Kā sabojāt Eiropā ražotos auto jeb cik izmaksā migrācija?

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Vēl pirms gada migrācijas procesu iespaids uz ekonomiku tika aplūkots caur rozā brillēm. Par laimi, šogad migrantu plūsmas tiek vērtētas daudz nopietnāk. Uzmanīgi ielūkojoties Starptautiskais Valūtas fonda (SVF) janvāra ziņojumā, atrodama piezīme: Eiropas līderi var palīdzēt migrantiem atrast darbu paātrinātā kārtā jeb citiem vārdiem - piespiest darba devējus ņemt darbā migrantus pēc kvotu principa. Ko tas nozīmē? Šajā variantā Eiropas autoražotāju mašīnas sabojāsies daudz ātrāk.

Kad Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Franss Timmermans paziņoja, ka 60% no pērn ES iebraukušajiem migrantiem ieradušies ekonomisku iemeslu dēļ, bet ne bēgot no kara vai politiskajām represijām, daudzi šo faktu joprojām uztvēra mierīgi.

Viņi zemtekstā ieraudzīja, ka Eiropai demogrāfiskās situācijas dēļ pilnīgi nepieciešams gados jaunu cilvēku pieplūdums ekonomikas atdzīvināšanai. Tātad īstais laiks pievērsties skaitļiem un aprēķiniem.

Kādā veidā migranti stimulēs IKP pieaugumu

Vēl pirms gada migrācijas procesu iespaids uz ekonomiku tika aplūkots caur rozā brillēm un no mākoņu augstuma. Piemēram, Kirana Makvīna un Krala Vīlanda ziņojumā par ekonomikas perspektīvām tika apgalvots, ka migrantu plūsmas divkāršošana stimulēs eirozonas izaugsmes tempus par 0,6-0,8% tuvākās gadu dekādes laikā un ka septiņas valstis var izrādīties ieguvējas no sava darba tirgus reformas. Tātad te pat bērnam viss skaidrs.

Par laimi, šogad migrantu plūsmas tiek vērtētas daudz nopietnāk. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savā janvāra ziņojumā apgalvo, ka masīvā migrantu ieplūde 2017. gadā cels Vācijas IKP par 0,3%, Zviedrijas - par 0,4%, Austrijas - par 0,5%; migranti sekmēs ES IKP izaugsmi par 0,13%.

Tomēr, uzmanīgāk ielūkojoties SVF dokumentā, izlasām, ka šī ekonomikas pieauguma faktora lauvas tiesu nodrošinās «bēgļu atbalsta sekmēšanai īstenotā finanšu ekspansija». Formulējums nenozīmē neko citu kā budžeta tēriņus migrantu nodrošināšanai ar pārtiku, dzīvesvietu, medicīnas pakalpojumiem, valodas apguvei, integrācijai.

Taču kā ar pašu migrantu pienesumu ekonomikai? Dokumentā atrodama arī piezīme: Eiropas līderi var palīdzēt migrantiem atrast darbu paātrinātā kārtā, nozīmīgi izmainot darba tirgus elastīgumu.

Enrika Detragiače, viena no pētījuma autorēm, atzīst: pat mēģinājumi pieticīgās bēgļu prasmes saattiecināt ar Eiropas industrijas prasībām - ārkārtīgi grūts uzdevums.

Saliekot kopā šos abus SVF apsvērumus, iznāk, ka vienkāršs risinājums ir piespiest darba devējus ņemt darbā migrantus pēc kvotu principa. Šajā variantā daudz kritizēto Eiropas autokompāniju mašīnas vismaz sabojāsies daudz ātrāk.

Budžeta izdevumu novērtējums pieaudzis 8-10 reizes

Vācija vēl 2015. gadā domāja bēgļu uzņemšanai tērēt 6 mljrd. EUR; pēc tam parādījās varbūtība, ka summa pieaugs par 3-4 mljrd. EUR. Tagad Ķelnes Ekonomikas izpētes institūta eksperti pauž, ka reālais migrantiem tērēto līdzekļu slogs Vācijas budžetam tuvāko divu gadu laikā būs ne mazāks par 50 mljrd. EUR.

Viņu kolēģi no Ķīles Pasaules tautsaimniecības institūta min vēl iespaidīgākus skaitļus - 52-63 mljrd. EUR. Tātad mazāk nekā gada laikā budžeta izdevumu novērtējums pieaudzis 8-10 reižu. Un šāda summa jau nozīmē pašiem vāciešiem paredzēto sociālo izdevumu mazināšanos, jo diez vai Vācija, kas var lepoties ar Eiropas parādu krīzes uzveikšanu, laidīs klajā obligācijas.

Ķelnes ekspertu aritmētika vienkārša: pārtika, jumts virs galvas un medicīnas pakalpojumi uz migrantu izmaksā ap 12 000 EUR gadā; klāt nāk vēl obligātie valodas kursi un integrācija - vēl ap 3300 EUR gadā. Savukārt Vācijas valdība, pamatojoties uz iepriekšējo gadu statistiku, 2015. gada septembrī secināja, ka migranta integrācija no nodokļu maksātājiem prasa 12 500 EUR gadā.

Novērtējums attiecībā uz visu ES neeksistē, jo valstu tēriņi uz 1 migrantu atšķiras. Kopumā Eiropā, kā izriet no OECD 2015. gada novembra ziņojuma, bēgļa izvietošanas izdevumi valstu starpā svārstās no 8000 līdz 12 000 EUR gadā.

Pagaidām Vācijas budžetā izdevumi bēgļiem 2016. un 2017. gadā paredzēti 0,5% pret IKP apmērā; šogad savā budžetā Austrija šim mērķim paredzējusi 0,3% pret IKP, Zviedrija attiecīgi - 0,9%.

Vācijā nepastāv mazkvalificēta darbaspēka deficīts

Viena no galvenajām ES problēmām šobrīd - migrantu iekārtošana darbā: līdz ar to arī viņu veiksmīgāka integrācija un sloga noņemšana budžetam. Vācijas un Austrijas darba biržas papildus pieņem darbā tūkstošiem darbinieku, lai spētu apstrādāt dokumentus un adaptētu jaunieradušos darbam.

Teorētiski Vācijai ideāls ir 1,1 miljona migrantu, kuru lielākā daļa ir jauni vīrieši, pieplūdums. No visiem valsts iedzīvotājiem, kas vecāki par 15 gadiem, trešā daļa patlaban pārsniegusi 65 gadu vecumu. Valstī ir zems bezdarba līmenis un pietiekami daudz vakanču daudzās rūpniecības nozarēs.

Pēc Vācijas Darba aģentūras (Arbeitsagentur) datiem, lielākajai daļai bēgļu nav mūsdienīgas profesijas vai pietiekamas profesionālas sagatavotības. Pētījumi Austrijā un Vācijā liecina, ka jaunieradušos kvalifikācijas un izglītības līmenis ir ievērojami zemāks nekā vietējiem iedzīvotājiem; pie tam celt šo līmeni būs ļoti sarežģīti pat ilgtermiņa perspektīvā.

Pēc Vācijas darba ministres Andreas Nālesas teiktā, minimālā sociālā pabalsta saņēmēju skaits migrācijas rezultātā pieaugs no 460 tūkstošiem 2016. gadā līdz 1 miljonam 2019. gadā.

Vācijas būvniecības uzņēmēju federācijas prezidents Mihaels Knipers nosūtījis atklātu vēstuli Vācijas Rūpniecības federācijai (BDI), pieprasot atteikties no «naivās» versijas par migrācijas pozitīvo iespaidu uz darbaspēka tirgu. Viņš atzīmē, ka no migrantu vides nākušie strādnieki slikti saprot instrukcijas vācu valodā un vispār neatbilst profesionālajiem standartiem.

Pēc Vācijas valdības datiem, 75% sīriešu un 83% afgāņu ir sākotnējā vai nepilna vidējā izglītība, praktiski neviens nav guvis izglītību profesionāli tehniskās vidusskolas līmenī. Līdztekus tam jaunieradušos - īpaši afgāņu vidū - liels ir analfabētu īpatsvars. Šī ir pilnīgi jauna situācija salīdzinājumā ar pagātni, kad Vācijā ieradās migranti, kuriem bija noteikta kvalifikācija.

Skaidrs, ka migrantu profesionālajai sagatavošanai būs nepieciešami miljardi. Vācu būvnieku federācija uzskata, ka šīs milzīgās summas labāk būtu ieguldīt jaunās tehnoloģijās. Vācija, atzīmēts vēstulē, necieš no kvalificēta darbaspēka deficīta, vienlaikus nekvalificētu strādnieku šeit tāpat pārpārēm.

Vācijas darba tirgū patlaban ir vairāk nekā 1 miljons vakanču, saskaņā ar Vācijas Federālās nodarbinātības aģentūras (FNA) statistiku. Taču 5 no katrām 6 vakancēm paredzētas profesionāliem strādniekiem.

Problēmas: valoda, izglītība un prasmes

Argumentētas šaubas par labumu no migrantiem pauž vācu ekonomisti ar Hansu Verneru Zinnu priekšgalā, kuri nobažījušies, ka migrantu integrēšana darba tirgū Vāciju piespiedīs atteikties no minimālās darba algas principa - jo jaunatbraukušo darba efektivitāte ir krietni zemāka. Un tas būtu smags trieciens visai zemu atalgoto Vācijas nodarbināto kategorijai.

Optimisti mēdz norādīt, ka 55% migrantu ir jaunāki par 25 gadiem - vēl nav par vēlu viņus profesionāli sagatavot. Taču, kā uzskata speciālisti no Arbeitsagentur, migrantu integrācija Vācijas darba tirgū norisināsies ļoti lēni. Pēc pirmā gada darbu atradīs 8%, pēc 5 gadiem - 50% un pēc 10 gadiem - 60% jaunatbraukušo.

Analoģiska situācija fiksējama arī citur Eiropā. Piemēram, Šveicē migranti un bēgļi darbu pēc 3 gadu atrašanās valstī atrod ar 20% varbūtību, pēc 10 gadiem - ar 45-60% varbūtību. 70% jaunatbraukušo, kas Vācijā bija iesaistīti profesionālās sagatavošanas kursos, jau pārtraukuši līdzdalību tajos. Problēma - vācu valoda.

Daudzi eksperti cer, ka migrantu plūsmas no Āzijas un Āfrikas izsīks. Pērn Vācijā no citiem reģioniem ieradās 1,1 miljons cilvēku, šogad tiek gaidīti 800 tūkstoši. Ja ticam prognozēm, tad 2017. gadā Vācijā ieradīsies «tikai» 500 tūkstoši migrantu. Tātad kopā šajā laikposmā - 2,5 miljoni.

Pēc Ķelnes Ekonomikas izpētes institūta aplēsēm, tuvāko 2 gadu laikā darbu spēs atrast 375 tūkstoši jaunieradušos; tas nozīmē, ka veseli 2 miljoni tad atradīsies valsts apgādībā. Savukārt Vācijas FNA prognozē, ka pēc 2 gadiem darba tirgū ieplūdīs tikai 10% jaunatbraukušo - tātad tikai 250 tūkstoši.

Pilieni jūrā un naidīgas subkultūras veidošanās

Realitātē Eiropas kompānijas īpaši nealkst dot darbu migrantiem. Dažus desmitus vakanču aizpildījuši tādi giganti kā Siemens un Daimler, kuri cenšas iegūt darbiniekus ar augstāko izglītību un vācu un angļu valodas zināšanām. Austrijas lielākais pārtikas koncerns Rewe atvēlējis pusmiljonu eiro bēgļu labiekārtošanai un piedāvājis 20-30 apmācības vietas.

Kopš decembra Deutsche Telekom izveidojis 100 darba vietu bēgļiem. No uzņēmumam aizsūtītajiem 350 pieteikumiem tika pieņemti tikai 35. Virknei migrantu nebija atbilstošas kvalifikācijas, citi nebija ar mieru pārcelties uz citu pilsētu.

Vairāku Eiropas kompāniju vadītāji - tostarp Airbus ģenerāldirektors Tomass Enderss - nākuši klajā ar aicinājumiem valdībām mainīt darba tirgus regulējumu pēc ASV parauga. Jaunatbraukušie Eiropā - atšķirībā no meksikāņu migrantiem Savienotajās Valstīs vai tadžiku gastarbaiteriem Krievijā - nevar uzreiz iekļauties darba tirgū par mazāku atalgojumu nekā vietējiem iedzīvotājiem. Priekš tā eiropiešiem būtu jāsaka ardievas noteiktam sociālās aizsardzības līmenim, kas nodrošina minimālo stundas likmi.

Rodas arvien lielākas šaubas, vai Eiropai vajadzīgs mazkvalificēts darbaspēks tādos daudzumos. Vēsture liecina par kaimiņos esošo Franciju, kur 20. gs. 60. un 70. gados ieradās miljoniem migrantu no Āfrikas un Tuvo Austrumu valstīm: viņi tika pie darba apkalpošanas sektorā, būvniecībā un auto rūpniecībā.

Ar laiku vajadzība pēc šā darbaspēka izzuda, tomēr atbraukušie palika Eiropā, izmantojot sociālos pabalstus. Tieši šo migrantu vidē izveidojās pilsētu subkultūra, kas noraida eiropiešu darba un kultūras vērtības.

Melnā ekonomika ar 3-6 mljrd. EUR apgrozījumu

Saistībā ar migrantu ekonomiku noteikti jāpiemin arī strauji plaukstošā melnā trafiku industrija. Pēdējā laikā parādījušies žurnālistu pētījumi skaidri apliecina, ka migrantu pieplūde ir plānveida akcija, kas ļauj pelnīt daudzos ģeogrāfiskos punktos - no Āfrikas malienēm līdz pat Eiropas sirdij.

Cilvēku kontrabandas biznesa apgrozījums tiek vērtēts 3-6 mljrd. EUR robežās; saprotams, ka valstu budžetos no šīm summām nenonāk gandrīz nekas. Pēc Europol datiem, ar nelegālo migrantu ievešanu nodarbojas noziedzīgi tīklojumi, kuros iesaistīti ap 40 tūkstoši cilvēku.

Saistībā ar nelegālo migrantu transportēšanu aizdomās visbiežāk turēto skaitā ir Bulgārijas, Ēģiptes, Ungārijas, Irākas, Pakistānas, Polijas, Serbijas, Sīrijas, Tunisijas, Turcijas un Kosovas pilsoņi.

380 000 EUR ar vienu kuģa braucienu

Vidusjūras trafikā viena migranta pārvadāšanas caurmēra izmaksas svārstās atkarībā no transportēšanas veida. Visdārgāk pa sauszemi: 2000 EUR no katra cilvēka. Ievērojami lētāk pa jūru, kur daudz kas atkarīgs no kuģa. Par ceļojumu piepūšamajā laivā migranti maksā 500-1000 EUR; ja tā ir koka liellaiva, cena pieaug līdz 1100-1300 EUR. Visbeidzot - «biļete» uz zvejas kuģi maksā 2500-3500 EUR.

Ņemot vērā, ka pa Vidusjūras trafiku pērn Eiropā nokļuva 894 tūkstoši migrantu (no viņiem 144 tūkstoši - caur Itāliju), pārvadātāju peļņa ir satriecoša. Parasts piepūšamais kuģis maksā ap 8000 EUR; kontrabandisti tajā iestūķē līdz 100 cilvēkiem, kas dod ap 67 000 EUR lielu peļņu. Koka liellaiva ļauj pelnīt vēl vairāk: tā maksā ap 100 000 EUR un 400 pārvadāti migranti ienes ap 380 000 EUR lielu peļņu no viena reisa.

Migrantu pārvadāšana no Lībijas uz Eiropu sasniegusi rūpnieciskus apmērus, dodot 30-35% no valstī gūtajiem ienākumiem.

No 2015. gada jūnija līdz augustam ik dienu Itālijas piekrastē, pēc oficiālās statistikas, izsēdās ap 760 migrantu. Šis daudzums samazinājās līdz 530 dienā septembrī, 290 - oktobrī un apmēram 100 - novembrī. Savdabīgi, ka 3. decembrī pie Lībijas krastiem tika izglābti ap 2000 migrantu, kas peldēja 3 liellaivās un 8 laivās.

Ja vēl pirms gada it visur bija dzirdami naivi apliecinājumi, ka migrantu pieplūde ir spontāna parādība, kas izbeigsies pati par sevi, tagad acīmredzams, ka tā nav bijusi taisnība.

Mafijas tradīciju eksports uz Eiropu

Trafika organizētāji gūst peļņu gan no nelikumīgas cilvēku pārvadāšanas, gan arī viņu piespiedu ekspluatācijas, piemēram, restorānos vai pagrīdes ražotnēs. Itālijas dienvidos vietējie noziedzīgie grupējumi migrantus izmanto zemkopības darbos.

Līdztekus šādam nelegālam darbam, kas robežojas ar verdzību, runa var būt arī par prostitūciju un sutenerismu. Ilgu laiku nelegāļu prostitūciju ierobežoja attiecīgās kopienas ietvari, taču tagad šis «tirgus» atveras arī eiropiešiem.

Nelegālais darbs visbiežāk novērojams trafiku beigās vai arī to stratēģiskajos punktos. Piemēram, Itālijā, kur migranti gaida iespēju braukt tālāk vai arī krāj naudu «biļetei».

Kontrabandisti prasa cilvēkiem naudu par pārvešanu pāri robežai un turpina to darīt pēc ierašanās. Tā kā lielākā daļa migrantu jūtas neaizsargāta, uzreiz uzrodas vidutāji, kas piedāvā palīdzību darba meklēšanā un «papīru kārtošanā»: jaunieradušies uzskata, ka ierēdņi Eiropā ir tikpat korumpēti kā viņu dzimtenē, kur mafija ir visuresoša.

Migranti šo sistēmu atražo ES un dara to vēl labprātāk, kad zaudējuši pamatu zem kājām. Ja migrācijas plūsma nav liela, nekorumpēta administrācija spēj izrādīt pietiekamas rūpes par katru migrantu - un viņi saprot, ka starpnieki nav vajadzīgi. Taču pieaugot migrantu plūsmām, varas iestādes vairs netiek galā un līdz ar to plaukst nelegālā ekonomika.

Un ja nu Šengena piedzīvo krahu...

Vācijas kanclere Angela Merkele no Eiropas Padomes ziņojuma projekta pieprasīja svītrot frāzi «Balkānu ceļš ir slēgts», taču tas neapgāza faktu, ka Balkānu trafiks migrantiem patiešām ir aizvērts. Maķedonijas valdība slēdza pēdējo caurlaides punktu uz robežas ar Grieķiju un praktiski nevienu migrantu savā zemē vairs neielaiž.

Šādu pašu lēmumu par robežu slēgšanu jau bija pieņēmusi Serbija, Horvātija, Ungārija, Slovēnija un Austrija. Pārbaužu režīms uz robežām ieviests arī Vācijā, Dānijā, Zviedrijā, Francijā. Šengenas zonas, kas ir viens no lielākajiem Eiropas sasniegumiem, eksistence apdraudēta.

EK prognozē 7-18 mljrd. EUR lielus zaudējumus (līdz 0,13% no 26 Šengenas valstu IKP) ik gadu, ja kontrole uz Šengenas iekšējām robežām tuvākajā laikā netiks atcelta. Atsevišķām nozarēm - pirmkārt, transportam un loģistikai - un kompānijām zaudējumi var izrādīties ļoti būtiski. Ik dienu korķos sēdēs apmēram 1,7 miljoni cilvēku, kuri šķērso ES iekšējās robežas ceļā uz darbu.

... zaudējumi var sasniegt 1,4 trilj. EUR

Daimler ģenerāldirektors Dīters Ceče paziņojis, ka auto industrijas uzņēmumi strādā ar minimālu laika rezervi un robežu kontroles pasākumi var iedragāt koncerna ražošanas sistēmu. Savukārt kompānija Opel ir ļoti atkarīga no brīvas preču un komponenšu pārvietošanās savu uzņēmumu, kas izvietoti Apvienotajā Karalistē, Vācijā, Spānijā, Itālijā un Polijā, starpā.

Tūrisma nozarei būs par 13 miljoniem rezervētu viesnīcu numuru mazāk, kas ekvivalenti 1 mljrd. EUR negūtu ienākumu. Līdztekus tam izdevumi robežu šķērsošanas apkalpošanai sastādīs vismaz 1 mljrd. EUR, neņemot vērā izdevumus pašu robežpunktu izveidošanai - pēc EK vērtējuma, tie būtu vēl daži miljardi.

Kompānijas Prognos veiktais pētījums rāda, ka pat pie optimistiskā scenārija, kas paredz no citām Šengenas dalībvalstīm importēto preču sadārdzināšanos tikai par 1% robežu kontroles rezultātā, ES kopējā IKP zaudējumi tuvākajā gadu dekādē var sastādīt 470 mljrd. EUR. Pesimistiskais scenārijs, kas paredz importa cenu pieaugumu par 3%, prognozē Vācijas IKP mazināšanos par 235 mljrd. EUR, Francijas - par 244 mljrd. EUR, visā ES kopā - par 1,4 trilj. EUR 10 gados.

Savos aprēķinos Prognos izmantoja laika zaudējumus, ko izraisīs dīkstāve robežu kontrolpunktos: ilgāks gaidīšanas laiks kompānijām nozīmē lielākus izdevumus personālam. Līdztekus nāksies palielināt preču krājumus noliktavās, jo piegādi tieši laikā garantēt būs grūti.

Skaitļi daiļrunīgi liecina, ka Šengenas krahs var apstādināt Eiropas ekonomisko izaugsmi. Pēc EK plāna, līdz šā gada beigām robežu kontrolei ES iekšienē jātiek pilnībā atceltai.

«Nosūtīt bēgļus pie jums autobusos»

Davosas ekonomikas foruma organizētā 750 ekspertu aptauja parādīja, ka galvenais drauds globālajai ekonomikai tuvāko 18 mēnešu laikā izrādīsies masīvā migrācija. Pagājis laiks, kad migrantu pieplūdumu varēja aplūkot caur rozā brillēm: kur pārvietojas milzīgi cilvēku daudzumi, arvien jārēķina nauda. Šeit var citēt kaut vai fragmentu no Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana teiktā pārrunās ar Eiropas Padomes galvu Donaldu Tusku un EK priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru:

«Ja jūs piedāvājat 3 mljrd. EUR 2 gadu laikā, tad vispār var pārtraukt šo sarunu. Mums vienalga nevajag jūsu naudu. Mēs varam atvērt robežas ar Bulgāriju un Grieķiju jebkurā laikā un nosūtīt bēgļus pie jums autobusos. Grieķija saņēma 400 mljrd. EUR Eiropas krīzes laikā. Daļu no šīs naudas vajadzēja ieguldīt drošības zonā Sīrijā, tas varētu atrisināt visas problēmas ar bēgļiem.»

Bet varbūt sliktākais vēl tikai priekšā. Situācija Vidusjūras dienvidos saasinās. Konflikti Sīrijā, Jemenā, Lībijā kļūst aizvien karstāki. Citās reģiona valstīs ekonomiskā izaugsme nepaātrinās iespējamo apdraudējumu, politiskās nenoteiktības un zemu naftas cenu dēļ. Persijas līča valstis izsūta tur strādājušos migrantus un samazina palīdzību valstīm, kurām nav naftas. Ēģipte, Jordānija, Libāna, Tunisija, Maroka ir novājinātas, savukārt blīvi apdzīvotās melnā zelta eksportētājvalstis Alžīrija un Irāka izsistas no līdzsvara. Tas kopumā ir milzīgs potenciāls migrantu virzībai uz Eiropu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu