Zvaigžņu aģents Agris Semēvics

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Kas parastiem puišiem un meitenēm palīdz kļūt par zvaigznēm? Protams, pie tā strādā vesela komanda.

Tomēr viens no galvenajiem zvaigznes radītājiem ir producents. Šoreiz PUFF uz interviju aicināja Jenny May, Ladybird, Annas Polanski un grupas C-Stones producentu Agri Semēvicu.

Kas ietilpst producenta pienākumos?

Viss – līdz brīdim, kad mākslinieks uzkāpj uz skatuves. Tālākais ir mākslinieka paša rokās. Bet kā nonākt līdz kāpšanai uz skatuves? Kā sagatavoties? – tas ir producenta darbs. Taču tā ir tikai palīdzēšana, jo melnā darba darītājs ir pats mākslinieks. Un, ja viņš šo melno darbu nedarīs, tad producents var kaut vai no ādas līst ārā, tur nekas nesanāks.

Kā izpaužas tā palīdzēšana?

Palīdz sameklēt dziesmas, horeogrāfus, vokālos pedagogus. Rūpējas par mūziķa imidža veidošanu, par to, lai būtu sadarbības partneri – skaistumkopšanas saloni, sporta klubi. Kā arī finansē visus šos procesus. Protams, lēmumu – iet vai neiet fotografēties FHM vākam – pieņemam kopā. Māksliniekam un producentam jāveido ģimene, kurā gan domās, gan darbos jābūt ideālai saskaņai.

Pats esi bijis mūziķis. Vai tagad tas palīdz?

Esmu bijis ne tikai mūziķis, bet arī dīdžejs. Uz skatuves ir pavadīts ilgs laiks. Darbojos uz popscēnas, kur varoņi mainās daudz ātrāk nekā uz rokskatuves. Tagad, strādājot ar jaunajiem māksliniekiem, turpinu darīt to, kas man patīk, – esmu joprojām iekšā tajā popscēnas virpulī.

Kā izvēlies cilvēkus, ar kuriem strādāt?

Ir tāds teiciens – tāds tādu atrod! (Smejas.) Neesmu nevienu speciāli meklējis vai izsludinājis konkursus – Jenny un Ladybird pie manis ir nonākušas vairāku apstākļu sakritības rezultātā.

Kādu?

Ladybird gadījumā – mums bija kopīgs frizieris. Tajā laikā Dace dzīvoja bērnunamā, bet friziere, kura devās uz turieni griezt matus, bija arī mana meistere. Tā vienu dienu friziere ieminējās, ka ir meitene, kura labi dzied. Vai es nevarot viņai palīdzēt? Tā mēs sākām sadarboties. Sākumā Ladybird bija Laura Reinika bekvokāliste, bet šo piecu gadu laikā viņa ir nonākusi līdz savai solokarjerai.

Savukārt ar Jenny mani iepazīstināja Jēkabpils radio 1 programmu direktors Jānis Balodis, kurš man ir labs čoms. Jenny bija tikko atbraukusi no Austrijas, kur viņa strādāja par auklīti un paralēli piedalījās Austrijas telešovā Star Mania. Tur jau viņa nedaudz bija iekūlusies šovbiznesā, bija iemanījusies ierakstīt arī vienu dziesmu, kuru pēc tam aiznesa uz radio. Bet dziesma neatbilda standartam, turklāt – cap ļap ierakstīta. Tā Jānis viņu atsūtīja pie manis!

Izrādās – pavisam vienkāršas meitenes...

Sākotnēji arī Robijs Viljamss bija vienkāršs lauku puika. Visi viņi ir tikai un vienīgi cilvēki. Visu izšķir – vai, darbojoties uz skatuves, tā harizma ir vai nav? No tā arī atkarīgs, kāds šis zvaigznes imidžs tiek veidots. Pēc principa – butj po proše i narod k tebje potjanetsa vai gluži pretēji – tēlo, ka deguns ir gaisā. Imidži ir ļoti dažādi, bet visas zvaigznes sākumā ir vienkāršas un mazliet nobijušās. Atšķirībā no Latvijas, piemēram, Amerikā, tā lieta ir citādāka. Tur talantīgos bērnus piefiksē jau trīs gadu vecumā un katram no viņiem ir savs aģents, savs līgums. Bērnu izmanto reklāmās, filmiņās... Tāpēc jau Britnija Spīrsa 18 gados uzkāpa uz skatuves pretī 20 tūkstošiem cilvēku, un viņai netrīcēja kājas. Pie mums šī apzinātā iešana uz šovbiznesu sākas 17 vai 18 gados. Kad jau gadi 15 ir nokavēti!

Ladybird imidžs ir sekssimbols?

Tas ir izveidojies procesā, taču imidžu nevar izdomāt no zila gaisa. Falšumu nevar noslēpt. Viņā jau bija šis sexy tēls, un, pateicoties medijiem, tas izkopās un kļuva vēl spēcīgāks.

Kādu gribi izveidot Jenny May imidžu?

Viennozīmīgi viņas imidžs nav un netiks virzīts tajā gultnē, kā bija Eirovīzijā. Jenny nebūs Bārbija huligāns! Tas bija tikai Eirovīzijai veidots produkts! Gribu pozicionēt viņu kā vieglu, sievišķīgu ģitārpopa meiteni, kura akcentu liek uz koncertiem, uz dzīvās mūzikas izpildījumu.

Cik procentuāli ir jābūt vizuālajam izskatam, talantam, darbam?

Brutālā formula: lai ar jaunu cilvēku kaut kas sāktu notikt kā ar mākslinieku, viņam ir jābūt trim ļoti spēcīgām, labi izkoptām lietām. Viena trešdaļa ir muzikalitāte, otra trešdaļa – mirdzums acīs jeb harizma un trešā trešdaļa ir iepakojums. Tas ir tas starta kapitāls!

Jenny savu Eirovīzijas dziesmu izpildīja Gada Balvas pasākumā, kas nebija atļauts. Vai tā bija producenta viltība?

Viltība ir vajadzīga jebkurā vietā. Uz tām mazajām kara viltībiņām viss arī balstās. Ikvienā sfērā – ja tu nefiško un neskaties, ko puslīdz legālās robežās var apiet, – tad neko nevar panākt. Tad var saplūst ar to pelēko masu vai kļūt par mietpilsoni, bet mietpilsonis nevar neko darīt – ne naftu tirgot, ne producēt.

Pastāsti vēl kādu viltībiņu.

90. gadu beigās bija tāda deju grupa Mikseri. Tad atklāju shēmu, kas ļoti labi darbojas, – pirms klajā nāca grupas albums, atlika uztaisīt ļoti krāšņu un bagātīgu fotosesiju un tās bildes izdalīt presei. Tad bija 100 procentu garantija, ka būsi iekšā visos preses izdevumos. Šobrīd tā dara visi, bet tajos laikos to neapzinājās – un es gadus trīs ļoti veiksmīgi darbojos.

Vai producents var iejaukties mūziķa privātajā dzīvē?

Tas ir ierakstīts līgumā! (Atrod līgumu ar Ladybird un citē.) Producenta darbība ir ierobežota un attiecas tikai uz jautājumiem, kas saistīti ar līgumā aprunāto izpildītājas karjeru kā izpildītāja. Tātad strādāju ar dziedātāju Ladybird, nevis ar Daci. Man nav ne pienākumu, ne tiesību maisīties slavenības privātajā dzīvē.

Bet kā ar privātajiem skandāliem, kas var traucēt karjerai? Piemēram, narkotikas.

Te atkal var parakāties līgumā, kur ir teikts, ka slavenībai ir jābūt spējīgai pildīt visus savus pienākumus. Salietoties narkotikas un atslēgties – tas ir tas pats, kas neierasties uz koncertu. Protams, ka mēs jau neesam tikai dzelžaini partneri līguma ietvaros, mums ir cilvēciskas attiecības. Savulaik pats esmu Ladybird palīdzējis dzīvoklī pielikt aizkaru stangu. Mēs esam čomi, kuri respektē pienākumu apjomu vienam pret otru.

Kā noslēp pats savu uztraukumu, lai spētu atbalstīt dziedātāju?

Eirovīzijā mans uztraukums sākas balsu skaitīšanas laikā. (Pasmaida.) Neesmu uz skatuves, bet esmu tik dziļi iekšā, cik vien dziļi var. Ir brīži, kad prātā ienāk laba ideja, tad ir vienalga, vai tā ir firmas vai sava nauda... Tiek notērēts viss līdz pēdējam, lai tikai to realizētu. No vienas puses, tas nav pareizi, bet mēs esam entuziasti, nevis naudas skaitāmās mašīnas. Ar Jenny May varējām arī lētāk izbraukt Eirovīzijā. Kopumā projekts izmaksāja 1500 latu. Nebijām cerējuši, ka viņa tiks pirmajā trijniekā. Taču mums iekrita tā lielā loze, un tur tas ieguldījums uzreiz atmaksājas.

Kā pārdzīvojāt C-Stones neveiksmi, kad Līva Lietuvas Eirovīzijā izmežģīja kāju?

Tā jau bija veiksme! Jebkuru lietu, pareizi to grozot, var ievirzīt pozitīvā gultnē. Līvas samežģītā kāja bija baigais ieguvums, jo nākamajā dienā pēc Eirovīzijas presē bija divas fotogrāfijas – uzvarētāji un Līva ar savu ieģipsēto kāju. Tur arī bija viena viltība! Brīdī, kad mēs bijām slimnīcā, ārsts jautāja: Ģipsējam vai neģipsējam? To ģipsi tā īsti nemaz nevajadzēja. Bet bija skaidrs, ka padejot Līva arī nevarēs. Tāpēc mums vajadzēja iegūt to vizuālo skatu – ieģipsētu kāju, kas paskaidrotu, kāpēc viņa nedejo. Ģipsis noņēma visus jautājumus!

Vai darba dēļ necieš ģimene?

Ikviens cilvēks, kurš strādā darbu, kas viņam patīk, bieži vien strādā arī brīvdienās. Mans pluss – pats sev kungs un saimnieks. Bet ir laiks, kad strādāju trīs četras dienas pēc kārtas un bez atelpas. Saspringts bija arī Gada Balvas un Eirovīzijas laiks – kā ceturtdien no rīta sākām, tā līdz svētdienas vakaram.

Dēli arī bija līdzi uz Eirovīziju...

Viņiem patīk, tusiņš. Puikas apzinās, ka viņiem ir iespēja tikt iekšā tur, kur varbūt viņu klasesbiedri nevar tikt. Abi dēli manus māksliniekus uzskata par saviem lielajiem draugiem.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu