Asociācija: Valsts līmenī veikalu tīkliem ir lielāks atbalsts, nekā mazajiem tirgotājiem

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Žygimantas Gedvila/15min.lt

Valsts līmenī lielajiem mazumtirdzniecības veikalu tīkliem ir lielāks atbalsts, nekā mazajiem tirgotājiem, atzina Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš sacīja, ka lielveikalu tīklu «Rimi» un «Maxima» ienākšana «convenience store» jeb mazā formāta veikalu segmentā apgrūtina mazo tirgotāju darbību, jo to produkcijas iepirkumu jaudas ir krietni mazākas, nekā tās ir lielajiem veikalu tīkliem. Turklāt Danusēvičs atzīmēja, ka Konkurences likums mazajiem tirgus spēlētājiem ir nelabvēlīgāks, jo tiem nav iespējams no ražotājiem iegādāties preces par tikpat izdevīgām cenām kā lielveikalu tīkliem. Tas savukārt liedz mazajiem tirgotājiem preces veikalos piedāvāt par labāku cenu, skaidroja asociācijas vadītājs.

Viņš atzīmēja, ka LTA pastāvīgi runā ar amatpersonām un par nozari atbildīgajām institūcijām, lai veicinātu labvēlīgākus tirgus apstākļus mazajiem tirgotājiem, tomēr Danusēvičs norādīja, ka politiķu vidū jūtams, ka viņi vairāk sliecas atbalstīt lielos tirgus spēlētājus. Par piemēru tam viņš minēja atbalstu Vācijas zemo cenu veikalu tīkla «Lidl» ienākšanai Latvijā, kā arī veikalu tīklam un tā mātes kompānijai «Schwarz Group» izsniegtos Eiropas Rekonstrukcijas attīstības bankas (ERAB) aizdevumus ar «Lidl» attīstību saistītajiem projektiem.

Vienlaikus Danusēvičs norādīja, ka valstij ir izdevīga mazo tirgotāju darbība, jo lielie veikalu tīkli valstij nodokļos samaksā mazākas naudas summas, nekā mazie tirgotāji.

Vaicāts, kādēļ valsts līmenī radusies atbalsta nevienlīdzība starp lielajiem un mazajiem tirgus spēlētājiem, Danusēvičs pieļāva, ka politiķi no tā varētu gūt personisku labumu, ko lielajiem veikalu tīkliem ir plašākas iespējas nodrošināt, nekā mazajiem tirgotājiem.

Jau vēstīts, ka «Maxima Latvija» 24.maijā Rīgā atklāja pirmo mazā formāta veikalu «Maxima Express», kuram šonedēļ sekoja otra šāda formāta veikala atklāšana Ventspilī. Savukārt mazumtirgotājs «Rimi Latvia» līdz šim ir atvēris piecus ātrās iepirkšanās koncepta veikalus «Rimi Express».

Kā iepriekš informēja Konkurences padomē (KP), mazumtirdzniecības veikalu tīklu «Maxima» un «Rimi» sāktā darbība «convenience store» jeb mazā formāta veikalu segmentā var radīt nesamērīgas konkurences pozīcijas lielajiem tirgus dalībniekiem, ņemot vērā, ka pārtikas mazumtirdzniecība Latvijā ir augsti koncentrēts tirgus, kurā darbojas divi lieli spēlētāji – «Rimi» un «Maxima».

«KP jau iepriekš ir paredzējusi, ka tirgus koncentrācija varētu arvien palielināties, kas pašlaik novērojama kā lielo mazumtirdzniecības ķēžu jaunu nišu meklēšana, lai stiprinātu savas pozīcijas tirgū,» uzsvēra iestādē.

KP atzina, ka tā ir piesardzīga par šādu lielveikalu tīklu attīstību, jo, lai arī patērētājiem teorētiski tiek paplašinātas izvēles iespējas, tas var radīt nesamērīgas konkurences priekšrocības lielajiem tirgus dalībniekiem. «Proti, uzsākot savu darbību mazā formāta veikalu nišā, lielveikaliem ir pieejami daudz lielāki finanšu resursi savu pozīciju stiprināšanai, tādējādi palielinās mazumtirdzniecības sektora koncentrācija un lielveikalu iepirkumu varas pozīcija, jo tie, atverot jaunus veikalus, spēj iepirkt arvien vairāk. Ilgtermiņā tas var samazināt konkurenci konkrētajā tirgū, jo mazie veikali var lemt par iziešanu no tirgus,» skaidroja padomē.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu