Portishead "Third"

(Universal)

10/12

Britu triphopa (paši mākslinieki gan vīpsnā par šo žanra apzīmējumu) pionieri Portishead šonedēļ oficiāli atgriežas pie klausītājiem ar savu trešo studijas plati "Third".

Tas, protams, bija gaidāms - 2008. gadā Portishead mums nepiedāvās "Dummy" 2. daļu (1994. gada debijas albums, kas ieguva arī prestižo "Mercury" balvu un ir uzskatāms par vienu no 90. gadu mūzikas postulātiem). Galu galā domāju, ka grupas dalībnieki - Beta Gibonsa (Beth Gibbons), Džefs Barovs (Geoff Barrow) un Adriens Atlijs (Adrian Utley) arī paši apzinās, ka ierakstīt kaut ko jaudīgāku par "Dummy", izmantojot tās pašas formulas, nav iespējams, tādēļ tikai loģiski, ka grupa devusies jaunu muzikālu eksperimentu meklējumos.

"Dummy" bija salīdzinoši melodisks, gaišs (savā ziņā), hiphopa, soulmūzikas elementu dekorēts smalks darbs un sekojošais 1997. gada "Portishead" bagātīgi semplēts, teju vai šizofrēnisks, depresīvs apslāpēts kliedziens, bet "Third" ir daudz abstraktāks, ne tik emocionāli piesātināts, nedaudz vēss albums. "Siltums un džezīgums nav tik redzami, albums ir drūmāks," kādā intervijā teicis viens no grupas dibinātājiem Džefs Barovs.

Tik tiešām jaunās dziesmas nav skaisti safasētas, lai izpatiktu klausītājam, Betas Gibonsas melodijas šajā diskā ir īpaši nemelodiskas, proti, tajās nav iekodēti kādi spilgti līdzi dungojami āķi, Gibonsas balss darbojas kā vēl viens instruments, kurš savā nodabā stāsta savu stāstāmo. Nebrīnos, ka jau daudzi fani pārmetuši grupai pārlieku lielo aizraušanos ar skaņu ainavām, atstājot melodijas novārtā. Tomēr, neskatoties uz klausītāju atšķirīgajām gaidām, "Third", manuprāt, darbojas kā viens vesels, viengabalains albums - mūsdienu singlu pasaulē šādi ieraksti ir retums.

Pirmās jaunā albuma skices tapušas jau 2003. gadā, kad sarakstīts skaņdarbs "Magic Doors", Beta Gibsonsa esot iedziedājusi melodiju un tas bijis sākums "jaunām galvassāpēm", proti, visas pazīmes liecināja, ka jauns studijas ieraksts ir neizbēgams - zinot mūziķu prasīgumu un augstos kvalitātes kritērijus, šis process noteikti nebūtu viegls. Tā arī notika, vienu dienu visas jaunās dziesmas tika izbrāķētās, citu dienu - atzītas par labām esam. Papildu iedvesmu Džefs Barovs guva, arī strādājot ar Liverpūles sekstetu The Coral albumā .

Šā gada 18. martā radio izskanēja plates pirmais singls "Machine Gun" (video), kura pamatā industriāla, monotona bungmašīnas tēma (teju vai ložmetēja kārtas šāvieni) un Gibonsas balss, kas lēnām apaug ar sintezatoru foniem. Tikai skaņdarba otrajā daļā iestājas melodiska sintezatora tēma, kas uz brīdi paceļ skaņdarbu nezināmajā...

Vēl vairāki skaņdarbi albumā balstās uz dunošiem, izteiktiem bungu ritmiem - ievadošais "Silence", arī "Nylon Smile". Vistuvāk "vecajam" grupas skanējumam ir "Plastic", arī noslēdzošais, spokainais "Threads". "The Rip" atgādina Goldfrapp pēdējo plati, savukārt "Hunter" 60. gadu kinematogrāfiskais pavadījums varētu iederēties arī jaunās velsiešu zvaigznes Dafijas platē.

Tumšs, bet jaudīgs albums.

Izdošanas datums - 28.04.2008.