Bezpartejiskam Valsts prezidentam tautas uzticību iemantot būs vieglāk nekā kādam politiskam spēkam piederošam pārstāvim, šodien žurnālistiem sacīja Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Vīķe-Freiberga: Bezpartejiskam prezidentam tautas uzticību iegūt būs vieglāk (18)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Prezidente uzsvēra, ka jau iepriekš norādījusi uz bezpartejiska prezidenta amata kandidāta priekšrocībām. Vīķe-Freiberga arī norādīja uz sarežģīto politisko situāciju, kas apgrūtina kādai partijai piederīga kandidāta izredzes iegūt prezidenta amatu.
Pēc tikšanās ar prezidenti arī Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) pauda pārliecību, ka koalīcijas partijas izvirzītais Valsts prezidenta amata pretendents Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs, ārsts Valdis Zatlers saņems deputātu vairākuma atbalstu.
Līdz šim Kalvītis neesot dzirdējis nevienu negatīvu atsauksmi par vakar koalīcijas izvirzīto prezidenta amata kandidātu.
Jau ziņots, ka par Zatlera izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam 22.maijā vienojās valdību veidojošās koalīcijas partijas. Šāds lēmums pieņemts, jo partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam no diviem to izvirzītajiem kandidātiem - Latvijas Pirmās partijas un "Latvijas ceļa" (LPP/LC) vēlēšanu apvienības nominētajai Karinai Pētersonei vai Tautas partijas (TP) virzītajam Mārim Riekstiņam.
Zatlers pats iepriekš uzsvēra, ka katram pilsonim ir gods kalpot Latvijai. Viņš redzējis, kā tiek izvēlēts prezidents, un sapratis, ka jābūt izlēmīgam. Šādu lēmumu pieņēmis bez vilcināšanās.
Tāpat Zatlers akcentēja, ka nav neviens jāpārliecina par politisko neietekmējamību, jo viņš nav bijis nevienas partijas biedrs, var brīvi paust savu pozīciju. Atbildot uz jautājumu, ar cik politiķiem viņš bijis pazīstams, Zatlers norādīja: "Personīgi pazīstams es neesmu ne ar vienu politiķi, bet esmu ticies ar praktiski visiem savā profesionālajā karjerā."
Prezidenta amata kandidāts arī norādīja, ka acīmredzot Latvijā izveidojusies situācija, ka tautai ir vēlēšanās pēc cilvēka, kas "nāk no tautas".
Zatleru prezidenta amatam rosinājuši virzīt koalīcijas partijās esošie ārsti - Jānis Birks (TB/LNNK) un Jānis Zaržeckis (LPP).
Kā 52 gadus vecā Zatlera priekšrocības iepriekš minēta labā izglītība, pieredze administratīvajā darbā, kā arī tas, ka viņš pēc pašreizējās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas spožās ārpolitiskās darbības varētu veiksmīgi orientēties iekšpolitikā.
Zatlera pieredzi politikā un spēju pārstāvēt valsti tik augstā līmenī gan apšauba aģentūras LETA aptaujātie politologi.
Satversme noteic, ka Valsts prezidentu ievēlē, aizklāti balsojot ar ne mazāk kā 51 Saeimas deputāta balsu vairākumu. Koalīcijas partijām - TP, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), LPP/LC un apvienībai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK - kopā ir 58 deputāti, bet, visticamāk, slimības dēļ vēlēšanās nevarēs piedalīties Leopolds Ozoliņš (ZZS).
Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakcija vienbalsīgi atbalsta Zatlera ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā, šodien pēc tikšanās ar augstā amata kandidātu žurnālistus informēja frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats.
Augstāko izglītību Rīgas Medicīnas institūtā Zatlers ieguva 1979.gadā, vēlāk stažējās Jēlas universitātes Votebērijas klīnikā, ASV, liecina aģentūras LETA arhīva dati.
Kopš 1979.gada Zatlers strādāja par ārstu traumatologu ortopēdu Rīgas 2.slimnīcā, 1985.gadā kļuva par slimnīcas Traumatoloģijas nodaļas vadītāju, bet kopš 1994.gada vada Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu.
Pagājušā gadsimta 80.gadu beigās Zatlers bija Latvijas Tautas frontes domes loceklis un Latvijas Ārstu biedrības atjaunošanas grupas aktīvists. Viņš bija Latvijas Artroskopijas asociācijas dibinātājs un prezidents, Latvijas Ortopēdu asociācijas viceprezidents. Zatleram piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis.
Pirms pieciem gadiem Zatleram radās nopietnas domstarpības ar bijušo padoto toreizējo veselības ministru Āri Auderu, tomēr izmeklēšana nekādas nelikumības slimnīcas darbā nekonstatēja. Auderu prokuratūra vēlāk apsūdzēja pacientu apkrāpšanā.
Jau ziņots, ka prezidenta vēlēšanas notiks šā gada 31.maijā. Valsts prezidentu Saeima ievēlē uz četriem gadiem. Par prezidentu var ievēlēt pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš sasniedzis 40 gadu vecumu. Prezidentam nevar būt dubultpilsonība.