Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS) ir nobažījies par plašām prokrieviskām aktivitātēm pierobežā, tikmēr citu pašvaldību vadītāji par to trauksmi neceļ, šodien vēsta laikraksts «Diena».
Krāslavas mērs nobažījies: aktīvisti musina Latgali pievienot Krievijai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Upenieks uzskata, ka Latgalē tiek gatavota augsne pārmaiņām, taču valstsvīri reģionā notiekošajām iespējamo Krievijas algotņu ideoloģiskajām aktivitātēm nepievēršot pienācīgu uzmanību. Pēc Krāslavas mēra stāstītā, aktīvisti dodas pie cilvēkiem uz mājām, dala bukletus, klāstot par iespējām, kādas pavērtos, ja Latgale tiktu pievienota Krievijai.
«Informācija līdz domei nonāk ātri, bet
mums nav iespēju šo kustību apturēt. Viņi iet arī uz skolām,
citām sabiedriskām iestādēm, dzirdēts par maksājumiem, lai panāktu, ka vadošos amatos esošie cilvēki, dažādu kolektīvu vadītāji būtu viņu pusē. Šo lietu esmu pārrunājis ar kolēģiem no citu novadu pašvaldībām, taču mums nav iespēju iejaukties. Kur skatās Drošības policija (DP), es nezinu,» nobažījies Upenieks.
Viņš atzīst, ka iedzīvotājus, kuriem ir darbs un mašīna, līdzīgi pārliecināšanas mēģinājumi uzrunā mazāk vai neuzrunā nemaz, taču
«trūcīgākajiem vieglāk iestāstīt, ka lielais kaimiņš ir glābiņš».
Krāslavas novada domes priekšsēdētājs min, ka reģionā daudziem nav saprotams, kāpēc Daugavpilī tiek pieļauta pastāvīga Mūžīgās uguns degšana, tikmēr skolu audzēkņiem tiek atļauts stundu laikā doties Uzvaras dienas gājienos.
Tomēr citu Latgales novadu pašvaldību vadītāji neuzskata, ka reģionā būtu apdraudēta drošība. Piemēram, Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele (Latgales partija) laikrakstam saka, ka, atskaitot dažu vecāka gadagājuma cilvēku aktivitātes nacionālboļševika Vladimira Lindermana partijā «Par dzimto valodu», pilsētā un tās apkārtnē viss esot mierīgi.
Savukārt Zilupes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Vaļdens (SC), lūgts komentēt drošības situāciju, laikrakstam atbild ar pretjautājumu: «Kāpēc tik slikti domā par mūsu novadu? Visa jaunatne perfekti runā latviski, pie mums dzīvo lielākie Latvijas patrioti! Cilvēkiem šeit nākas domāt par sadzīviskām lietām, viņiem nav laika parakstīties uz muļķībām.»
Tomēr ne visur Krāslavas novadā durvis Latvijai naidīgajiem sludinātājiem tiek atvērtas. Piemēram, Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns apgalvo, ka tādus aktīvistus, kas aģitē par Latgales pievienošanu Krievijai, viņš skolas tuvumā nelaistu. Tukāns atzīst, ka Krievijas ideoloģiju atbalstošo spēku aktivitāte reģionā ir manāma, taču no saviem skolēniem, kuru trešdaļa ir krievu tautības, neesot dzirdējis par sastapšanos ar pretvalstisku aģitāciju.
Pretēja situācija ir Krāslavas Varavīksnes vidusskolā, kur mācības notiek krievu valodā. «Dienas» rīcībā esošā informācija liecina, ka šajā mācību iestādē radīta labvēlīga augsne Krievijas politikai draudzīgu spēku izpausmēm. Turp braucot
«Saskaņas centra» (SC) deputāti, kuri publiski izteikušies, ka Latvija nav bijusi okupēta
un esošā neatkarība esot tikai pagaidu variants. Tāpat arī skolas vadība no šīs partijas saņēmusi ziedojumus.
«Naudas apmērs ir tūkstošos, par to skola īsteno projektus un skolas vadība pie katras iespējas skolēniem klārē, cik šī partija laba, un potē viņu ideoloģiju. Pat šā gada 1.septembrī neiztika bez kādas SC deputātes priekšvēlēšanu uzrunas,» laikrakstam atklājusi kādas Krāslavas iestādes amatpersona, kas vēlējusies palikt anonīma.
Apstiprinājumu, ka skolā Zinību dienā viesojās 11. un nu jau arī 12.Saeimas deputāte Jeļena Lazareva (S), guva Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD). Taču ziedojumu saņemšanu no konkrētās partijas skolā noliedz. IKVD vadītāja Inita Juhņeviča gan norāda, ka likums
ļauj skolām saņemt ziedojumus, tajā skaitā no politiskajām partijām,
un tie jāizmanto izglītības iestādes attīstībai, mācību līdzekļu un aprīkojuma iegādei. Normatīvi gan neļauj izkontrolēt, kā šādi labvēlības žesti atspoguļojas skolas vadības un skolēnu uzskatos par konkrētu politisko spēku.
Kā raksta «Diena», Ukrainas notikumu konteksts vēl spilgtāk izgaismojis visas Latgalē notiekošās politiskās aktivitātes. Iespējams, arī eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas vadītās Latvijas Krievu savienības (LKS) pieeja vēlētāju uzrunāšanai Saeimas vēlēšanu priekšvakarā citkārt tiktu norakstīta uz partijai ierasto savdabību, taču šogad Latgales iedzīvotāji par to pauduši sašutumu. No pastkastītēs saņemtajām LKS reklāmām viņi nopratuši, ka reģionam tiekot gatavots Krimas liktenis jeb nonākšana Krievijas sastāvā.
Uz īpaši Latgales vēlētājiem veidotās
avīzes vāka tikušas vilktas paralēles starp Krimu un Latgali,
tāpat vienā no fotoattēliem bijis redzams, kā partijas līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs paraksta sadarbības līgumu ar Krievijas atbalstīto okupētās Krimas vadītāju Sergeju Aksjonovu. Latgales līdzību ar Krimu spēkā uztur arī LKS Saeimas vēlēšanu listes pirmais numurs Latgalē Jurijs Zaicevs. Latvijas Televīzijai viņš sacījis, ka, ja varas partijas turpināšot nepiekrist krievu valodas tiesību palielināšanai un pilsonības nulles variantam,
šejienes krievi pievienošoties Krievijai ar visu Latgales zemi.
Tikmēr Latvijas DP atzīmē, ka Krievijas īstenotās tautiešu politikas atbalstītāji izplata lielvalsts ģeopolitiskajām interesēm atbilstošu vēstures interpretāciju ar nolūku veicināt pozitīvu viedokli par Krieviju Latvijas iedzīvotāju vidū, lai nākotnē to izmantotu kā instrumentu iekšpolitisku un ārpolitisku lēmumu ietekmēšanai mūsu valstī. Komentārus par operatīvajiem pasākumiem Latgalē iestāde nesniedz, bet aicina iedzīvotājus ziņot par aktivitātēm, kas vērstas pret Latvijas teritoriālo integritāti vai konstitucionālo iekārtu.