Kultūras ministrija (KM) nolēmusi no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) piešķirt 14,8 miljonus latu lielus līdzekļus Cēsu, Liepājas un Rēzeknes koncertzāles būvniecībai, šodien raksta "Neatkarīgā".
Koncertzālēm atvēl Ls 14,8 miljonus (51)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tuvākā mēneša laikā kļūs skaidrs, vai Latvijā būvēs trīs koncertzāles, jo, iespējams, kāda no pašvaldībām vērienīgo izmaksu dēļ būs spiesta atteikties. Cēsu, Liepājas un Rēzeknes pilsētas domei mēneša laikā jāpārstrādā iepriekšējais projekts, un tikai septembra beigās slepenā komisija, kas veic to vērtēšanu, pieņems gala lēmumu.
Šos līdzekļus pašvaldības saņems tikai, ja tās ievēros kādu slepenu nosacījumu, ko atbildīgā Kultūras ministrija (KM) pagaidām neatklāj. Šie nosacījumi varētu būt kopējo izdevumu samazinājums tāmēs saistībā ar izmaiņām būvniecības izmaksās. Tie varētu būt 30 līdz 40 procentu lieli projektu kopējo izmaksu samazinājumi.
Rēzeknes pilsētas domei reģionālās koncertzāles būvniecībai piešķirti Ls 5 400 355,72 no ERAF finansējuma, Cēsu pilsētas domei - Ls 3 489 786. Savukārt vislielāko finansējumu - Ls 6 000 000 - saņems Liepājas dome Liepājas daudzfunkcionālā centra „Lielais dzintars” izveidei.
Jau ziņots, ka Rēzeknes pašvaldība augusta sākumā paziņoja, ka nevar atļauties līdzfinansēt koncertzāles būvniecību pilsētā.
"Lai gan plānotās būvniecības izmaksas ir samazinājušās, pie pašvaldības 22,5 miljonus latu lielā gada budžeta septiņi vai astoņi miljoni latu tāpat ir pārāk liela summa. Līdzfinansējuma nodrošināšanai nāktos ņemt kredītu, kas savukārt nozīmētu to, ka pašvaldības aizņēmumu kopsumma sasniegs 20% atzīmi no pašvaldības pamatbudžeta ieņēmumiem. Tas tā nedrīkst būt," sacīja Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs un piebilda, ka savulaik nepamatoti lielu summu pašvaldība jau iztērējusi koncertzāles projekta izstrādei.
Bartaševičs arī uzsvēra, ka no pašvaldības budžeta koncertzāles uzturēšana gadā prasītu aptuveni 700 000 latu, nemaz nerunājot par iespējamām problēmām ar telpu aizpildīšanu un mākslinieku piesaisti.
Jau vēstīts, ka neskatoties uz skarbajiem budžeta taupīšanas apstākļiem, valdība nav atteikusies no reģionālo koncertzāļu būvēšanas ieceres, kas valstij izmaksās vairāk nekā 1,8 miljonus latu, rakstīja "Neatkarīgā"
Par spīti Finanšu ministrijas (FM) iebildumiem pret līdzekļu piešķiršanu reģionālo koncertzāļu būvēšanai Tautas partijas ministri piespieduši koalīcijas partnerus atbalstīt šo ieceri, norāda laikraksts.
"FM neatbalsta reģionālas nozīmes daudzfunkcionālu centru izveidi kā prioritāru, taču valdība pieņēma kompromisa variantu, ko aizstāvēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns," norāda finanšu ministrs Einars Repše (JL).
Zalāns norādījis, ka šie līdzekļi kalpošot infrastruktūras attīstībai, taču nav īsti skaidrs, kas šajās reģionālajās koncertzālēs uzstāsies un vai būs pietiekami daudz apmeklētāju, lai milzu ēkas vispār atmaksātos.