Deg ceļmalas krogi. Nejaušība? Ļaunprātība? (61)

Gruveši novākti un apkārtne sakopta arī citā ceļotāju iemīļotā pieturas vietā "Dzelmes", kur sarkanais gailis plosījās janvāra beigās. Vēl tagad cilvēki pārspriež, kā tas varēja notikt, ka pašā šosejas malā Daugavas tuvumā, kur strādāja ugunsdzēsēji no Ogres, Ķeipenes, Aizkraukles un pat Rīgas, divstāvu ēkas komplekss, kurā atradās kafejnīca un veikals, nodega pilnīgi.

Cenšoties apzināt šosejas Rīga–Daugavpils ceļmalas ēstuvju degšanas gadījumus, atklājās satraucoša aina: sarkanais gailis savus posta darbus darījis septiņos (!) krogos.

Kā tas nākas, ka deg tieši ceļmalās?

Autoceļa Rīga–Daugavpils malās atvērto kafejnīcu saimnieki, spriežot par pēdējos gados notikušajām ugunsnelaimēm, saskatījuši pārāk uzkrītošas sakritības.

"Kā tas nākas, ka krodziņi galvenokārt deg tieši lielā Daugavpils ceļa malās, kur, protams, apmeklētāju vairāk, jo piestāj daudz autobraucēju, īpaši tālbraucēji?" jautā moteļa "Sapnis" īpašnieks Aivars Butāns. "Un kā var būt, ka deg tieši diennakts tumšajās stundās? Mans īpašums, kurā bija kafejnīca un viesu telpas, sāka degt īsi pirms pusnakts, kad atbrauca ugunsdzēsēji, divstāvu nama jumts jau dega ar atklātu liesmu, daudz ko vairs nevarēja izglābt, cietu lielus materiālos zaudējumus. "Dzelmes" līdz plikiem mūriem nodega naktī. Arī Pļaviņās un citur dedzis naktīs, kad ugunsnelaimi grūtāk uzreiz pamanīt un arī sarežģītāk dzēst."

Pagājušajā gadā pie Aiviekstes tilta liesmas paņēma tikko uzcelto ceļmalas ēstuvi "Gostiņi" – tieši tad, kad gatavojās to atklāt. Pirms dažiem gadiem netālu no "Velniņiem" līdz pamatiem nodega Vilim Arbeiteram piederošais nelielais krodziņš. Bet 2000. gadā uguns liesmas Pļaviņās nopostīja iecienīto kafejnīcu "Ūdensroze". Agrāk Klintaines pagastā dedzis krodziņš "Velniņi", bet Jersikas pagastā – kafejnīca "Bordertauna".

No septiņpadsmit krogiem pilnīgi nodeguši vai stipri cietuši septiņi. Uzkrītoši daudz vienam ceļam, vai ne?

Baidās runāt atklātu valodu

Pie kafejnīcas "Bordertauna", kas atrodas Preiļu rajona Jersikas pagastā, brauc, kad gribi, gandrīz vienmēr redzamas automašīnas. Braucējus piesaista gan ēstuves neparastais nosaukums, kas aizgūts no savā laikā rādītās populārās filmas, gan brīnišķīgais dabas stūrītis, gan garšīgie ēdieni un viesmīlīgā apkalpošana.

Bet daudzi nezina, ka tas ir atjaunotais ceļmalas krodziņš! Iepriekšējais nodedzis jau labi pasen. Iespējams, kādam kaut kas nav paticis. Tomēr ar to nelaime vēl nav beigusies – pēc dažiem gadiem nodegusi arī kafejnīcas pirtiņa ezera krastā.

"Bordertaunas" īpašniece Olga Laizāne, kaut arī pagājis laiks, par ugunsnelaimēm nevēlas runāt. Uzreiz jūtams – ļoti sāpīga tēma. Vien nosaka: "Ceļmalā nekad nevari justies īpaši drošs."

Runīgāki ir krodziņa apmeklētāji. Kāds, kas nevēlas nosaukt savu vārdu, pasaka tieši: "Skaidrs, ka nodedzināja. Nepratās, tāpēc nosvila arī pirtiņa." Mājiens nepārprotams – ļaunprātīgi dedzināts. Bet kāpēc? Konkurences, atriebības vai kāda cita iemesla dēļ – par to atliek tikai minēt.

Kāds cits kafejnīcas apmeklētājs, mērnieks Raimonds Bērziņš no Rīgas, saka tā: "Par ceļmalu krodziņu degšanu, protams, domāt var visādi. Taču viens ir skaidrs – šie krodziņi ir ļoti vajadzīgi. Un tūrisma attīstības dēļ kļūs vēl nepieciešamāki. Man mērnieka gaitās iznāk daudz braukāt, izvēles princips ļoti vienkāršs – kur piestājušas lielās tālbraucējas mašīnas, tur arī es droši varu pieturēt. Varēs garšīgi un sātīgi paēst, būs patīkami pasēdēt un atpūsties."

Arī Vilis Arbeiters, kuram krodziņš nodedzis līdz pamatiem, vārdos ir ļoti skops: "Tā degšana ir miglā tīta, es par to negribu runāt."

Tie, kuri tomēr pasaka kaut ko vairāk, vēlas palikt anonīmi. Izteiktie viedokļi ir šādi:

Deviņdesmitajos gados dalīja ietekmes zonas, tie, kas nonāca cietumā, tagad izkļūst brīvībā un kārto vecus vai jaunus rēķinus.

Visvienkāršākais ir pateikt – elektrība vainīga. Varbūt arī ir, varbūt tomēr nav, to zina vienīgi Dievs.

Mums nemaz nav izdevīgi, ka policija meklē un atrod vainīgos, jo ļaunprātīgu dedzināšanu ir ļoti grūti pierādīt, tādas lietas gadiem velkas. Pat ja pierāda – ko tu no cietumnieka sagaidīsi. Tagad vismaz apdrošināšanas naudu var saņemt.

Ko saka policija un ugunsdzēsēji

Liktos, trīs mēneši ir pietiekams laiks, lai veiktu izmeklēšanu un pateiktu ugunsgrēka cēloni. Tomēr tā nav. Vēl arvien nav zināms, kāpēc nodega "Dzelmes".

"Policija kaut ko vēl skaidro, kad saņemsim izmeklēšanas rezultātus, kas to lai zina," saka SIA "Māris&Co" dibinātājs un direktors Māris Mālmeisters, kas daudzus gadus neatlaidīgi strādājis, lai no nelielas kafejnīcas un veikaliņa, ko jau deviņdesmitajos gados bija iecienījuši arī garāmbraucēji, tiktu pie kompleksa "Dzelmes", ko pazina vai visa Latvija. "Paldies Dievam, ka februārī varēju pabeigt jaunas ēkas celtniecību un atvērt otru uzņēmumu "Panna" Lielvārdē, kur nu ceļa braucējiem iespēja labi paēst, bet man ir darbs."

Arī moteļa "Sapnis" degšanas cēlonis, kaut arī to centās noteikt ugunsdzēsēji, bet tagad pētī policija, vēl nav nosaukts.

"Īpašnieks uzskatīja, ka dedzināts ļaunprātīgi, bet mēs pieļāvām arī citas versijas – elektrības īssavienojumu vai neuzmanīgu rīcību," stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jēkabpils brigādes komandieris Miervaldis Tomiņš. "Tagad šo gadījumu izmeklē policija. Vispār jāteic, ka noteikt krodziņu degšanas īsto cēloni, īpaši, ja ēka nodegusi pilnībā un nav liecinieku, ir ļoti grūti vai pat neiespējami."

Arī Jēkabpils rajona policijas pārvaldes priekšnieks Valerjans Strapcāns uzsver, ka noteikt ugunsnelaimes cēloni ir ļoti sarežģīti. "Tagad "Sapņa" degšanu pētī Rīgā policijas speciālais dienests, kam ir augsti kvalificēti speciālisti. Kad būs slēdziens, nav zināms."

Grūti atgūt kādreizējo slavu

"Sapņa" īpašnieks A. Butāns uzreiz pēc ugunsgrēka nodzēšanas autobraucēju ēdināšanai iekārtoja nelielu telpu blakus ēkā.

"Ēdināšanu nedrīkst pārtraukt, daudzi autobraucēji taču pieraduši pie mums un nevēlas mainīt apstāšanās vietu," viņš skaidro. "Viņi saprot mūsu nelaimi, un tas, ka viņi gatavi pieciest neērtības, ko rada šaurība, liecina, ka viņi mūs atbalsta. Jo ilgāks pārtraukums būtu, jo grūtāk nāktos atgūt iekaroto popularitāti. Tāpēc mēs tik ļoti steidzamies atjaunot ugunsgrēkā cietušo divstāvu namu. Uztaisīsim vēl labāku!"

Atjaunot "Dzelmes" ir daudz sarežģītāk. Jumpravas pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Balodis atzīst, ka ceļmalas kompleksu bija iecienījuši ne vien autobraucēji, bet arī vietējie iedzīvotāji. Taču ar atjaunošanu sarežģījumi rodoties tāpēc, ka ēka ir nevis Māra Mālmeistera uzņēmuma "Māris&Co", bet gan Jumpravas luteriskās draudzes īpašums.

Pēc ugunsgrēkiem ēkas atjaunojuši gan "Bordertauna" Jersikā, gan "Velniņi" Klintainē, gan "Ūdensroze" Pļaviņās, gan "Gostiņi" pie Aiviekstes. Īpašnieki vienā balsī apgalvo, ka, vienalga, kas būtu bijis ugunsnelaimes cēlonis – nejaušība vai tīša ļaunprātība, jāsasprindzina visi spēki, lai ēkas ātri atjaunotu. Viņi min kādreiz visā Latvijā tik populārā ceļmalas krodziņa "Klidziņa" bēdīgo piemēru. To uz ilgāku laiku slēdza, jo nebija, kas uzņemas tā atjaunošanu pēc tam, kad ēka bruka kopā. Kādreiz visi, kas brauca no Rīgas uz Jēkabpili, Līvāniem, Preiļiem, Daugavpili, Rēzekni, kā pašu par sevi saprotamu lietu uzskatīja pieturēt pie "Klidziņas". Nu jau pagājuši vairāki gadi, kopš kādreizējais krodziņš, pārbūvēts un uzspodrināts, atkal atvērts apmeklētājiem, taču kādreizējo spožo slavu atgūt nav tik viegli.

***

VIEDOKĻI

Elza Girgena, "Krustpils ceļavēja" īpašniece: "Ir patīkami, ka mūsu nelielo kafejnīcu iecienījuši autobraucēji, taču ir ļoti nepatīkami, kad dzirdam baumas, it kā mēs tie konkurentu dedzinātāji."

Indra Šolina, "Velniņu" šefpavāre: "Ceļotāji labo atceras ilgi – pat mūsu kādreizējās velniņu izstādes nav aizmirsuši, nereti piestāj autobusi ar ekskursantiem, sportistiem."

Vilis Arbeiters, kuram krodziņš nodedzis līdz pamatiem un kurš nedomā to atjaunot: "Tā degšana ir miglā tīta, es par to negribu runāt."

Miervaldis Tomiņš, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jēkabpils brigādes komandieris: "Noteikt ceļmalas krodziņu īsto degšanas cēloni, īpaši, ja ēka nodegusi pilnībā un nav liecinieku, ir ļoti grūti vai pat neiespējami."

Raimonds Bērziņš, mērnieks no Rīgas: "Kur piestājušas lielās tālbraucējas mašīnas, tur arī es droši varu pieturēt. Varēs garšīgi un sātīgi paēst, būs patīkami pasēdēt un atpūsties."