapeņu pustumsā. Pēc baltiešu domām, tas varētu būt Baltijas dzintars, Saules akmens, kas sargā faraona ķermeni.
«Rīgas Biržas» Lielajā zālē, Boses zālē un Jūgenda salonā varēs aplūkot Baltijas valstu nacionālo muzeju un Varšavas Nacionālā muzeja Senās Ēģiptes kolekciju priekšmetus. Līdzās šiem mākslas darbiem tiek eksponēts arheoloģiskais dzintars, akcentējot senos tirdzniecības ceļus un mūsu reģionam raksturīgā materiāla izmantojumu arī citu vēsturisko kultūru artefaktos. Kopainu papildina Latvijas Universitātes kolekcijā esošās gravīras par Senās Ēģiptes mākslas pieminekļiem, kuras radītas 19.gadsimta sākumā.
Ekspozīcijas turpinājums būs muzeja Austrumu galerijā 3.stāvā, veidojot tēlainas asociācijas ar kapeņu ejām, kas ved uz tajās apslēptajiem dārgumiem. Šī ekspozīcijas daļa iecerēta kā mūsdienu tehnoloģiju un artefaktu saspēle.
Izstādes kodols ir latviešu ēģiptologa Franča Baloža (1882–1947) radītā un lolotā Latvijas Universitātes bijušā Austrumu kabineta priekšmeti, Sergeja Kovlera (Сергей Ковлер, 1881–1960) privātkolekcija, Kurzemes Provinces un Doma muzeja uzkrātās Ēģiptes senlietas. Tas viss kopā veido LNMM krājumu, kas izstādē apvienojas ar Lietuvas kolekcionāra Aleksandra Račkus (Aleksandras Račkus, 1893–1965), lietuviešu ēģiptoloģes Marijas Rudzinskaites-Arcimavičienes (Marija Rudzinskaitė-Arcimavičienė, 1885–1941), grāfa Mīkola Tiškeviča (Mykolo Tiškevičiaus, 1828–1897) un citu kolekciju izlasi no Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja Kauņā, Lietuvas Mākslas muzeja un Lietuvas Nacionālā muzeja, kā arī Tallinas pilsētas aptiekāra Johana VIII Burharda-Belavarī de Sikava (Johann VIII Burchard-Belavary de Sykava, 1776–1838) privātkolekciju «Mon Faible» no Igaunijas Vēstures muzeja. Pēc poļu ēģiptologa profesora Ņevinska ierosinājuma, ar atsevišķiem, bet ļoti būtiskiem artefaktiem Poliju pārstāv Varšavas Nacionālais muzejs.
Līdzās ekspozīcijai ar aizkapa dzīves kultu saistītiem priekšmetiem otra izstādes tematiskā līnija ir stāsts par leģendām apvīto Ēģiptes faraonu Tutanhamonu, senajiem tirdzniecības ceļiem un dzintaru. «Dzintara sadaļa» veidota sadarbībā ar Bazilikātas Nacionālo arheoloģijas muzeju no Dienviditālijas un Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, iezīmējot saikni ar Kairas muzeja dārgumiem Ēģiptē.
Izstāde būs atvērta līdz 2015. gada 25. janvārim.