Dzejas kategorijā balvai nominēts Andra Ogriņa krājums «Plaukstu šķērsielas», Toma Treiberga «Drudzis», Jāņa Rokpeļņa «Post factum» un Kārļa Vērdiņa «Pieaugušie».

Kategorijā «Labākais oriģinālliteratūras darbs bērniem» uz balvu pretendē Leona Brieža «Saputrotā putra», Luīzes Pastores «Svešinieka atnākšana», Arno Jundzes «Kristofers un Ēnu ordenis», kā arī Jura Zvirgzdiņa «Have a nice day! Gandrīz mīlas stāsts».

Ārvalstu literatūras tulkojumu kategorijā balvai nominēti divi Maimas Grīnbergas tulkojumi no igauņu valodas - Jāna Unduska «Gaidot vārdus» un Mēlisa Frīdentāla «Bites». Balvai nominēts arī Dena Dimiņa no franču valodas tulkotais Džonatana Litela darbs «Labvēlīgās», Ingas Karlsbergas no vācu valodas tulkotais Antonijas Mihaēlisas «Pasaku stāstnieks» un Halinas Lapiņas tulkojums no čehu valodas - Boženas Ņemcovas «Vecmāmiņa».

Par spilgtākā debitanta statusu cīnās Madara Gruntmane ar dzejoļu krājumu «Narkozes», Sabīne Košeļeva ar darbu «Rīga - Maskava. 21. gadsimta mīlasstāsts», Elīna Bākule-Veira ar krājumu «Zilonis okeāns» un Anita Mileika ar savu darbu «Mūžīgā nepārtikusī stirna».

Latvijas literatūras mūža balvu ekspertu komisija vienbalsīgi nolēma piešķirt dzejniekam Jānim Rokpelnim

(dz.1945) par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā, radot augstvērtīgus literāros darbus dzejā un atdzejā.

«Par Jāni Rokpelni var uzrakstīt ar aizvērtām acīm. Par spilgto grāmatu «Zvaigzne, putna ēna un citi» (1975) ar neierastas estētikas strāvām. Par «Rīgas iedzimto» (1981) u.c. Viņš, būdams garā un miesā stiegrains, uzcītīgi tēsis savus klasiskos, traģiski ironiskos pantus,» vērtē ekspertu komisijas pārstāvis, dzejnieks Aivars Eipurs.

«Jānis Rokpelnis, jau sākot ar debiju 1975. gadā, vienmēr rakstījis to, kas nepieciešams katrai pilnvērtīgai literārajai kultūrai, – viņš nesaudzīgi dekonstruējis valodu un līdz ar to arī realitātes uztveri. Rezultāts – it kā atsvešinātas, ironiskas un brīžiem pat ciniskas rindas, kas paplašina priekšstatu par dzeju un atgādina, ka patiesība ir pagalam nestabila – te tā pazib, te atkal zūd. Līdzīgu efektu rada arī viņa esejas un proza. Tomēr Rokpelnis ne tikai daudz un trāpīgi rakstījis. Viņš latviešu literatūrā nozīmīgs arī kā dzejas redaktors, kurš palīdzējis noslīpēt ne vienu vien krājumu un iedrošinājis (vai arī laicīgi sabaidījis) vairākus jaunos talantus. Tēlaini izsakoties, Rokpelnis ir kā ēna, kas krīt no latviešu dzejas pleciem,» vērtē ekspertu komisijas pārstāvis, dzejnieks Artis Ostups.

Jānis Rokpelnis dzimis 1945. gadā Rīgā rakstnieka Friča Rokpeļņa ģimenē. Studējis psiholoģiju un filosofiju Ļeņingradas universitātē (1963-1969). Studijas beidzis LVU Vēstures un filozofijas fakultātē kā filozofs, pasniedzējs (1981). Strādājis Mākslas muzejā, Rīgas kinostudijā, izdevumos «Literatūra un Māksla», «Labrīt» un «Karogs». Bijis docētājs Latvijas ev.lut. Kristīgajā akadēmijā. Bijis Rakstnieku savienības dzejas konsultants, 2004. gadā vadījis dzejas meistardarbnīcu. Sarakstījis vairākus scenārijus leļļu filmām - «Umurkumurs» (1976), «Vanadziņš» (kopā ar Arnoldu Burovu, 1978) u.c., libretu muzikālai izrādei «Meistars Aleksandrs» (2002). Dokumentāls garstāsts «Modus» (2000). No krievu valodas atdzejojis Aleksandra Bloka, Inokentija Aņņenska, Marinas Cvetajevas, Nikolaja Rēriha, Semjona Haņina dzeju. Apbalvots ar laikraksta «Padomju Jaunatne» prēmiju par gada labāko pirmo dzejoļu krājumu (1976), Dzejas dienu balvu (1981), Baltijas Asamblejas balvu (2000), Aleksandra Čaka prēmiju (2001) un Literatūras gada balvu (2004). 2010. gadā par dzejoļu krājumu «Nosaukums» saņēmis žurnāla «Latvju Teksti» balvu dzejā un Ojāra Vācieša literāro prēmiju. 2015.gadā dzejnieka ieguldījums Latvijas rakstniecībā novērtēts ar Ministru kabineta Atzinības rakstu.

Latvijas Literatūras gada balva tiks pasniegta 21. aprīlī Spīķeru koncertzālē.

Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisijā strādāja un 2015. gada literāro veikumu izvērtēja literatūrkritiķe Anda Baklāne, rakstnieks Arvis Kolmanis, filozofs un publicists Ilmārs Šlāpins, literatūrzinātniece Austra Gaigala, dzejnieks Aivars Eipurs, kultūras žurnāliste un literāro projektu vadītāja Liega Piešiņa, literatūras un latviešu valodas skolotāja, literatūrzinātniece Lita Silova, literatūrzinātniece Sandra Ratniece un dzejnieks Artis Ostups.

_{Latvijas Literatūras gada balva ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā, kas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā nākuši klajā Latvijas rakstniecībā. Par balvas norisi rūpējas Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja un Latvijas Rakstnieku savienība.}